Pagājušās piektdienas pēcpusdienā politisko partiju apvienības "Apvienotais saraksts" (Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija) bez reklāmas kuplā skaitā ieradās uz tikšanos Madonā.
Kamēr Raimonds Bergmanis, Igors Rajevs strādāja teltī pie lielveikala "Maxima", sarunā Madonas novada bibliotēkas lasītavā, kur pārsvarā bija sapulcējušies Madonas pensionāru biedrības aktīvisti, piedalījās "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns, politiskā spēka līderi Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Māris Kučinskis, Romualds Ražuks, Juris Viļums, Didzis Šmits un novadnieks Artūrs Portnovs.
Ievadā Edvards Smiltēns uzsvēra, ka situācijā, kad Krievija karo Ukrainā, priekšplānā izvirzās valsts drošība, inflācija, energoresursu dārdzība mudina vairāk risināt ekonomiskos jautājumus, kad pandēmijas gadi vēl nav beigušies, bet tie ir atstājuši ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu, ir izveidota komanda, lai strādātu 14. Saeimā.
– Mana ienākšana politikā saistās ar 24. februāri, – sarunu iesāka Uldis Pīlēns. – Situācija liek uzdot jautājumu "Kas notiek tepat blakus aiz robežām?", un, manuprāt, mēs neesam gatavi no civilās aizsardzības viedokļa. Arī tautsaimniecība ir iegājusi ārkārtīgi grūtos laikos, kad pieaug materiālu un energoresursu cena, aug inflācija, un mūsu uzņēmēju pieredze var būt noderīga valsts politikā.
Viņš dalījās viedoklī, ka ir pārdzīvotas vairākas krīzes, vecāka gadagājuma cilvēki tām ir gājuši cauri, bet jaunieši nav krīzēm gatavi.
Par krīzēm runāja arī viens no Atmodas līderiem Romualds Ražuks: – Ar bažām skatāmies uz krīzēm, kas nu jau sākušās vai vēl nāks. Taču mūsu paaudzes cilvēkiem no tām nav jābaidās – esam pārdzīvojuši laiku, kad bruka PSRS, kad bija kartīšu sistēma, nekā nebija, 1991. gada janvāri un augustu, 2008. un 2009. gada ekonomikas krīzi. Taču ir svarīgi, ka aiz visām šīm krīzēm mēs nepazaudējām virzienu, uz kurieni mums iet. Iedomājieties, ja cilvēki nebūtu nākuši uz barikādēm 1991. gada janvārī, pie varas nāktu Rubika valdība, Eiropas karte izskatītos citādāk. Arī tagad mēs skaidri redzam virzienu – pāri krīzei ir valsts drošība un neatkarība, protams, sociālā labklājība un veselība. Man kā ārstam rūp, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī reģionos.
Artūrs Portnovs, kas no Rīgas atgriezies uz dzīvi un darbu Ļaudonā, vairāk pakavējās pie lauku attīstības un apstākļiem, kā dzīvo reģionos, ka lauku cilvēks valsts sistēmā izmaksā dārgāk, izdevīgāk ir atbalstīt pilsētas.
Seniorus vairāk interesēja jautājumi par cilvēka cienīgām vecumdienām, par darba stāžu, par uzturēšanos pansionātā, ja bērni dažādu iemeslu pēc nepiemaksā starpību starp pensiju un uzturēšanās maksu, u. c.
Tika rosināts, kā varētu papildināt valsts budžetu, nevis teikt, ka naudas nav, kā atbalstīt uzņēmējus, lai viņi arī, pārvarot grūtības, varētu strādāt. Uz to U. Pīlēns sacīja, ka, sastopoties ar augstiem rēķiniem, svarīga ir arī valsts politika, atbalsts, lai uzņēmumi nepārtrauktu darbu, lai nesamazinātu darbavietas, lai noturētos.
Uz jautājumu par to, kā neapjukt attiecībā uz "zaļajiem", izvēloties, par ko balsot, Edvards Smiltēns ar humoru atbildēja: – Īstie "zaļie" ir šeit, viņi ir "Apvienotajā sarakstā", bet tas, kas izskatās zaļš kā arbūzs no ārpuses, pārgriežot uz pusēm, ir sarkans.
Savukārt Edgars Tavars paskaidroja: – Jautājums bija par to, ka Latvijas Zaļā partija ir aizgājusi prom no Latvijas Zemnieku savienības. Bija viens brīdis, kad mērs bija pilns mūsu attiecībās ar LZS. Mūsu bijušie partneri paši izvēlējās turpmāk iet kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Latvijas Zaļā partija vairs nav Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS), par to mēs pietiekami skaļi neesam runājuši. Palīdziet mums to skaidrot, tad nebūs vilšanās.
7.09.2022.