Ar lielāko vēlētāju aktivitāti beidzamajos vienpadsmit gados, neierasti garajām rindām pie daudziem vēlēšanu iecirkņiem un pārliecinošu „Jaunās Vienotības" uzvaru beigušās 14. Saeimas vēlēšanas.
Pēc daudzu gadu pārtraukuma parlamentā būs pārstāvēts arī Madonas reģions – par Saeimas deputātu no „Jaunās Vienotības" saraksta ievēlēts Andrejs Ceļapīters, kas 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja „Jaunās Vienotības" deputātu kandidātu sarakstā Vidzemes vēlēšanu apgabalā.
Šīs vēlēšanas iezīmējās ne tikai ar augstu vēlētāju aktivitāti, bet arī vairākiem pārsteigumiem, to, ka 14. Saeimā neiekļuva ne „Saskaņa", triju iepriekšējo parlamenta vēlēšanu uzvarētāja, ne „Konservatīvie", ne „Attīstībai/Par!", kuras 13. Saeimas vēlēšanās arī bija guvušas labus rezultātus. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības augstā otrā vieta rosina domāt, ka Latvijā joprojām ir daudz cilvēku, kam patīk Ventspils un Lembergs…
CVK apkopojusi balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos – gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem. Balsu skaitīšana šoreiz ieilga līdz pat svētdienas vakaram, un tikai pēc pulksten 18 kļuva zināms, ka „Attīstībai/Par!" neizdevās noturēties uz trauslās robežas un pašā pēdējā brīdī tās rezultāts noslīdēja zem 5% robežas (4,97%), kas par mata tiesu to šķīra no ievēlēšanas parlamentā. Tās līderis Artis Pabriks demonstrēja, ka prot zaudēt ar godu – atzina zaudējumu vēlēšanās un paziņoja, ka aiziet no aktīvās politikas. Arī „Saskaņai" vēlētāju atbalsts bija tuvu slieksnim (4,81%), kas ļautu iekļūt Saeimā, līdz ar to parlamentā nebūs pārstāvēts arī Jānis Urbanovičs ar visilgāko Saeimas deputāta pieredzi –
pirmoreiz viņš parlamentā tika ievēlēts 1993. gadā.
Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, nākamajā parlamentā būs pārstāvēti septiņi politiskie spēki. „Jaunā Vienotība" ir ieguvusi 26 mandātus (18,97%); Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 16 (12,44%); Apvienotais saraksts –
Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, „Liepājas partija" (Apvienotais saraksts) – 15 (11,01%); Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālā apvienība) – 13 (9,29%); partija „Stabilitātei!" –
11 (6,80%); „Progresīvie" – 10 (6,16%), bet „Latvija pirmajā vietā" –
deviņus mandātus (6,24%).
Arī Madonas novadā vēlētāju izvēle ir līdzīga. Visvairāk nobalsoja par „Jauno Vienotību" – 3496 jeb 23,39%, ZZS – 2302 jeb 15,40%, Apvienoto sarakstu – 2036 jeb 13,62%, Nacionālo apvienību – 1637 jeb 10,95% vēlētāju.
Atsevišķos Madonas novada iecirkņos balsojums gan nedaudz atšķīrās. Tā, piemēram, Ļaudonā vislielāko atbalstu guva Apvienotais saraksts – 28,3%, kurā kandidēja Ļaudonas un Kalsnavas pagasta pārvalžu vadītājs Artūrs Portnovs. Šajā iecirknī otrais lielākais atbalsts ir „Jaunajai Vienotībai" – 16 jeb par 11,5% mazāks.
Savukārt Varakļānu novadā visvairāk vēlētāju – 417 jeb 24,49% – nobalsoja par „Attīstībai/Par!". Otrais labākais rezultāts ir „Jaunajai Vienotībai" – 325 jeb 19,08%; trešais – ZZS – 266 jeb 15,62%; ceturtais – Apvienotajam sarakstam – 131 jeb 7,69%, tālāk seko Nacionālā apvienība un „Progresīvie" – par katru šo sarakstu nobalsojis vienāds vēlētāju skaits – 88 jeb 5,17%.
