Sestdien, 20. augustā, Madonas novadā norisinājās pirmais starptautiskais amatiermākslas festivāls "Rotā, saule, rietēdama!".
Festivāls pulcēja Madonas novada četrus deju kolektīvus: Sarkaņu pagasta tautas nama "Kalnagravas" senioru deju kolektīvu "Labākie gadi", deju kopu "Saikavieši", Lubānas deju kolektīvu, deju kolektīvu "Rūdolfs" no Ērgļiem un sešus mūsu deju kolektīvu sadraudzības kolektīvus no Igaunijas.
Festivāla ietvaros notika koncerti vairākās novada vietās: gan Lubānā, Ērgļos, Saikavā un Biksērē, gan Sausnējā, Dzelzavā, Barkavā un Sauleskalnā. Svētki ienāca arī Ērgļu un Mārcienas pansionātos, kaut nedaudz pieskaroties un krāšņojot vientuļo veco ļaužu ikdienas dzīvi.
Festivāls noslēdzās ar priekpilnu svētku gājienu Madonā (pie Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas gājienu ar mūzikas skaņām sagaidīja šīs iestādes pedagogu un audzēkņu instrumentālais ansamblis) un kopīgu koncertu Madonas kultūras namā.
Būtiski, ka pēc dalībnieku gājiena, kas sākās Saieta laukumā un aptvēra vairākas Madonas ielas, nonākot skvērā pie pilsētas kultūras nama, notika vēl kāds svinīgs notikums – vides skulptūras "Ievirpuļot pasauli" publiska atklāšana. Pasākumā piedalījās skulptūras dāvinātāji – labdarības fonda "Cilvēkiem" valdes priekšsēdētāja Dina Repša un skulptūras idejas autors un iemiesotājs tēlnieks Aigars Bikše. Interesanti, ka skulptūras redzējums ir latviešu mākslinieka radīts, bet skulptūras atlējums veikts Ķīnā, jo tur tas vienkārši ir lētāk, un tēlnieks jau vairākus savus darbus atlējis šai valstī.
Kā sarīkojumā uzsvēra Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, viens no Madonas novada kultūras kodiem neapšaubāmi ir tautas deja. Un kas gan var būt labāka dāvana Madonas pilsētai un novada ļaudīm kā vides skulptūra tautumeitas veidolā un Madonas novada tautastērpā. Šis darbs ir kā apliecinājums priekam, lepnumam, latviešu tautas dejai un mūsu kultūras mantojuma saglabāšanai un tālākai attīstībai.
– Emocijas par festivāla norisi man ir ļoti labas, – gandarījumu pauž Lubānas deju kolektīva vadītāja Laila Ozoliņa. – Tas, ko izdarījām arī paši, noteikti izdevās. Mēs uzņēmām vienu igauņu kolektīvu, un pēc tik ilga laika, kad nebijām to darījuši, izaicinājumu netrūka. Pateicoties biedrības "Krasts Lubānā" darbam, Eiropas Savienības atbalstītā projekta ietvaros esam iegādājušies mobilās kempinga gultas, un varējām tajās izguldīt 30 viesus. Vietējo klubu pārvērtām par naktsmājām igauņiem: daļa telpas kalpoja par guļamistabu, otra – par ēdamistabu. Vienlaikus tas bija arī mūsu kolektīva saliedēšanas pasākums, jo rūpēs par viesiem iesaistījās visi. Koncerts Lubānā bija ļoti sirsnīgs, skatītāju bija daudz, dejoja Lubānas divi sastāvi un Meirānu senioru deju kolektīvs. Otrā dienā braucām uz Dzelzavu – fantastiski noformēta skatuve ar saulespuķēm, lielajiem siena ruloniem, interesants bija veidojums karogiem no lentēm, kas plīvoja vējā, – igauņiem acis tur mirdzēja. Mazliet žēl, ka skatītāju bija pamaz, bet – kā teica viesi – dejojam, jo mums tas patīk. Kultūras nama komanda Baibas Meieres vadībā mūs uzņēma ļoti silti, jutāmies gaidīti. Vēl uzstājāmies Sauleskalna tautas namā, tur arī bija skaists koncerts, mums pievienojās otrs igauņu kolektīvs un latviešu deju kolektīvs "Labākie gadi". Madonā pārsteidzoši interesants bija gājiens. Pati tādā gāju pirmo reizi, kad priekšējais kolektīvs gabaliņu iet, tad noiet ielas malā un uzsauc sveicienus pārējiem gājējiem, vēlāk pievienojas astītē gājiena beigās. Tas bija tik pacilājoši un vērtīgi – ieraudzīt citam citu. Prieks arī par skulptūras atklāšanu tieši šajā notikumā. Pirmajam festivālam tas bija ļoti simbolisks brīdis, un tā ir vieta ar lielu nozīmi, īpaši, ja festivāla tradīciju turpinām. Noslēguma koncertā aizrāva igauņu dažādība gan tērpos, gan deju izvēlē. Kopumā ir gandarījums, ka mums izdevās ar tik minimāliem budžeta līdzekļiem izveidot tik fantastiskus svētkus. Turpmāk šāds pasākums, manuprāt, jārīko reizi divos gados, lai pēc tā sailgojamies, lai nostrādā reklāma un lai atkal izveidojam lieliskus svētkus.
26.08.2022.