Jūlija sākumā Madonā ir atvērts apģērbu labošanas salons, kur Jolanta Barovska strādā kā pašnodarbinātā persona.
– Pati esmu šuvēja-modelētāja. Šajā nozarē strādāju jau vairāk nekā 20 gadus. Neko citu nemāku un nevēlos. Katram ir jādara tas, kas padodas un patīk. Saku, ka esmu laimīgs cilvēks, jo mans darbs ir mans hobijs, – stāsta salona īpašniece Jolanta Barovska.
Bērnībā mamma adīja, tamborēja un šuva, tāpēc šūšana ieinteresēja un patika jau no bērnības. Savulaik Jolanta šuvējas profesiju apguva Rīgā, 16. arodvidusskolā.
Jolanta Barovska apģērbu labošanas salonā Madonā strādā katru darba dienu, ir jau izveidojusies sava klientūra, jo darbu tiek apsolīts paveikt ātri, nevienam netiek atteikts.
– 2001. gadā aizbraucām prom uz ārzemēm, uz Īriju. Tad Latvijā vēl nebija apģērba labošanas pakalpojumu, ļaudis pārsvarā šuva sev apģērbu. Īrijā biju pārsteigta, ka kāds arī labo apģērbu, jo domāju, ka it visur notiek kā Latvijā – ja kas bojāts vai neder, met ārā. Strādāju pie viena īpašnieka kopā ar vēl trīs šuvējām, un darba dienas bija ļoti noslogotas. Īpašnieks, kas strādāja apģērbu labošanā jau 15 gadus, teica: "Vai ir labi laiki vai slikti laiki, apģērbu labošana vienmēr būs vajadzīga." Tur iemācījos, kā to dara, pastrādāju arī kāzu tērpu salonos. Ja vajag, varu uzšūt arī skaistas kleitas.
Pēc darba ārzemēs 2020. gadā atgriezāmies Latvijā, Lazdonā. Salonu biju atvērusi arī Anglijā un Vācijā, tāpēc līdzi tika atvestas gan visas mēbeles, gan šūšanas salona aprīkojums.
Iepriekš arī Madonā bija savs šūšanas uzņēmums "Modes pasaule", kur šuvām vakarkleitas un kostīmus. 1999. gads – 2000. gads bija pagrūti, mēģinājām, nekas negāja. Tika pieņemts lēmums, ka jābrauc prom. Taču arī Vācijā, kas bija beidzamā vieta, kur strādāju, sākās pārmaiņas, bija izvēle – ja nav ienākumu, palikt un maksāt milzīgos rēķinus vai atgriezties.
– Atgriezāmies visa ģimene, divas pieaugušas meitas turpināja mācības šeit. Vecākā meita ar perfektu vācu, franču, latīņu valodu pabeidza Madonas Valsts ģimnāziju, vēlas studēt LU, bet gaida budžeta studiju vietu. Jaunākā meita vairāk domā atgriezties atpakaļ, – atklāj Jolanta. – Vēloties tupināt savu iesākto darbu, gaidīju, kad atbrīvosies pareizās telpas un vieta, jo tas ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ierauga un sameklē. Iepriekš te bija "Kirsh" veselības fabrika, un telpas manam salonam ir ļoti piemērotas.
Par to, kādi darbi labošanā tiek veikti, viņa stāsta: – Visādi, ko vien klienti prasa. Tā ir rāvējslēdzēju pāršūšana, tērpu korekcija atbilstoši augumam vai tā īpatnībām, pat pāršūšana. Laboju pat vīriešu uzvalkus, rauju nost piedurknes, ja ir par lielu plecos, lieku klāt. To pašu varu veikt sieviešu žaketēm, kurtkām. Veicu arī sarežģītus darbus un no tā nebaidos. Nekas jau nav mainījies, ir dažādas figūras, dažādas gaumes, tās pašas problēmas. Jaunus tērpus šūt nav lēti, tāpēc pielabojam tos, kas jau ir iegādāti. Darba gados savu aci jau esmu piešāvusi, tiesa, piekrītu tiem, kas apgalvo, ka labus tērpus Latvijā nav iespējams nopirkt. Sadarbojos ar veikalu "Vīzija", kur var iegādāties visus šūšanai un apģērba labošanai vajadzīgos materiālus.
Uz vaicājumu, kādas ir sajūtas, pēc ilgas prombūtnes atgriežoties Madonā, Jolanta ir atklāta: – Kad vasarās braucām ciemos, likās, ka te viss ir jauki un labi. Tagad, kad atkal dzīvojam Lazdonā, šķiet, ka maz kas ir mainījies. Rīgā, jā, un pat grūti pateikt, ka te ir Latvija. Arī birokrātija ir kļuvusi drausmīga un nežēlīga, pat Vācijā tā nebija tik liela. Toties novērtējam skaisto dabu, četrus gadalaikus, iespēju vasarās peldēties ezerā, rudenī doties sēņot.
26.07.2022.