Ievēlētie deputāti
No „Jaunās Vienotības" Saeimā, pēc provizoriskiem rezultātiem, ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.
No Zaļo un Zemnieku savienības nākamajā Saeimā iekļuvuši Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis, Andrejs Vilks, Armands Krauze, Juris Jakovins, Daiga Mieriņa, Harijs Rokpelnis, Kaspars Melnis, Līga Kozlovska, Anita Brakovska, Uldis Augulis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Viktors Valainis, Andris Bērziņš un Līga Kļaviņa.
No Apvienotā saraksta pārstāvji nākamajā parlamenta sasaukumā būs Igors Rajevs, Didzis Šmits, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Māris Sprindžuks, Česlavs Batņa, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Linda Matisone, Atis Deksnis, Ingmārs Līdaka un Edgars Tavars.
Savukārt no Nacionālās apvienības parlamentā iekļuvuši Ināra Mūrniece, Rihards Kols, Nauris Puntulis, Aleksandrs Kiršteins, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Edmunds Teirumnieks, Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs un Edvīns Šnore.
No politiskās partijas „Stabilitātei" ievēlēti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Glorija Grevcova, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka, Nadežda Tretjakova, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko.
No saraksta „Progresīvie" ievēlēti Andris Sprūds, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Leila Rasima, Edgars Zelderis un Atis Švinka.
No saraksta „Latvija pirmajā vietā" 14. Saeimā ievēlēti Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Mārcis Jencītis, Oļegs Burovs, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš.
Vēlētāju aktivitāte
14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 594 jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs – 26 189 pilsoņi. Lielākā daļa vēlētāju balsoja 1. oktobrī, bet 63 342 jeb 4,11% no balsstiesīgajiem izmantoja iespēju nodot balsi glabāšanā pirms vēlēšanu dienas.
Vislielākā vēlētāju aktivitāte bija Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kur nobalsoja 262 572 jeb 66,26% balsstiesīgo pilsoņu. Kurzemes vēlēšanu apgabalā nobalsoja 114 977 jeb 63,85% balsstiesīgo pilsoņu, Zemgalē – 129 158 jeb 62,72% balsstiesīgo pilsoņu. Viszemākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Latgales vēlēšanu apgabalā, kur nobalsoja 111 319 jeb 57,14% balsstiesīgo vēlētāju.
Savukārt Madonas novadā izveidotajos 24 vēlēšanu iecirkņos 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 14 973 jeb 62,75%, bet Varakļānu novada trijos vēlēšanu iecirkņos – 1704 jeb 68,21% vēlētāju.
Galvenās iebildes
Uzrunājot vēlētājus, daļa izteica arī dažas iebildes. Galveno neapmierinātību raisīja tas, ka iepriekš nobalsot jeb nodot balsi glabāšanā Madonas novadā varēja tikai vienā iecirknī – turpmāk to skaits noteikti jāpalielina vai pat šai iespējai ir jābūt visos iecirkņos. Tāpat, ja to skaits ir ierobežots, pie katra iecirkņa ir jābūt informācijai, kur var nodot balsi glabāšanā. Iecirkņu adreses būtu ieteicams izvietot arī pie bijušajiem iecirkņiem, kur to vairs nav. Ieradumam esot liels spēks. Kā novēroja „Stars", daži vēlētāji devās uz kinoteātri „Vidzeme", savulaik ļoti iecienītu balsošanas vietu, ar domu arī šoreiz tur izdarīt savu izvēli un bija neizpratnē, kāpēc durvis ir
ciet.
Neesot arī saprotams, kāpēc vēlēšanu iecirkņa „Sporta halle" nosaukumā nav ietverts vietvārds „Madona", līdz ar to radies maldīgs priekšstats, ka Madonā ir tikai viens iecirknis, jo kuram gan var ienākt prātā, ka iepriekš publicētajā iecirkņu sarakstā tas jāmeklē pie burta „S".
4.10.2022.