Nākamais gads ritēs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku gaismā, īpaši uzsverot Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtu.
Gaidot svētkus, ir pārbūvēta Mežaparka Lielā estrāde, tiek veidota Dziesmu un deju svētku ekspozīcija "Dziesmusvētku telpa" un tiek domāts arī par to, kā apkopot, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm liecības un arī mūsu attieksmi pret šo tradīciju. Tas ir izaicinājums visiem: gan svētku dalībniekiem, gan tiem, kas strādā ar nemateriālo mantojumu, jo "šis mantojums nevar dzīvot ārpus cilvēka" (kultūras ministrs Nauris Puntulis) un tas ir jānodod nākamajai paaudzei saprotamā valodā.
Tāpēc 16. septembrī Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) organizēja forumu "Visi mūsu Dziesmusvētki", lai kopā ar muzejiem, bibliotēkām, kultūras iestādēm, biedrībām, arhīviem un citiem nemateriālā mantojuma vācējiem un glabātājiem vienotos par sadarbību 150 gadu ilgās dziesmu un deju svētku vēstures datu vākšanā un saglabāšanā un domātu par to pieejamību plašākai sabiedrībai, īpaši izceļot digitālās iespējas. Kultūras ministrs, atklājot forumu, akcentēja: "Dziesmusvētki ir latviešu tautas tradīcija, kas apvieno, iedvesmo, priecē, dara stiprus un pārliecinātus. Tā ir tradīcija, kas veidojusi tautas pašapziņu un noturējusi tās gara spēku cauri visiem – arī nemierīgiem un traģiskiem – laikiem." Savukārt RMM direktore Iveta Ruskule uzsvēra, ka šo tradīciju notvert un padarīt redzamu ir liels uzdevums un ir nepieciešams to padarīt par spēka un cilvēcības stāstu. Tāpēc top RMM veidota Dziesmu un deju svētku ekspozīcija "Dziesmusvētku telpa", kuru pārbūvētajā un arhitektu Austra Mailīša un Jura Pogas izlolotajā Mežaparka Lielajā estrādē atklās 2023. gada maijā. Ekspozīcija balstās uz trim vērtībām: Cieņa. Kopība. Tagadnīgums. Tā sastāvēs no vairākām daļām: "Interaktīvā dārguma siena", kas tiek veidota kā svētku tradīcijas laika līnija jeb nogrieznis, kurā tiks iezīmēti visi 26 Vispārējie Dziesmusvētki. Katram svētku gadam ir veltīts viens eksponējums jeb viena šūniņa, kurā ir iekļauti audiovizuālie materiāli, artefakti, rakstīti teksti latviešu un angļu valodā, kas skatītājam nodod vēsti, ar ko visi svētki ir bijuši īpaši un nozīmīgi.
"Lielākais koris pasaulē" – audiovizuāla instalācija, kas ļautu emocionāli, estētiski un filozofiski piedzīvot Dziesmusvētku brīnumu un ar 128 ekrānu un speciālu skaņu iekārtu sajust svētku klātbūtni. Uz ekrāniem būs iespējams sekot līdzi Dziesmusvētku stāstam, kas aizsākas pašā mazākajā smilgas skaņā, manifestējas Latvijas dabā, lēnām pāriet amatnieku, audēju, vainagu pinēju rokās, kas pušķojas un gatavojas Dziesmusvētkiem, lēnām izvijas caur diriģenta rokām un pēc tam satiekas lielākajā korī pasaulē. Arī muzikālajā noformējumā varēs sadzirdēt Latvijas dabu un Dziesmusvētku repertuāra motīvus. Visiem izstādes apmeklētājiem, arī posmā starp Dziesmusvētkiem, būs iespēja piedzīvot šo daudzbalsības fenomenu un kora spēku.
"Kormūzikas klausīšanās krēsli" jeb meditācijas vietas, kur apmeklētājs varēs palikt vienatnē ar latviešu koru mūziku un, pateicoties labai skaņu aparatūrai, klausīties 24 tautas dziesmas, to apdares un oriģināldziesmas no Dziesmusvētku repertuāra. Ekspozīcijas sastāvdaļa būs arī "Līgo karoga" kopija, pagaidām to vēl izšuj, un tā būs kā atsauce uz vēsturiskiem notikumiem.
