Maija sākumā Madonas pilsētas pensionāru biedrības biedri tikās, lai ievēlētu jaunu valdi. Tā tika ievēlēta, un valdes locekļi izvēlējās jauno valdes priekšsēdētāju. Šobrīd biedrību vada DZINTARS KOZULIS.
– Pats pensionāru biedrībā iestājos tikai šogad aprīlī. Tomēr valde lēma, ka man jābūt valdes priekšsēdētājam. Darbs ir ļoti atbildīgs. Lai arī salīdzinoši nesen ieņemu šo amatu, daudz jau ir paveikts. Viens no galvenajiem uzdevumiem noteikti bija iepazīt biedrību, galvenos mērķus un uzdevumus, tāpat arī tradīcijas. Protams, visu vēl neesmu apguvis. Tāpat svarīgs uzdevums bija sakārtot biedrības reģistru, kas nevedās tik ātri, līdz ar to tas izdevās tikai 11. jūlijā.
– Kādi bijuši šie mēneši biedrībā?
– Vasara biedrībai bijis ļoti aktīvs laiks. Jau ir notikušas piecas valdes sēdes. Šodien paredzēta sestā, kuras laikā spriedīsim par pasākumiem, kas tiek plānoti tuvākajā laikā. Jūnija sākumā, ievērojot tradīcijas, sveicām jubilārus. Pa šiem mēnešiem esam devušies arī ekskursijās un pieredzes apmaiņas braucienos. Nupat bijām Mārcienā un Vestienā. Augusta izskaņā braucām pie Lubānas pensionāriem un guvām jaunu pieredzi un iespaidus. Šī biedrība darbojas ļoti aktīvi, un tikšanās izvērtās ļoti vērtīga. Pēc tam devāmies uz Broņislavas Martuževas atceres pasākumu. Savukārt 30. augustā organizējām Dzejas dienu pasākumu, kas bija kupli apmeklēts. Septembra sākumā bijām pieredzes apmaiņas braucienā pie Gulbenes novada pensionāriem, ko apvienojām ar Bānīša svētkiem un Stāmerienas pili. Divas reizes nedēļā vingrojam.
Pirmdien biju devies uz Rīgu, uz pirmo Pensionāru federācijas domes sēdi, uzzināju, kā strādā šī federācija. Izrādās, visvairāk pensionāru biedrību nāk tieši no Vidzemes. Jāsaka, ka pensionāri patiešām ir aktīvi un darbojas, sanāk kopā, organizē pasākumus. Šajā domes sēdē apspriedām iespēju turpmāk tikšanās organizēt zoom, jo katrs brauciens izmaksā dārgi un pensionāri noteikti nav bagātākie cilvēki Latvijā.
– Pa šiem gadiem, kamēr darbojas pensionāru biedrība, esat aktīvi darbojušies, biedrība piedzīvojusi dažādas pārmaiņas, tostarp arī telpu maiņu, un šobrīd esat diezgan patālu no centra, kas daudziem varbūt ir apgrūtinoši?
– Šis bija viens no jautājumiem, kas tika aktualizēts arī maijā. Lai gan tās ir tālāk no centra, esam ļoti apmierināti. Tiesa, tiekoties ar Madonas novada domes deputātiem, noskaidroju, ka mums šīs tomēr ir pagaidu telpas. Pašreizējie plāni ir telpas remontēt un pēc tam tās nodot jauniešu rīcībā, savukārt mums atvēlēt telpas, kur līdz šim darbojās sākumskola. Galvenā iecere tur ir izveidot multifunkcionālu namu, kur pulcēties dažādām biedrībām, norisinātos arī nodarbības. Ideja manā skatījumā ir lieliska. Protams, par to vēl jālemj domē, bet jācer, ka rezultāts būs pozitīvs. Domāju, ka apmierināta būtu ne tikai pensionāru biedrība, bet arī citas.
– Lai gan biedrības nosaukums vēsta, ka esat pilsētas pensionāru biedrība, vai uzņemat biedrus arī no novada?
– Mēs nevienu nešķirojam un priecājamies, ka mūsu pulku kuplina biedri arī no pagastiem. Pašlaik biedrībā ir aptuveni 160 biedru, un aicinām ikvienu, kurš vēlas līdzdarboties un iesaistīties.
