Patērētāju biedrības ēka Poruka un Blaumaņa ielas stūrī jau labu laiku zinātājiem saistās ne tikai ar tirdzniecības vietu, bet arī mākslas izstāžu regulāru piedāvājumu.
Galerijā MABOCA tikko notikusi ekspozīcijas maiņa, un esam aicināti uz jauno mākslinieku Aleksandra Brežes un Līgas Spundes sadarbību izstādē "Pēdējā raža" un Haneles Zanes Putniņas darbu skati "Laika grāmata".
Vērienīga āra instalācija
Māksliniece Hanele Zane Putniņa šovasar rezidēja MABOCA galerijas telpās, aizrautīgi strādāja un rezultātā izveidoja vērienīgu āra instalāciju, kas apskatāma no Blaumaņa ielas puses pie ēkas fasādes, kā arī ārtelpu stikla stendos.
Pie ēkas piestiprinātais piecpadsmitmetrīgais tīstokļa veida linogriezums "Laika grāmata" pland vējā un atgādina par cilvēku apņemšanos un sirdsapziņas tārpu, kas bieži uzrodas pie tās.
– Bija agrs pavasaris, kad galerijas ietvaros no Rīgas atbraucu uz rezidenci Madonā. Gribēju pastrādāt tālu no lielpilsētas, lai netieku raustīta, – atceras māksliniece. – Ļoti patika un patīk Patērētāju biedrības ēka. Saviem darbiem izraudzīju āra vitrīnas, kas pašas ir kā neliela galerija. Tajās ievilkām apgaismojumu, lai darbi skatāmi arī naktī, un ir forši, ka tumšajā periodā pilsētvidē ir papildu gaisma āra izstādei. Tā ir maza, izolēta telpa ar stiklu, kas pasargā darbus. Ejot no veikala vai garāmejot, var mākslas objektu apskatīt.
Audekls un papīra lapas
Hanele Zane piebilst, ka vitrīnās izlikti atsevišķi fragmenti no kopējā darba, kas ir 15 metru garš linogriezuma atspiedums audeklā: – Audekls novietots vertikāli gar visu ēkas sienu, bet tā atsevišķi fragmenti izdrukāti uz papīra un skatāmi vitrīnās. Darba nosaukums ir "Laika grāmata" jeb mūsdienās to sauc par kalendāru. Fokuss likts uz cilvēku apņemšanos. Parasti ko labu paveikt apņemamies Jaunajā gadā, un tad pamazām ieraugām, kā šis saraksts piepildās – sanāk vai nesanāk, vai ļoti labi sanāk. Zīmējumi atspoguļo apņemšanās grūtības. Sākumā traucēklis ir kāds velniņš, tad nāk sirdsapziņas tārps, un pēc visa kopējais zīmējums tiek izbojāts. Apņemšanās iecerē cilvēkam ir liels potenciāls, līdz no malas iejaucas citi tēli, kas dažādos veidos mēģina to izjaukt. Katra ainiņa uztverama arī atsevišķi, fragmentu tuvplāni (divos parādās Madonas vietas) izlikti vitrīnās.
Linogriezuma apjoma rekords
Tehniski Haneles Zanes darbs ir gana sarežģīts, iespējams, viens no lielākajiem linogriezumiem (linolejs ir grīdas materiāls, un no izmantotā varētu izklāt 40 kvadrātmetru lielu istabu) ne tikai Latvijā. Tomēr ne tas bijis autores mērķis. – Pirmo reizi linogriezumu drukāju uz audekla, iepriekš pamatā viss drukāts klasiski – uz papīra, ko var skatīt arī vitrīnās. Darbu spiedu Rīgā, jo lielā prese ir tur. Rezultātu pirmo reizi pati ieraudzīju tad, kad audumu kārām pie ēkas fasādes, jo printējot, presējot, žāvējot viss bija redzams pa gabaliņam, – stāsta autore.
