Sestdien, 10. septembrī, Latvijas Universitātes (LU) Madonas filiālē tika atklāts jaunais studiju gads. Tas augstskolai ritēs 103. jubilejas zīmē, savukārt LU Madonas
filiālei – darbības 25. jubilejas noskaņā.
Kā laikrakstu informē LU Madonas filiāles vadītāja Lolita Kostjukova, šajā studiju gadā LU Madonas filiālē studē 81 students, no tiem 59 ir topošie pirmsskolas skolotāji un 22 sporta treneri.
Klātesot studentiem, kuriem lekcijas šajā dienā tika organizētas klātienē, studiju gads tika iesākts ar svinīgu pasākumu un kopīgi dziedātu Latvijas valsts himnu. Uzrunu filiāles saimei teica Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos un LU absolvents Zigfrīds Gora, studentus sveica arī Madonas pilsētas vidusskolas direktore un LU mācībspēks Inese Strode. Bez tam studenti vēlējumus saņēma no docētājām Alīnas Jofes-Bordjakovskas un Aijas Saliņas.
Filiāles esošā saime tika iepazīstināta ar jaunajiem studiju biedriem – studiju programmas "Pirmsskolas skolotājs" 17 pirmā kursa studentēm, kas iespēju studēt filiālē izvēlējušās un nāk gan no Madonas, gan novada: Dzelzavas, Ērgļiem, Kalsnavas, Ļaudonas, Ošupes un arī no attālākas apkārtnes: Dzērbenes, Gulbenes novada, Jaunpiebalgas, Kokneses, Varakļāniem un Vecpiebalgas. Pirmkursnieki ar savu silto attieksmi pārsteidza docētāju, kura Madonā ieradās pirmo reizi, – no studentiem viņa saņēma krāšņu rudens ziedu klēpi.
Tradicionāli studenti, kuri uzsāk studijas 1. kursā, stāvot aplī, sadevušies rokās, un vecāko kursu aplausu pavadīti, svinīgi solīja būt gataviem studenta dzīvei, būt visuzcītīgākie studentu iemiesotāji, kādi jebkad ir bijuši, apmeklēt visas lekcijas un cītīgi pildīt mājasdarbus, nezaudēt mērķi pat visgrūtākajos brīžos, izjust prieku studiju laikā, baudīt visskaistākos saullēktus, gatavojoties eksāmeniem, kā arī citas apņemšanās.
Svinīgo pasākumu un ceļu uz pirmo šī studiju gada lekciju filiāles saime un ciemiņi kopīgi ieskandināja ar latviešu tautasdziesmu.
– Personīgi man saņemties studijām nebija viegli, bet, tā kā šo soli atbalstīja gan kolēģi, gan ģimene, nolēmu mācīties, – laikrakstam vēsta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Pirmsskolas skolotājs" 1. kursa studente Dace Grahoļska. Dace dzīvo Meirānos un labi atceras: – Kad biju aizgājusi līdz LU Madonas filiāles vadītājas durvīm, nevarēju vien saņemties ieiet. Tad iznāca vadītāja Lolita un mani iedrošināja, pārliecināja teikt studijām "jā". Līdzīgi viņa atbalsta un iedrošina mūs visas, tiklīdz jūtamies nedroši vai ko nezinām. Atliek parunāt ar vadītāju, kā viss sakārtojas. Patiesi viņa ir labs iedvesmas avots.
Nepilnu gadu (līdz šā gada augustam) Dacei Grahoļskai bija iespēja strādāt Barkavas pirmsskolas izglītības iestādē. Tieši tas bijis izšķirošais moments, kad viņa saprata – pirmsskolas vide ir tik patīkama, un jau bērnībā viņa taču sapņoja kļūt par skolotāju, nu ir iespēja savu sapni īstenot.
– Bērnudārzs ir vieta, kur jūtos labi, bet, lai nebūtu tikai par auklīti, nepieciešamas zināšanas un izglītības dokuments, – apzinās Dace. – Mums jau bijušas pirmās lekcijas, vēl daudz nezināmā, jūtu, ka būs jāiegulda pamatīgs darbs, brīvā laika nebūs, viss būs jāpakļauj skolai. Par laimi, mums ir jaukas docentes – saprotošas, pretimnākošas. Arī kurss ir lielisks, jo draudzīgas kursa biedres. Savulaik mācījos Rīgā, pēc tam specialitāti ieguvu Barkavas profesionālajā skolā, strādāju tirdzniecības un lauksaimniecības nozarē. Man ir ģimene, trīs bērni, kur dvīņiem ir 6 gadi un viņi apmeklē Lubānas pirmsskolas izglītības iestādi, bet vecākais puika ir pusaudzis, viņš mācās Lubānas vidusskolas 6. klasē. Prieks, ka lekcijās dzirdu noderīgas lietas, ko varu attiecināt arī uz savu ģimeni, saviem bērniem. Interesanti, ka dvīņi pirms studiju sākuma brīnījās, ka mācīšos augstskolā, viņi teica – tu, mamma, taču visu zini, pazīsti visus burtus, kāpēc tev vēl jāmācās? Pasmaidīju. Bet esmu priecīga, ka skola ir tik tuvu dzīvesvietai, un apzinos, ka izglītībā vienmēr vērts ieguldīt laiku un līdzekļus.
