"Auklē māte, šūpo māte,/ Mūža mana nezināja;/ Laime mūžu gan zināja,/ Tā māmiņai nesacīja./ Laimes māte tā sacīja,/ Kad dzīvosi, tad redzēsi."
(Latviešu tautasdziesma)
Ar tautasdziesmā minēto domu caurvijās aktrises Elvīras Baldiņas 103. dzimšanas dienas svinības, kas 11. augusta pēcpusdienā tika atzīmētas Rīgā, Misiņa bibliotēkā.
Viesiem bija iespēja ne tikai apsveikt un sumināt jubilāri, bet arī noskatīties režisores Virdžīnijas Lejiņas veidotās dokumentālās filmas "Es esmu runājusi" pirmizrādi par aktrises dzīvi. To dzīvesprieku un humoru, kas filmā un visā pasākumā skanēja no katra Elvīras Baldiņas izteiktā vārda, derētu pārņemt ikvienam. Kā filmā teic pati aktrise: "Man nekad nav garlaicīgi." Viņa uzskata, ka, pat skatoties ik rītu pa vienu un to pašu logu, ainava būs citāda un vienmēr ir kaut kas, ko darīt, darboties.
Nav arī tā, ka Elvīrai Baldiņai mūžs būtu bijis tikai slavas un rozēm kaisīts. Vēlākā aktrise Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa dzimusi 1919. gada 11. augustā Cēsu apriņķa Kraukļu pagasta Kārklu krejotavā, kur tobrīd strādāja meitenes tēvs. Vēlāk ģimene dzīvo pašu celtajos "Kalna Jostpāpenos". Jau no maziem gadiem Elvīrai ir jāstrādā visi nepieciešamie lauku darbi, pie tam visu mūžu viņa ir lepojusies ar savām stingrajām rokām, lai gan izrādēs mēģinājusi tās noslēpt, tāpat viņai joprojām patīk, ja sarunu biedram ir spēcīgs rokasspiediens. Dažus gadus pēc tam meitenes vecāki izšķiras un tēvs aiziet dzīvot uz Kurzemi. Baldiņu bērni (Elvīrai bijis arī brālis) dzīvo ar māti un vecvecākiem, no kuriem arī iemācās daudz dzīves gudrības. Mazā Maiga (tā bērnības un skolas gados visi sauc Elvīru) sākumā pirmās 4 klases mācās Gubeņa skolā Kārklos, vēlāk pāriet mācīties uz Kraukļu pamatskolu, kur beidz 6. klasi. Pēc Kraukļu skolas dodas mācīties uz Cesvaines ģimnāziju, ko absolvē 1938. gadā.
Skolas gados vēlāko aktrisi raksturo kā dzīvesprieka, enerģijas pilnu. Jau tad rodas interese par teātri, viņa piedalās dramatiskajā pulciņā, spēlē izrādēs, iesaistās arī skolas gaidu pulciņā. Interesi par teātri un tā tēliem, kā arī iedvesmu spēlēšanai veicina raisīt arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Marija Bērzkalne. Gan no bērnības, gan skolas gadiem ir interese arī par tautas dainām. To aktrisei atmiņā palicis ļoti daudz. Kā pati teica jubilejas reizē: "Pēc 3000 apnika skaitīt tālāk."
Pēc ģimnāzijas beigšanas 1938. gada rudenī E. Baldiņa devās uz Rīgu un iestājās latviešu aktieru arodbiedrības teātra skolā. Ģimene gan profesijas izvēli neesot atbalstījusi, bet meitene bija jau izlēmusi, ko vēlas. Pa dienu strādāja, lai sevi uzturētu, bet vakaros bija nodarbības teātra skolā. Aktrise savus panākumus vienmēr ir sasniegusi ar smagu darbu. 1942. gadā E. Baldiņu pieņem Latvju drāmas ansamblī, bet pēc kara, 1945. gadā, aktrise sāk darbu Jaunatnes teātrī, kur pavadīts viss darba mūžs līdz aiziešanai pensijā. Aktrise spēlējusi arī daudzās bērnu un jauniešu lugās, un bieži pat kolēģi, izrādes skatoties, nav viņu atpazinuši, jo ir pratusi būt pārliecinoša un īsta. Tāpat vairākas lomas ir arī kinofilmās, piemēram, vecāmāte filmā "Sprīdītis" (1985) un skolotāja filmā "Klāvs – Mārtiņa dēls" (1970). Tāpat ne reizi vien darbojusies arī radio un televīzijas uzvedumos, arī kopā ar bērniem. Jaunatnes teātrī aktrise strādāja līdz pat tā slēgšanai 1992. gadā.
Par saviem nopelniem Elvīra Baldiņa 1955. gadā ir saņēmusi goda nosaukumu Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, kā arī 2010. gadā Latvijas valsts apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni.
Papildus teātrim un pēc aiziešanas no tā aktrise ir aicināta bērēs par izvadītāju. Katram aizgājējam un bēriniekiem vienmēr ir pratusi piemērot ko sakāmu no folkloras – izvadījusi, skaitot tautasdziesmas.
Par sava ilgā mūža noslēpumu Elvīra Baldiņa sauc tieši tautasdziesmu izpratni un zināšanu, kā arī to, ka nekad nav bijis vienaldzības pret dzīvi, dziņu vienmēr uzzināt ko jaunu un darboties, iziet cilvēkos, ar tiem sarunāties. Viņa smejas, ka vienmēr esot tieša sarunās ar cilvēkiem un nejauka, bet tāpat viņai esot daudz draugu un to, kuri viņu uzklausa. Bez kautrēšanās pēc sveicēju aicinājuma Elvīra Baldiņa noskaita arī pa nerātnai tautasdziesmai un teic, ka savā vecumā varot izrunāties, kā tik gribas. Aktrisi 103. gadskārtu sagaidot, sumināja kolēģi no plašās aktieru saimes, radi un draugi.
Tāpat pasākumā sveica arī režisori Virdžīniju Lejiņu gan ar filmas "Es esmu runājusi" pirmizrādi, gan 75 gadu jubilejā, kas apritēja 9. augustā.
Vēlreiz sirsnīgi sveicam Elvīru Baldiņu lielajā jubilejā un novēlam stipru, stipru veselību un joprojām možu garu!
RITA MEDNE,
Cesvaines pils vēsturniece
Rakstā izmantoti materiāli un fotogrāfijas no Cesvaines pils muzeja krājuma.
17.08.2022.