Rudenī gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās piedalīsies rekordliels deputātu kandidātu sarakstu skaits.
2. augustā, sarakstu pieteikšanas pēdējā dienā, tos Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza vēl trīs partijas, līdz ar to parlamenta vēlēšanās piedalīsies 19 deputātu kandidātu saraksti jeb par trim vairāk nekā 2018. gada 13. Saeimas vēlēšanās. Beidzamo reizi 19 deputātu kandidātu saraksti tika reģistrēti 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā.
Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties tīmekļvietnē https://sv2022.cvk.lv.
Pagājušajā piektdienā Saeimas Sarkanajā zālē notika CVK sēde, kurā tika izlozēti 14. Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izloze notika deputātu kandidātu sarakstu reģistrēšanas secībā. 14. Saeimas vēlēšanās ar pirmo numuru piedalīsies „Jaunā Vienotība", ar otro numuru – „Latvijas Krievu savienība", ar trešo – Zaļo un Zemnieku savienība, ar ceturto numuru – „Tautas kalpi Latvijai", ar piekto numuru – „Suverēnā vara", ar sesto – „Kristīgi Progresīvā partija", bet ar septīto numuru – „Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija. Politiskajai partijai „Stabilitātei!" parlamenta vēlēšanās būs astotais numurs, politiskajai partijai „Tautas varas spēks" – devītais, bet partijai „Vienoti Latvijai" – desmitais numurs. Ar 11. numuru kandidēs Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". 12. kārtas numurs tika partijai „Latvija Pirmajā vietā", 13. numurs – „Konservatīvajiem", 14. numurs – politiskajai partijai „Katram un katrai", 15. numurs – „Progresīvajiem", 16. numurs – „Attīstībai/Par!". 17. numurs būs „Apvienībai Latvijai", bet 18. numurs – „Apvienotajam sarakstam – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija", 19. numurs – politiskajai partijai „Republika".
Kopumā vēlēšanām pieteikušies 1832 kandidāti, kas nozīmē, ka uz vienu deputāta vietu vidēji kandidē 18 dalībnieki. 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 1461 kandidāts, tātad konkurence uz vietu parlamentā šogad ir augstāka.
No visiem pieteikumiem divas trešdaļas jeb 64% ir vīrieši, tas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā 2018. gada vēlēšanās. Visvairāk 14. Saeimas deputāta amata kandidātu – 27% un 26% – ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem un no 31 līdz 40 gadiem. Arī to kandidātu īpatsvars, kuri ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem, ir salīdzinoši augsts – tādu vēlēšanu dalībnieku ir 22% no visiem. Salīdzinot ar 13. Saeimas vēlēšanām, šie rādītāji nav būtiski mainījušies.
Vidēji trim no četriem kandidātiem jeb 75% gadījumu ir augstākā izglītība, ceturtajai daļai – vidējā izglītība, taču 2% jeb 34 dalībniekiem – pamatizglītība. Augstāko izglītību ieguvušo kandidātu īpatsvars šogad ir par četriem procentpunktiem zemāks nekā 2018. gadā, taču vidējo izglītību ieguvušo – par trim procentpunktiem augstāks.
Lielākais 14. Saeimas vēlēšanu kandidātu īpatsvars – 38% – dzīvo Rīgā. Citās lielajās pilsētās – Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā, Jelgavā – katrā dzīvo aptuveni 3% no vēlēšanu dalībniekiem. Līdzīgi kandidātu dzīvesvietu rādītāji bijuši arī 2018. gada vēlēšanās.
Jāpiebilst, ka 12 deputātu kandidāti kā savu dzīvesvietu ir norādījuši Madonas novadu.
Lai pārliecinātos, ka visi sarakstā pieteiktie kandidāti atbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām un uz viņiem nav attiecināmi Saeimas vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi, pēc sarakstu reģistrēšanas saraksti tiek nodoti pārbaudēm Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.
Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstus vairs nevar atsaukt, un grozījumus tajos drīkst izdarīt tikai CVK, svītrojot kandidātus, par kuriem saņemti atzinumi vai tiesas spriedumi, ka kandidāti neatbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, vai izdarīt tehniska rakstura labojumus.
Savukārt vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu noteica CVK proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam, kāds bija reģistrēts Fizisko personu reģistrā četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas – šā gada 31. maijā. Saeimas vēlēšanu likums noteic, ka ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Rīgas vēlēšanu apgabalā 14. Saeimas vēlēšanās ir 36 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 26 deputātu vietas, Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabalos – katrā pa 13 deputātu vietām, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputātu vietas.
9.08.2022.