19. septembrī plānotajā pedagogu beztermiņa streikā savu dalību pieteikuši gandrīz visi Madonas novada nozares darbinieki – 685 darbinieki no 31 iestādes un pilnīgi visi Varakļānu novadā – 65 darbinieki trīs iestādēs, tā informēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Madonas un Varakļānu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Dace Caune. Arī pirmdien koalīcijas sniegtais kompromisa piedāvājums pedagogiem LIZDA ieskatā ir „nepārdomāts un manipulatīvs", ziņoja aģentūra LETA, tādējādi, laikā līdz nākamajai pirmdienai nepanākot vienošanos, streika organizēšana paliek spēkā.
Lai novērstu pedagogu streika uzsākšanu, LIZDA gatava prasīt, lai šīs nedēļas laikā valdība pieņem konkrētus lēmumus attiecībā uz abām galvenajām LIZDA prasībām –
darba algas paaugstināšanu un pedagogu darba slodzes sabalansēšanu.
Pārslodze un zemas algas
Dace Caune sarunā ar laikrakstu atzina, ka iedzīvotājiem no malas ir grūti izprast metodiku, kā veidojas pedagogu algas, un ministrijas veiktie aprēķini algu modelim ar katru reizi tiekot sarežģīti. Taču realitāte esot tāda, ka pedagogi strādā papildus slodzē noteiktajam, par to nesaņemot samaksu.
– Pedagoga darbs tiek pozicionēts kā misijas darbs – strādājiet, bet jums par to nemaksās. Tas ilgst gadiem. LIZDA panākums bija, ka minimālais atalgojums tika palielināts par 250 eiro piecu gadu laikā, un tas bija pateicoties tikai tam, ka noslēdzām vienošanos ar valdību par algu grafiku. Tagad tāda vienošanās netiek slēgta, bet gan mums piedāvā palielināt algu par 8,4%, nepiešķirot papildu finansējumu. Kā tad tas var notikt? Tātad – samazinot atalgojumu papildus veicamajiem pienākumiem. Turpināsiet strādāt 40 stundas nedēļā, no kurām 24-25 būs apmaksātās kontaktstundas, bet par pārējo nemaksās. Lūk, kas mums draud pie šāda modeļa, – problēmas būtību iezīmēja Dace Caune.
Viņa atklāja, ka par arodbiedrības priekšsēdētāju Madonas reģionā strādā kopš 2008. gada, kad pedagogu atalgojums bijis vienā līmenī ar mediķiem. 2010. gada krīzes laikā izglītības nozarei noņemti 45% finansējuma, un šobrīd pedagogu atalgojums vēl neesot atgriezies tajā līmenī, kāds bija 2009. gadā.
– Skolotājiem ar 21 kontaktstundu ir iespējams nopelnīt 900 eiro tikai tādā gadījumā, ja viņiem ir vēl piemaksas par 9 stundām – par dažādu papildu darbu veikšanu. Tāda iespēja ir tikai vienā skolā Madonas novadā – Madonas pilsētas vidusskolā; un otra skola, kas vēl to var nodrošināt, ar 10% piemaksu kā Valsts ģimnāzijai, ir Madonas Valsts ģimnāzija. Visās pārējās izglītības iestādēs nebūs tādas iespējas pilnīgi visu apmaksāt jau tagad, un 1. janvārī, nepalielinot finansējumu, būs vēl sliktāk, – uzsvēra LIZDA pārstāve.
Viņa atzina, ka šis ir ļoti smags laiks visiem, tādēļ pedagogiem jo īpaši nepieciešams sabiedrības atbalsts, izpratne, kādēļ tiks rīkots streiks, sagādājot neērtības izglītojamo vecākiem.
– Visi, kas ir strādājošie, var iedomāties, kā tas ir – ja gadu no gada saņem vienu un to pašu atalgojumu, bet darba līmenis un apjoms tikai pieaug. Ja nebūtu arodbiedrības, tad pedagogiem būtu vēl mazākas algas, varbūt pat minimālās. Vidējā alga šā gada pirmajā pusgadā valstī ir 1362 eiro, tā aug; arodbiedrības prasība bija 1,2 koeficients pedagogu algām no valstī noteiktās vidējās algas. Tomēr visi ir ieciklējušies uz minimālās algas palielināšanu, tā būs 700 vai 720 eiro, un pedagogiem būs 900. Kauns tomēr, tad nu no 1. janvāra jādabū 1200 eiro. Tikai tos 1200 eiro saņems varbūt 30% pedagogu, – noteica LIZDA Madonas un Varakļānu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja.