Diāna Hačatrjana no Madonas: – Man ir mazs bērniņš, un tas, ka varu studēt Madonā, ka varu apvienot abas sev svarīgās lietas – bērna kopšanu un izglītošanos -, ļāva izšķirties par labu studijām. Kopumā jau saredzu savu tālāko mērķi – kļūt par skolotāju. Pirmais solis būs šis, kad esmu sākusi studēt tuvu dzīvesvietai, bet mani saista vīzija, ka pēc 2,5 gadiem, kad beigšu šo programmu, varēšu mācīties augstskolas 3. kursā tālāk. Nebūs viss jāsāk no sākuma, bet izglītošanos augstskolā varēšu turpināt un iegūt dokumentu, lai varu strādāt kā pedagogs. Tas ir tik super, ka Madonā ir šāda iespēja! Esmu beigusi Madonas Valsts ģimnāziju, ar bērniem darbojos individuāli, pēc diploma iegūšanas ir doma pasniegt privātstundas gan angļu, gan krievu valodā, kā arī pirmsskolas bērnus sagatavot skolai un pasniegt visus priekšmetus, ko bērni mācās līdz 4. klasei. Lielākais pluss ir tas, ka laiku, kamēr man ir mazs bēbis, mācībās varu pavadīt uz vietas Madonā, nav jābraukā uz Rīgu, bet mērķis ir mūžizglītības programma, un, iespējams, to būs jādodas studēt Rīgā.
Jautāta par kursu un mācību slodzi, Diāna atbild: – Pirmās tikšanās vienmēr ir lieliskas, bet esmu gatava mācīties, nopietni studēt visu vajadzīgo. Ievada nodarbības bija vieglas, tajās dzirdēju jau zināmas lietas, iespējams, tāpēc, ka vasarā pēc skolas esmu strādājusi bērnudārzā un praksē jau daudz apguvusi. Tomēr lekcija ar praktiskajām nodarbībām man bija jaunums un ļoti patika. Tajā apguvu jaunas rotaļas, uzzināju, ko konkrēti tās bērnos attīsta, uz ko jāvērš uzmanība, lai mazuļa attīstībā būtu progress. Svarīgi, ka tagad visa apmācība rit pēc programmas "Skola 2030", un tajā ir citas vadlīnijas nekā tad, kad pati mācījos. Pārmaiņas man patīk, tās atbalstu, jo šīs vadlīnijas vijas cauri pirmsskolai, ietver sākumskolas, pamatskolas un arī vidusskolas posmu. Bērns tiek sagatavots dzīvei, un tas ir ļoti labi, turklāt šāda apmācība sākas jau ar pirmsskolu. Redzu, ka iegūtās zināšanas noderēs arī pašas ģimenē, sava mazuļa attīstībā. Protams, svarīgi nesalīdzināt sava bērna izaugsmi ar citu, bet priecājos, ka visi mazuļi ir tik atvērti, atklāti, ar viņiem ir tik viegli sazināties, mums, pieaugušajiem, šis vieglums no bērniem ir jāpārņem.
Jautāta, kā ar studentu dzīvi, Diāna saka: – Protams, ka tas viss būs. Vienmēr jau mācoties tiek nodibināti jauni kontakti, studiju procesā ir daudz grupu darbu, līdz ar to tie satuvinās. Uz 24. septembri jau jāizstrādā grupas darbs, jāiepazīstas ar citiem, lai kopīgi ko veiktu, lai nebaidītos komunicēt. Mūs liek kopā ar cilvēkiem, kurus vēl nepazīstam, lai trenējamies.
– Mana pārliecība ir tā, ka izglītību neviens neatņems, tāpēc ir vērts tajā ieguldīt, jo bez zināšanām nekur tālu netiksi, – turpina Diāna. – Un LU Madonas filiāle ir tā vērta! Docētāji ir draudzīgi, pretimnākoši, ar vadītāju mums vispār ir veicies. Lolitai var zvanīt kaut divpadsmitos naktī, viņa atsauksies un palīdzēs. Vadītāja ir super, neko labāku nevar vēlēties. Patīk, ka viņa māk paskatīties no puses, kad cilvēks neko īsti vēl nesaprot. Esmu strādājusi ārzemēs, kur apmāca jaunus cilvēkus kādam darbam, un mums tieši to arī mācīja – iejusties, paskatīties no tādas puses, kad cilvēks vēl neko nesaprot. Palīdzēt viņam tādā brīdī.
Ierunājoties par veicamajiem studiju darbiem, Diāna uzsver: – Sava veida pluss ir tas, ka veicamie darbi nesummējas kādā pēdējā nedēļā, kad to veikšanai būtu jāņem palīgā pat naktis. Studijās apskatām noteiktu tēmu, un pēc tās ir pārbaudes darbs. Viss ir sabalansēts, patīk, ka skolotāji ir pretimnākoši, darbiem dod plānu un termiņu.
Diāna apzinās, ka ne jau viss studijās būs kā pa diedziņu, būs arī grūtības, bet šobrīd viņu motivē pašas izvirzītais mērķis un filiāles vadītājas Lolitas Kostjukovas attieksme: – Pie viņas var doties kā pie psihologa, visus samezglojumus izrunāt. Prieks, ka šai administrācijas galā ir pretimnākošs cilvēks, kas vienmēr gatavs palīdzēt. Vadītāja rada izjūtu, ka viss izdosies, viņa ir cilvēks īstajā vietā.
16.09.2022.