Jautāta par mākslas darba aizsardzību, Hanele Zane atbild: – Par to nebaidos, tas ir eksperiments. Izaicinājums jau ir audekla saskare ar lietu, vēju, sniegu. Mans rezidences laiks sakrita ar vasaras karstumu, kas griešanai bija perfekti, jo linolejs ir stingrs materiāls, bet karstumā tas kusa kā sviests. Tagad laik-
apstākļi ir rudenīgi, jāvēl, lai mitrajos apstākļos mākslas darbs labi dzīvo un turas. Ejot garām, paceliet acis no asfalta un paskatiet "Laika grāmatu"! – iedzīvotājiem novēl
māksliniece.
Ražas tēli galerijas zālē
Galerijas MABOCA zālē izliktā Aleksandra Brežes un Līgas Spundes instalācija "Pēdējā raža" savukārt veidota kā vizuāla priekšnojauta gaidāmajai skarbajai ziemai. Izstādē redzamie groteskie tēli radīti, iedvesmojoties no telpas arhitektūras un rudens sezonai raksturīgajiem dārzeņu vīriņiem. Zemes laukā izvietotās figūras ar savu monstrozo raksturu un Ivara Burtnieka veidotā mūzika izstādē uzbur nedaudz apokaliptisku ainavu, kas vizuāli komentē pasaulē briestošo pārtikas un energoresursu krīzi.
– Latvijā laikmetīgā māksla koncentrējas ap Rīgu, tā maz tiek izlikta ārpus galvaspilsētas, – sarunā ar "Staru" aizdomājas Līga Spunde.
– Līdz ar to galerija Madonā ir milzīgs ieguvums visiem. Ar Aleksi iepriekš bijām pazīstami, bet sadarbojušies gan ne. Kuratore Margrieta Griestiņa teica, ka izstādes šeit ir sezonālas, līdz ar to izstādes tēma tika pateikta priekšā – mums paredzēta rudens sezona. Iedvesmas avots bija arī telpas skatuve. Aleksis teica, ka labprāt veidotu instalāciju, kas pati ir kā piedzīvojums un priekšnesums. Vēl viens iedvesmas avots bija tradicionālie zīļu vīriņi, zīļu skulptūriņas, kas ir tik radošas un jocīgas. Jau sākotnēji izlēmām, ka datorus nomainīsim pret kokmateriāliem. Līdz šim abi bieži strādājām digitāli, šis bija gadījums, kad Aleksis paziņoja – viņš pie kompja nesēdēs, sākām zāģēt. Veidojām dārzeņus kā mutantus, kā milzu figūras. Kopā domājām, zāģējām, krāsojām, pat pēc skrūvēm un krāsām uz veikalu braucām kopā. Krāsas izvēlētas, lai redzama koka faktūra un dabiskais tonis. Aleksim radās ideja, kā iesaistīt lustras, tās pārvēršot par apgaismes avotu mākslai. Izstāde ir ļoti vizuāla, nav pārblīvēta ar sarežģītiem konceptiem. Tēli atgādina dekorācijas, reizē paši ir aktieri. Tiem, kam prasās konceptuālāks pieskāriens, komentējam, ka izstāde ir par šābrīža situāciju pasaulē, kad ziema tiek gaidīta ar nelielām šausmām. Tā ir "Pēdējā raža", atsaucoties uz spekulācijām par pārtikas krīzi, par to, kā pārdzīvosim un izdzīvosim. Mūsu mērķis nebija būt mīlīgiem, drīzāk nedaudz agresīvi nokomentēt to, kādas ir izjūtas pasaulē. Uz skatuves redzams kombaina tēls – savācējs, kas brauc un visu savāc.
Nozīmīga loma atvēlēta mūzikai
– Instalācija veidota speciāli šai telpai. Mūzikas autors ir mans bērnības draugs, Ivaram Burtniekam ir ķēriens uz atmosfēriskām, telpiskām lietām, – piebilst Aleksandrs Breže. – Mūzika veic nozīmīgu darbu sajūtu radīšanā. Novēlu, lai uz izstādi atnāk visi, kuriem interesē māksla! Šis ir tas gadījums, kad izstāde ir ļoti vizuāla, tā varētu būt interesanta gan bērniem, gan pieaugušajiem.
23.09.2022.