Novedis pie pedagogu trūkuma
Pārslodzes un nesamērīgā atalgojuma dēļ jau šobrīd trūkst ap 4000 pedagogu valstī, arī Madonas novads saskaroties ar grūtībām atrast pedagogus, piebilda Dace Caune. – 60-65 gadu vecumā šobrīd ir ap 30% pedagogu, kas tūliņ varbūt aizies pensijā; ir gadījumi, kad aiziet arī pirmspensijā, jo vairs nevar izturēt šo slodzi, un ir ļoti laimīgi, – viņa atzina. Cīņa par algas palielinājumu neesot vien pašreizējo pedagogu interesēs, bet arī lai spētu piesaistīt jaunus pedagogus, kuri uz skolu nāktu gan misijas apziņas, gan konkurētspējīga atalgojuma dēļ. Dace Caune akcentēja: – Lai būtu konkurss uz vakancēm, tad būtu arī kvalitāte. Reformas uz pedagogu rēķina bez finansējuma nevar realizēt. Tikai investējot izglītībā, mēs audzināsim veselīgu, gudru nākotnes paaudzi.
Tam piekrita arī Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne.
– Redzam, kā tas atsaucas gan uz pedagogu piesaisti, gan uz jaunu pedagogu ienākšanu skolās. Es teiktu, ka mēs esam krīzes situācijā, kas bez risinājuma tikai samilzīs. Ja pajautā vecākiem, vai gribam labus skolotājus, tad 96% atbild apstiprinoši, kas ir tikai likumsakarīgi. Bet, ja pajautājam, kā redzēju vienā no aptaujām, cik vēlētos, lai viņu bērns ir skolotājs, tie ir tikai 4%. Tas ir kliedzoši. Tas sasaucas arī ar veikto aptauju, ka 70% sabiedrības uzskata, ka skolotāja profesija nav prestiža. Tas patiešām uzdod lielos jautājumus – un kas tad būs nākotnē? – pauda Solvita Seržāne. Arī gadījumos, kad kāda skola mazā izglītojamo skaita dēļ slēgta, maz esot to pedagogu, kuri izvēlas turpināt darbu izglītības nozarē. Vairākums skolas virzienā skatīties vairs nevēloties.
Streiks kā iespēja demokrātiskā sabiedrībā
Likt uzsvaru uz jaunās paaudzes izglītošanu šobrīd sola visi kandidējošo partiju saraksti. Jautāta, kādēļ streiks tiek organizēts tieši šobrīd, tik neilgi pirms vēlēšanām, Dace Caune skaidroja, ka sarunas par jaunā atalgojuma grafika izveidi ar valdību uzsāktas jau pirms diviem gadiem, bet tās notikušas bez panākumiem. 16. jūnijā pedagogi ar iepriekš minētajām prasībām rīkoja piketu pie Saeimas ēkas, taču pie viņiem neiznācis neviens valdības pārstāvis, nedz arī koalīcijas deputāts, risinājums neticis rasts. Sekojusi vēstuļu rakstīšana, sarunas, izveidota trīspusēja komisija, tomēr arī tas nerezultējies.
– "Izredžu nav, jums ir jāatrod nauda, optimizējot skolas." Mēs optimizējam skolas, katru gadu kaut kas tiek slēgts, arī šogad Madonas novadā tika slēgta pamatskola un vidusskolas klašu grupa, bet tas nekādu ienākumu nedod, jo "nauda seko skolēnam". Būtu jāslēdz skola ar vismaz 200 bērnu skaitu, tad varbūt kaut ko iegūtu pārējās skolas, bet tā ir arī vienkārši iznīcība laukiem, – pauda Dace Caune.
Solvita Seržāne pedagogu pieteikto streiku vērtēja kā pilsonisko aktivitāti, kas ir likumsakarīgs rezultāts, vairāku gadu garumā valdībai nespējot mērķtiecīgi un jūtami sakārtot jautājumus par pedagogu darba samaksu un noslodzi.
– Situācija ir kritiska un kliedzoša. Tādēļ tiek izmantotas demokrātiskā sabiedrībā noteiktās iespējas – streiks. Daudzi vecāki pret to, ka mācību iestādes streika laikā būs slēgtas, izturas ar sapratni, protams, visi apzinās, ka tās ir neērtības viņiem. Bet gribētos teikt, ka tā ir izšķiršanās starp neērtībām šobrīd vai neērtībām visu laiku – ka mums trūkst pedagogu, ka gribam, lai bērns ir kvalitatīvi apmācīts, ka nav kāda no priekšmetu pedagogiem, ka ilgstoši nevar atrast pedagogu – nedomāju, ka vecāki ir apmierināti arī ar šādu situāciju, – sprieda pašvaldības pārstāve.
Viņa pauda cerību, tā kā priekšā vēl ir nepilna nedēļa līdz pieteiktajam streika datumam, par iespēju sarunu ceļā nonākt pie veiksmīga risinājuma.
14.09.2022.