Esam jau informējuši, ka pašvaldībām līdz šā gada 15. novembrim jādemontē Ministru kabineta (MK) noteiktie padomju un nacistisko režīmu slavinošie objekti to teritorijās, kā arī jāizvērtē un jāpieņem lēmums par citu iespējamu objektu demontāžu. Madonas novadā divi MK sarakstā minētie objekti demontēti jau augustā, kā arī 31. augusta domes sēdē pašvaldība lēma par vēl triju objektu demontāžu līdz likumā minētajam termiņam.
Jāatgādina, ka saskaņā ar likumdošanu publiskajā ārtelpā (izņemot akreditētus muzejus) aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) slavina PSRS okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu; 2) slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju; 3) ietver padomju varas simbolus.
Objekti nojaukti bez starpgadījumiem
MK šā gada 14. jūlijā izveidoja sarakstu ar obligāti nojaucamiem pieminekļiem pašvaldību teritorijās, tostarp Madonas novadā: Ošupes pagasta piemineklis – piemiņas zīme 1944. gadā kritušajiem padomju karavīriem; Barkavas pagasta piemineklis – kaujas vieta, Aiviekstes forsēšana 1944. gadā. Abi šie pieminekļi, kā tika pausts domes sēdē, demontēti jau augustā, piedaloties Valsts policijas darbiniekiem kārtības nodrošināšanā. Madonas iecirkņa priekšnieks Gundars Trops informēja, ka pieminekļu demontāža notikusi bez starpgadījumiem; tāpat ikdienā Valsts policija apseko ne mazāk kā 25 piemiņas vietas apkalpojamajā teritorijā, un līdz šim konstatēts tikai vienas piemiņas vietas bojājuma fakts.
Iekļauj papildu objektus
Izvērtējot arī pārējos pašvaldības teritorijā esošos padomju režīmu slavinošos pieminekļus un memoriālus, kas glorificē padomju ideoloģiju un slavina kara ideālus, Madonas novada pašvaldība konstatējusi vēl dažus objektus: memoriāls – piemiņas ansamblis Madonas novada milicijas darbiniekiem, kritušiem Otrajā pasaules karā un pēckara gados; piemineklis – piemiņas zīme 1944. gadā bojā gājušajiem padomju karavīriem; piemineklis – piemiņas zīme Sausnējas ciema atbrīvotājiem 1944. gadā.
Gan iepriekš komiteju sēdēs, gan augusta domes sēdē deputātu diskusijas raisījās arī par piemiņas vietu bojā gājušajam Padomju armijas lidotājam Ļaudonā, taču lēmuma pieņemšana par šo vietu atlikta uz vēlāku laiku, iespējams, skatot to vienlaikus ar jauna, simboliska vides objekta izveidi šai vietā. Tāpat arī betona podesta, uz kura līdz deviņdesmitajiem gadiem atradās "tanks pie Ērgļiem", iespējamā demontāža jāizvērtē saistībā ar to, vai podests likuma izpratnē skaitās kā "viens vesels" ar kādreizējo padomju objektu. Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora, kas apsekojis visus iepriekš minētos objektus, solījās noskaidrot sīkāku informāciju par šo neskaidro gadījumu.
Informācija par objektiem
* Madonā, Avotu ielā 8, atrodas piemiņas ansamblis Madonas novada milicijas darbiniekiem, kritušiem Otrajā pasaules karā un pēckara gados. Saskaņā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja sniegto objekta raksturojumu, figurālajā kompozīcijā redzams milicis formā ar ieroci rokās, karogs ar zvaigznes rotājumu, kā arī stilizētu sauli ar piecstaru zvaigzni centrā. Zvaigznes centrā – sirpis un āmurs. Pēc informācijas presē – tas esot pirmais milicijas darbiniekiem veltītais piemineklis Latvijā. Objekts atklāts 1972. gada 9. novembrī.
Pēc objekta demontāžas V. Rapiķa veidoto reljefu plānots nodot glabāšanai Latvijas Mākslinieku savienības muzejam, 2 plāksnes ar kritušo vārdiem – Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam.
* Pie Liedeskroga, autoceļa Indrāni-Dzelzava aizsargjoslā, atrodas piemiņas vieta 1944. gada 7. augustā ievainotajiem – bojā gājušajiem Sarkanās armijas karavīriem. Uz plāksnes uzraksts krievu valodā: "1944. gada 7. augustā šajā vietā vācu fašistiskie iebrucēji zvērīgi nomocīja 22. gvardes brīvprātīgo Sibīrijas Rīgas strēlnieku divīzijas karavīrus." Piemiņas vieta veidota kā neregulāra taisnstūra formas stēla, plāksne ar uzrakstu ievietota nelielā padziļinājumā. Piemiņas vietā nav apbedījumu, apglabātie pārapbedīti Lubānas Brāļu kapos 1944. gada 12. augustā. Piemiņas vieta tapusi 1966. gada 8. maijā. Uzstādīšanas mērķis un ideoloģiskais vēstījums: Otrā pasaules kara noslēguma cīņu Latvijas teritorijā un Sarkanās armijas godināšana, padomju propagandas objekts.
* Piemiņas akmens Sausnējā veltīts 1944. gada 20. septembra kaujā pie Sausnējas Namkalna bojā gājušajiem Sarkanās armijas karavīriem. Neregulārās formas laukakmenī iestrādāta melna akmens plāksne ar tekstu latviešu un krievu valodā: "Mūžīga slava Sausnējas atbrīvotājiem. 1944.20.IX." Uz piemiņas vietu vedis pieejas ceļš no trīs rindās izvietotām betona plāksnēm, no ceļa Ērgļu-Sausnējas kalnā vedušas kāpnes, kas mūsdienās zudušas. Ap piemiņas vietu saglabājušies košumkrūmu apstādījumi. Pēc pieejamās informācijas – piemiņas vietā nav apbedījumu.
Piemineklis tapis 1969. gada 20. septembrī kā raksturīgs padomju propagandas objekts.
Madonas novada pašvaldības dome vienbalsīgi nolēma demontēt trīs iepriekš minētos objektus, lēmumu par to iepriekš nosūtot Latvijas Okupācijas muzejam un Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Objektu demontāžu uzdos veikt pašvaldības teritoriālajai vienībai, kuras teritorijā atrodas demontējamais objekts. Objektu demontāžu sākotnēji finansēs no pašvaldības budžeta nesadalītajiem līdzekļiem, pēc tam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasot izdevumu daļas atlīdzināšanu no valsts.
2.09.2022.