Cilvēki mēdz būt dažādi – aktīvāki un ne tik. Ne visi aktīvi darbojas, bet mēs viņus apzinām, informējam par gaidāmajiem notikumiem, aizvedam dāvaniņas jubilejās. Lai pensionāri būtu informēti arī par aktuālajiem jautājumiem valsts mērogā, esmu noskaidrojis, ka Madonā pieejams bezmaksas izdevums pensionāriem, kas iznāk reizi mēnesī. Esmu sarunājis, ka šis izdevums tiks piegādāts arī novada bibliotēkām, lai pensionāri var to izlasīt. Pensionāri iet laikam līdzi un arī izmanto jaunās tehnoloģijas, šo avīzi var atrast arī internetā, un Latvijas Pensionāru federācijas mājaslapā tā ir pieejama. Patiesi informācija ir vērtīga un interesanta.
Mans novērojums, ka pensionāri kļūst arvien jaunāki, vismaz sirdī, ir aktīvi un labprāt izmanto visu, ko sniedz dzīve. Daudzi ar datoriem un internetu ir uz „tu", un esam izveidojuši biedrības e-pastu [email protected], lai ikviens ar mums var sazināties. Un patiesi šo iespēju arī izmanto.
– Pensionāri aktīvi seko līdzi notikumiem ne tikai novadā, bet arī valstī. Šobrīd lielākais satraukums daudziem ir par cenu kāpumu, dārdzību. Noteikti esat pārrunājuši, kā uz to raugās pensionāru biedrības biedri?
– Protams, viedokļi ir dažādi, un ir arī satraukums. Ir jāsaprot, ka tepat Eiropā norisinās karš, neizbēgami sekas ir lielā dārdzība. Neviens to nav mākslīgi radījis.
Jāsaka paldies arī šai valdībai, jo tā sniedz atbalstu. Tāpat tiek piešķirtas dažādas kompensācijas, un domāju, ka kaut kā jau šo ziemu pārcietīsim. Esmu daudz runājis ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri pārcietuši karu un pēckara gadus. Tad bija daudz grūtāk, nekā šobrīd ir mums. Mēs nevaram sūdzēties. Pēdējās paaudzes ir pieradušas dzīvot labos apstākļos, bez kara, visa ir pārāk daudz, un to vairs nenovērtējam.
Tiem, kuri darbojas, kustas, manuprāt, nav laika čīkstēt un sūdzēties. Šie cilvēki netiek arī aizmirsti. Ja patīk uz visu noraudzīties no malas, nebūs neviena, kas kustinās. Viss ir jādara pašam un par sevi jāatgādina. Tāpēc vēlos aicināt cilvēkus apvienoties organizācijās, runāt, cīnīties par savām interesēm. Kāpēc pasaulē notiek gājieni, streiki? Lai atgādinātu par sevi un cīnītos par savām tiesībām. Viens nav cīnītājs. Nekāds labums nebūs no tā, ka sēdēsi mājās un čīkstēsi.
Lielu atbalstu sniedz pašvaldība, sociālais dienests. Ir daudz pabalstu, ko saņem pensionāri, ja atbilst trūcīgā vai maznodrošinātā statusam.
– Šogad pensionāri pensiju indeksāciju sagaidīja agrāk, jau 1. augustā.
– Nezinu, vai tas saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām vai ko citu, bet tas ir ļoti jauki, ka indeksācija bija agrāk. Un atkal viedokļi dalās. Citi uzskata, ka tas noticis par agru, jo, ja indeksētu agrāk, iespējams, indekss būtu lielāks. Es gan pētīju statistiku un novēroju, ka jūlijā un augustā inflācijas procents ir vienāds un mēs neko nezaudēsim, bet iegūsim, jo pensijas indeksētas divus mēnešus agrāk. Arī šis palielinājums ir dažāds. Pats gan vēl pensiju saņēmis neesmu, bet, federācijā runājot, tas ir pat 100 eiro apmērā.
