– Vai šeit ir kāds Oskars? Vai ir kāds, kuram dēls vai mazdēls ir Oskars? – ar jautājumiem auditorijai tikšanos Madonas novada bibliotēkā iesāka iestādes pārstāve Daiga Puķīte.
Oskariem viņa bija sagatavojusi pārsteiguma balvas, un viena no tām aizceļoja pašam īstākajam Oskaram Talsos, kurš ir aizraujošās grāmatas "Kalendārs mani sauc" galvenā varoņa prototips.
Tikšanās titulfigūra – grāmatas autors Andris Kalnozols – gan precizēja, ka šis vīrs ir ne gluži prototips, bet darba iedvesmotājs – Talsos noskatīta persona, kurš no galvas zina vārdadienu kalendāru.
Svarīgi izdzīvot mirkli
– Es jūtu aizvien vairāk, ka svarīgākais – patiesībā vienīgais svarīgais laiks – ir tagad. Ja tu gribi būt godīgs, draudzīgs, labsirdīgs, tad vērts tam būt tagad, – sanākušajiem uzsvēra Andris Kalnozols. Viņš pats ir diplomēts aktieris, dramaturgs un režisors, un šīs profesionālās stīgas varējām krāšņi izbaudīt tikšanās norisē, sekojot autora stāstījumam.
Viens no pavedieniem skāra grāmatu, kuras galvenais varonis ir Oskars – cilvēks ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli, precīzāk – viņš ir pieaugušais, kurš dzīvo ar bērna uztveri un bērna tiešumu. Oskars ir godīgs, atbildīgs un ar tīru sirdi. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt – ka labāk nekā vairumam pieaugušo.
Autors neslēpa, ka grāmatas struktūru veido vēstules, kas rakstītas
dienasgrāmatas formā. Un latviešu valodai piestāv īsa runa. Nelaimīga iemīlēšanās grāmatas varoni Oskaru noved pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katrā kalendāra datumā svinamās vārdadienas. Tas tāpēc, lai viņš "nokļūtu tuvāk" iecerētajai meitenei, proti, – starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais. Žanriski romāns ir literāra fikcija, tomēr tā vide cieši saistīta ar Talsu pilsētas un apkārtnes norisēm. Vairāku romāna tēlu prototipi atrodami un noskatīti autora dzimtajā pilsētā.
Atbraucējs ar autobusu
Otrs stāstījuma pavediens ietvēra Andra Kalnozola uzmanību ceļā no Rīgas un Madonā notiekošajam. Uzgavilējām par epizodi Madonas autoostā, kur biļeti atpakaļceļam Andrim ieteica nepirkt ("Vēl jau ir laiks…"). Tualetē viņš esot izdzirdējis grupas "ABBA" mūziku (grāmatā "Kalendārs mani sauc" šai mūzikai ierādīta īpaša vieta) un domājis, ka viņu "nes cauri" kādreizējais kolēģis Normunds Griestiņš. Bet nē – vienkārši nejauša sagadīšanās. Madonā viņš nokļuvis arī kafejnīcā "Stūrītis" – kafejnīca ar šādu nosaukumu ir grāmatas varoņa Oskara iemīļota vieta. Un vēl par Madonu autors padalījās stāstā, kā mūsu pilsētu pirms vairākiem gadiem iepazinis pirmoreiz. Tas bijis 1999. gadā, kad tīņa vecumā Andris Madonā ieradies kopā ar draugiem uz populārās mūzikas festivālu "Sinepes un Medus". Stāsts beidzās ar zaļiem kartupeļiem un kājāmgājēja izjūtām ceļā uz Rīgu, saulei austot. Ko tur teikt – lielisks aktieris un lielisks sava stāstījuma režisors. Vienkāršs, kolorīts un atbruņojošs savā stājā uz vietas radītā monoizrādē.
Kā grāmata tapa?
Lai gan grāmatas "Kalendārs mani sauc" darbība risinās Talsos, manuskripts tapis Rīgā – Nacionālajā bibliotēkā. Romāna lakoniskajos teikumos ir tik daudz cilvēcības, poētikas un svaiga gaisa, ka lasot uz brīdi nākas aizvērt grāmatu, lai pārietu saviļņojums un aizrautības gaviles.