"Kopienas telpa" ir paredzēta kā vieta, kas sasauc kopā visus tradīciju nesējus, apmeklētāju un ikvienu, kam tuva ir Dziesmu svētku tradīcija. Vieta kopīgai sanākšanai semināros, lekcijās vai muzejpedagoģiskās nodarbībās. Vide, kurā pētīt un izzināt Dziesmusvētku tradīciju. "Materiālu par Dziesmusvētkiem ir daudz, un tie ir izkliedēti un atrodas dažādās institūcijās un privātos arhīvos. Svarīgi ir saprast un ieraudzīt vienkopus, kas ir vai nav uzkrāts, kas ir vai nav izpētīts," stāsta Laura Švītiņa (RMM mākslas eksperte, JVLMA ZPC zinātniskā asistente). Tāpēc jo īpaši svarīgi ir apzināt, uzkrāt un darīt pieejamu sabiedrībai šos materiālus gan fiziskā, gan digitālā veidā. Forumā tika aicināts apzināt visus reģionālos jeb novadu Dziesmu un deju svētkus, lai, saliekot kopā visus mazos puzles gabaliņus, izveidotos viena liela kopbilde jeb karte ar visām svētku norišu vietām. Jāteic, ka Madonas novadā šo mājasdarbu lielā mērā ir paveicis skolotājs, ilggadējs Dziesmu svētku dalībnieks un novadpētnieks Jānis Bērziņš, izdodot grāmatas "Dziesmotais novads I" un "Dziesmotais novads II".
Viens no Dziesmu svētku tradīcijas mantojuma glabātājiem un popularizētājiem Madonas novadā ir Haralda Medņa Dziesmusvētku skola Praulienas pagastā, kurā atrodas Dziesmusvētku skapis. Tajā ir apkopoti materiāli gan par novada, gan Vispārējiem dziesmu svētkiem, gan Skolēnu dziesmu svētkiem, kā arī Baltijas studentu dziesmu svētkiem "Gaudeamus". Sagaidot Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu jubileju, svarīgi būtu papildināt mūsu novada Dziesmusvētku skapi ar materiāliem (fotogrāfijas, dziesmu klades un grāmatas, piezīmes un dažādas liecības no Dziesmusvētkiem), lai mēs ar savu darbu bagātinātu arī lielo "Kopienas telpas" Dziesmusvētku skapi un Madonas novads būtu bagātīgi pārstāvēts kopējā Dziesmu svētku atmiņā. Lielu uzmanību veltīsim arī cilvēkstāstu datubāzei, aicinot mūsu novada iedzīvotājus stāstīt par skaistākajiem un iespaidīgākajiem notikumiem Dziesmu svētkos, jo emocijām un emocionālam stāstam ir liela nozīme nemateriālā mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Īpaši priecāsimies par senāko Dziesmu svētku dalībniekiem un viņu atmiņu stāstiem.
Kā foruma atklāšanā teica kultūras ministrs, "Dziesmu un deju svētku mantojuma dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai spēsim un pratīsim nākamajām paaudzēm nodot mūsu attieksmi pret Dziesmu un deju svētku tradīciju kā tautai nozīmīgu vērtību".
Tāpēc, domājot par nākotni, H. Medņa Dziesmusvētku skola aicina visus Madonas novada iedzīvotājus: Piepildīt H. Medņa Dziesmu skapi ar fotogrāfijām, dziesmu grāmatām, kladēm, dalībnieku krekliņiem, somām u. c. materiāliem. Iepazīties un aktīvi līdzdarboties digitālajā vidē: www.dziesmusvetkukratuve.lv, www.iesaisties.lv.
Piedalies atmiņu pēcpusdienās "Mans Dziesmusvētku stāsts" H. Medņa Dziesmusvētku skolā, kurās visi šai tradīcijā iesaistītie (dalībnieki un viņu ģimenes, organizatori, svētku tehniskie palīgi un skatītāji) varēs dalīties ar savu īpašo, skaisto, pārsteigumiem bagāto, iespējams, skarbo vai sāpīgo, toties savu Dziesmusvētku stāstu. Gaidīsim jūs pirmajā atmiņu vakarā 6. oktobrī pulksten 17.30.
SANTA JAUJENIECE,
Haralda Medņa Dziesmusvētku skolas vadītāja
27.09.2022.