Cilvēki patiešām ir dažādi, katram savs viedoklis, un tas nav slikti. Tā raisās diskusijas. Tomēr pārāk daudz ir negatīvās noskaņas. Atceros, ka daudzi uzskatīja, ka nepareizs lēmums ir stāties Eiropas Savienībā, NATO, bet es uzskatu, ka mēs esam tikai ieguvēji. Ja nebūtu iestājušies, iespējams, arī mūs būtu piemeklējis Ukrainas liktenis.
– Savulaik aktīvi darbojāties savā zemnieku saimniecībā. Vai arī šobrīd turpināt to darīt?
– Pirms septiņiem gadiem to nodevu dēlam, un viņš sekmīgi turpina iesākto un attīsta saimniecību. Šobrīd mēs ar sievu vairāk palīdzam bērniem mazbērnu pieskatīšanā un audzināšanā, bet saimnieciskās lietas nodotas bērniem. Patiess prieks, ka iesāktajam ir turpinājums. Pensionāru federācijā diskutējām arī par to, ka arvien vairāk cilvēku aizbrauc, nodokļi tiek maksāti citām valstīm un Latvijas pensionāri neko no tā nesaņem. Priecājos, ka mani bērni ir tepat Latvijā. Nekas slikts nav, ka jaunieši dodas uz ārzemēm gūt pavisam citādāku pieredzi, tomēr aicinu neaizmirst par saviem vecākiem un vecvecākiem Latvijā.
Nebūt nav slikti dzīvot Latvijā un laukos. Katrai vietai savs skaistums, bet, manuprāt, pie mums ir visskaistāk. Noteikti ar laiku sapratīsim, ka lauki ir mūsu bagātība. Jau šobrīd ir novērota tendence, ka cilvēki sāk apgūt laukus, kas ir ļoti labi. Šķiet, ka laukos pašlaik ir vieglāk izdzīvot nekā lielpilsētā.
– Sabiedrībā ir izveidojies stereotips – ja cilvēks ir devies pensijā, tad viņam ir ļoti daudz brīva laika. Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku?
– Tāds uzskats valda, bet jāatceras, ka, cilvēkam paliekot vecākam, katra darbība kļūst lēnāka, kas paņem vairāk laika. Neteikšu, ka ir daudz brīva laika.
Ziemā ar sievu cenšamies doties kaut kur, kur ir mazliet siltāks nekā pie mums. Kāzu gadadiena mums ir novembrī, un šajā laikā cenšamies kaut kur aizceļot. Man patīk ceļot. Nupat atgriezos no astoņu dienu brauciena pa Baltijas jūru. Guvu jaunus iespaidus un pozitīvas emocijas.
Neesmu dziedātājs, bet kopš jaunības labprāt dejoju. Nu jau vairākus gadus dejoju „Atvasarā". Arī šī nodarbe ir saistīta ar aktivitātēm un uzlabo veselību. Manuprāt, arī šajā jomā senioriem paveras plašas iespējas – ir gan kori un ansambļi, gan deju kolektīvi. Ir jāatrod savs un jādarbojas.
Ir jāprot izmantot laiku, ko Dievs mums ir devis, un jāpriecājas par katru nodzīvoto dienu. Dzīve ir jābauda – kad tad vēl, ja ne tagad?
– Tuvojas 1. oktobris, kas ir Starptautiskā senioru diena. Ko jūs esat ieplānojuši šiem svētkiem?
– Vispirms 1. oktobrī šogad ir 14. Saeimas vēlēšanas. Es pats vienmēr uz vēlēšanām esmu gājis un turpināšu to darīt. Tāpat aicinu arī citus. Seniori nav izņēmums. Ir jābūt aktīviem, gudriem, izvēlēties gudrus un pieredzējušus pilsoņus. Vērtēt viņu paveikto un nepaļauties vilinošiem un neizpildāmiem priekšvēlēšanu solījumiem. Ir jāskatās uz darbiem, kas jau ir paveikts. Noteikti ir jāiet uz vēlēšanām.
Tomēr šī diena ir svētki visiem senioriem, un esam ieplānojuši to svinēt. Senioru dienu apvienosim ar jubilāru sveikšanu un organizēsim sporta svētkus. Pašlaik viss ir procesā un jācer, ka ieceres īstenosies.
16.09.2022.