Piecās Latvijas pilsētās – Siguldā, Madonā, Ventspilī, Rēzeknē un Jēkabpilī – šoruden Labklājības ministrija sadarbībā ar Norvēģijas vēstniecību Latvijā aicināja (un vēl aicina) interesentus apmeklēt tematisku kino vakaru, lai kopā noskatītos "Oskaram" nominēto norvēģu filmu "Ellings" un aizdomātos par to, kas ir normāls cilvēks.
Interesanti, kas vispār definē "normālu cilvēku" un kādiem kritērijiem jābūt izpildītiem, lai es, tu, viņš viņa – lai mēs nopelnītu šo apzīmējumu?
Oktobris ir Starptautiskais garīgās veselības mēnesis, tādēļ apmeklētājiem tika piedāvāta izcila mākslas filma "Ellings", kuras pamatā ir spilgts un aizraujošs stāsts par Ellingu – vīrieti ar garīga rakstura traucējumiem. Viņš, zaudējot vienī-
go tuvinieku – māti, ar sociālo dienestu palīdzību kļūst patstāvīgs un pamazām iekļaujas sabiedrībā.
Lai labāk izprastu filmu un cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, pasākuma apmeklētājiem projekta ietvaros tika piedāvāta arī diskusija vai drīzāk – kino eksperta Sergeja Timoņina lekcija, kā arī tikšanās ar Arvīdu Denisu – vīrieti, kam ir garīga rakstura traucējumi. Arvīds, pateicoties sociālajiem pakalpojumiem un līdzcilvēkiem, līdzīgi kā filmas galvenais varonis, ir veiksmīgi integrējies sabiedrībā un dzīvo vienā no Latvijas pilsētām – Ogrē.
Bez tam Madonā, tāpat kā pārējās četrās pieteiktajās vietās, skatītājus vispirms sagaidīja siltas kafijas tase un gaumīgas uzkodas. Noskaņoties un aizdomāties par kvalitatīvām filmām un cilvēkiem, kas taču esam tik atšķirīgi un dažādi, rosināja Sergeja Timoņina stāstījums. Kinoteātra "Vidzeme" apmeklētāji noteikti piefiksēja vairākas labas filmas, kuras vērts noskatīties, sākot jau ar Miloša Formana izcilo mākslas darbu "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu". Šī filma, kā zināms, ir saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu visās piecās lielajās nominācijās (Labākā filma, Labākais aktieris, Labākā aktrise, Labākais režisors, Labākais scenārijs).
Apmeklētājiem svētdienas vakarpusē tika piedāvāts arī īss ieskats Latvijas Republikas Labklājības ministrijas, Eiropas Savienības un Komisijas darbā, veidojot iekļaujošu sabiedrību, kā arī skaidrojums par Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomiskās zonas grantu atbalsta nozīmi.
– Labklājības ministrija nav tikai iestāde, kas izmaksā pensijas un organizē bezdarbnieka statusa piešķiršanu, bet tā ir mūsu valsts vadošā ministrija bērnu, ģimeņu, sociālās aizsardzības, cilvēku ar invaliditāti un dzimumu līdztiesības jomās. Mūsu uzdevums ir veidot ietvaru, lai politika un tam sekojošie atbalsta un pabalstu pakalpojumi veidotos mūsdienīgi, atbilstoši tam, kā vēlamies redzēt dzīvi visapkārt, – vēstīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa. – Arī Eiropas Savienības mērķis ir solidaritāte un uz sociālo taisnīgumu vērsta politika, tāpēc no tās nāk atbalsts pasākumiem, kas maina sabiedrības politikas attieksmi.
Runātāja minēja, ka Latvijā ar garīga rakstura traucējumiem ir ap 90 000 cilvēku. Pie tam viņi nav institūcijās, bet mums visapkārt. Invaliditātes 1. grupa no visiem piešķirta 5000 cilvēku, 2. grupa – 18 000 cilvēku, kas nozīmē – gandrīz katrā desmitajā ģimenē ir kāds cilvēks ar smagākiem vai viegliem garīga rakstura traucējumiem.
Filma "Ellings" radīja simpātijas un ļāva paskatīties uz šādiem cilvēkiem bez bailēm un ar pozitīvu atvērtību. Kad mūžībā aiziet māte, kas par dēlu rūpējās visus viņa 40 gadus, jūtīgais topošais dzejnieks Ellings tiek nosūtīts dzīvot sociālās aprūpes iestādē. Tur viņš satiek labsirdīgo Šellu Bjarni, kuram ir ap 40, liels augums un apsēstība ar sievietēm, kaut gan pats ir nevainīgs. Pēc diviem gadiem vīrieši tiek brīvībā, viņiem tiek nodrošināts valsts apmaksāts dzīvoklis un stipendija ar cerību, ka viņi spēs uzsākt patstāvīgu dzīvi. Sākotnēji pavisam vienkārša darbība, kā iepirkšanās piemājas pārtikas veikalā, ir liels izaicinājums. Ar draudzību, kas radusies no izmisīgas atkarības, tramīgais Ellings un trakulīgais, topošais brunču mednieks Šells Bjarne atklāj, ka viņi ārpusē var ne tikai izdzīvot, bet arī iekļauties un izbaudīt dzīvi. Pieaugot drosmei, abi atrod neparastus veidus, kā nodibināt cilvēciskas draudzības visneticamākajās vietās. Ar visu savu esību viņi pauž siltu cilvēcību, pēc kuras visi taču tik ļoti ilgojamies.
Filma lika aizdomāties – kaut ikdienā ikviens no mums vēlamies būt normāli, mūsu ideja par to, kas ir "normāls", tam it nemaz nepalīdz. Kopš bērnības esam ieguvuši priekšstatus. Mums šķiet, ka dažas lietas ir ļoti dīvainas, kaut patiesībā tās var būt pilnīgi racionālas, populāras un arī "normālas".
Piemēram, daudziem dīvainas šķiet dažāda veida bailes vai skaudība, saskaroties ar draugu panākumiem. Seksuālas fantāzijas vai vēlme raudāt brīžos, kad kāds vēlas kritizēt. Bailes no atrašanās sabiedrībā vai sevis nepieņemšana. Paniskas bailes no publiskas uzstāšanās vai vēlme pavadīt brīvo laiku interneta portālos. Ir tik daudz lietu, ko uzskatām par dīvainu – sarakstu iespējams turpināt un turpināt.
Iespējams, mēs pārāk daudz un nevajadzīgi uztraucamies par to, vai citi mūs uzskata par normāliem. Cilvēkiem ir šī "normāluma" sajūta –
kas būtu pieņemams sabiedrībai. Šī normāluma sajūta daudzus pavada ikdienā, liek sekot kādām kopējām normām, padara mūs civilizētus. Bet nav nekas dīvains, ja esam impulsīvi, neizlēmīgi, neveikli, uztraukti, reizēm pat paniski vai mazliet traki. Būt dīvainam – tas ir normāli. Un tas nereti ir pavisam labi, jo atsedz siltu, jūtīgu sirdi. Varbūt tādas normas nemaz nav? Nav tādu Viņu un Mūs?
18.10.2022.