– Kabaču periodā esmu ļoti šiverīgs, bet ziemā mierīgs, tad sēkla briest. "Kalendāru" rakstīju pirms diviem gadiem, man bija smaga finansiālā situācija, un ēdu banketos, kas tika organizēti Nacionālās bibliotēkas dažādos pasākumos, – ar smaidu atcerējās autors. – Ideja par darbu atnāca vienā brīdī – 24. septembrī. Biju pārstrādājies, izdedzis un nevarēju īsti atlabt. Gāju uz Nacionālo bibliotēku, lai strādātu pie lugas. Burtiski vilkos, un pirms Vērmanes dārza no zila gaisa prātā pēkšņi iešāvās šī doma. Tā bija kā komēta, kas nāk garām. Ja tu paķersi – paķersi. No pārsteiguma Vērmanes dārzā apsēdos. Tajā pašā dienā aizgāju uz bibliotēku un uzrakstīju pirmo nodaļu. Jebkurai revolucionārai idejai jāķeras klāt uzreiz.
Autoram bijis skaidrs, ka darbs būs dienasgrāmatas formā. Nav bijis apjausmas, ka tas būs tik apjomīgs. – Strādāju diezgan veikli, īpaši sākumposmā. Tikai pēc tam piebremzēju, lai skriešana neskādē un lai varu izbaudīt šo laiku, – atcerējās Andris Kalnozols. – Biju domājis uzrakstīt darbu divos mēnešos. Gāju uz Nacionālo bibliotēku, jo zinu, ka tur ir telpa staigāšanai. Kad rakstu, nesēžu. Staigāju, staigāju, piesēžos un uzrakstu lapaspusi. Tad atkal izstaigāju visus stāvus. Daži cilvēki jau mani sāka uzskatīt par darbinieku, prasīja vajadzīgo informāciju.Gadu pēc pirmā teikuma uzrakstīšanas romāns bija izrediģēts un nodots korektūrai (interesanti, ka korektore ir skolotāja Aija Andersone no Lubānas). Jau sākotnēji autors nojautis, ka tā būs laba grāmata – ja dara godīgi, tā būs pilnā loze. – Pēc izdegšanas tumsas pats sajutos lieliski. Bet kad 2020. gada 18. decembrī romāns iznāca grāmatas formātā, tika aizslēgtas visas grāmatnīcas. Sākās kovida ierobežojumu laiks un šums, kur grāmatu dabūt. Ja ir kādi šķēršļi, tie mani pataisīja par augstlēcēju. Pārlecu visiem, un viss bija veiksmīgi, – atzina autors.
Kalendāra diena Talsos
Šovasar 8. jūlijā notika pirmā Kalendāra diena Talsos. – Ielūdzu jūs uz to nākamgad, jo norunājām, ka 8. jūlijā, kas ir pirmais datētais ieraksts grāmatā, katru gadu Talsos būs šādi svētki. Būs pārgājiens pa romānā pieminētajām vietām, zupas virtuve un noslēgumā – diskotēka vai "ABBAS" ballīte. Būsit gaidīti! – apstiprināja autors.
Šobrīd viņš strādā pie dialogiem filmai pēc grāmatas motīviem, filmu uzņems režisors Juris Poškus.
– Dialogi ir mans pamata rakurss, jo esmu taču dramaturgs, – komentēja Andris Kalnozols.
ANDRIS KALNOZOLS ir uzaudzis Talsos. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā aktiera programmā ar specializāciju leļļu teātrī (2005), ieguvis maģistra grādu teātra režijas programmā (2013).
2004. gadā kopā ar citiem nodibinājis eksperimentālu leļļu un objektu teātra trupu "Umka.lv", bijis izrāžu līdzautors un aktieris.
Iestudējis savus dramaturģiskos darbus: "Labākais cilvēks Tahkurannā" (Dirty Deal Teatro, 2013, nominācija Spēlmaņu nakts Latvijas Dramaturgu ģildes balvai), "Benzīnvīrs" (Dirty Deal Teatro, 2015), "Aizvakar vienmēr" (Ģertrūdes ielas teātris, 2016). Dramatizējis teātrim Šarla Pero pasaku "Runcis zābakos" (Liepājas teātrī, 2012).
Literārās publikācijas kopš 2001. gada. Dzejoļi publicēti laikrakstā "Literatūra un Māksla Latvijā", "Talsu Vēstis" un "Pedvāles burtnīcā" (2001), "Pitraga poēma" publicēta portālā "Satori" (2019).
2020. gadā izdots rakstnieka debijas romāns "Kalendārs mani sauc". 2021. gadā tas ieguva Literatūras gada balvu kā gada labākā debija literatūrā.
27.07.2022.