Visi esam dzirdējuši vārdu Baltica, zinām, ka tas ir saistīts ar folkloras attīstību un renesansi Baltijas valstīs.
Šogad savu plašo programmu festivāls "Baltica 2022" rādīja Rīgā un vēl 14 Latvijas mazpilsētās ar noslēgumu Talsos. Talsos piedalījās arī Madonas "broša" – folkloras kopa "Vērtumnieki", bet ne visi zina, ka šo rotu Madonas folkloristiem savā laikā piesprauda Artis Kumsārs, un tā uz rakstainās vestes vērtumniekiem spīd joprojām. Ar garamantu mantiniekiem tikšanās man notika Rīgā, Brīvdabas muzejā, kur piedalījās folkloras kopas no visiem vēsturiskajiem novadiem. Satiku Madonas novada četras personas, kuras savas muzicēšanas gaitas ir sākušas pie mums, Madonas novadā.
Matīss Vestmanis darbojas Carnikavas folkloras kopā "Cēlāji", kuru savukārt vada Anita Vestmane. Matīss apliecināja, ka šajā kolektīvā viņam patīk spēlēt mandolīnu, jo nav uzreiz jārāda liela meistarība, ilgākā laikā var apgūt instrumenta spēli. Cesvainietis darbojas arī Liepājā, Rīgā un Cesvaines "Austras bērnos", kurus vada Vita Krūmiņa. Matīss ir mācījis ģitārspēli Druvienas folkloras nometnē, kad tā vēl netraucēti notika. Lai cik dīvaini tas nebūtu, sākums ģitārspēles apgūšanā Matīsam sācies Madonas mākslas skolā. Mūzikas skolā viņš nav gājis, prasmes muzicēt mantojis no tēva Edmunda Vestmaņa un pats apguvis pašmācības ceļā. Matīss atzīst – folklorā patīkot jautras un ritmiskas dziesmas, kurās ir stāsts. Festivālā "Baltica" piedaloties otro reizi, un tas vairs neesot pārsteigums, tāpat iepriekš sekojis līdzi koncertiem.
Anita Vestmane ir ūdenszāle, nevaldāma koķete, drosmīga savos publiski brīvajos spriedelējumos gan dziesmā, gan pļavā. Tikpat neparasts ir viņas stāsts par braucienu vilcienā, kur reiz satikusi simpātisku vīrieti ar zelta briļļu rāmjiem. Viņai bijušas līdzi pašas dārgākās "Laimas" konfektes "Vāverīte" un "Lācītis Ķepainītis", esot blakussēdētāju cienājusi ar tām, un šis arī pirmais, kurš no viņas rokas ņēmis. Vārds pa vārdam, un cesvainiete kļuva par carnikavieti. Folkoras kopai mēģinājumi notiek sestdienās. "Cēlāji" uzstājas bibliotekās, muzejos, ir bijuši Cesvainē, bijuši arī Vācijā, Anglijā un kaimiņvalstīs. Folkloras kopa "Cēlāji" festivālā "Baltica" piedalās trešo reizi, kolektīvā darbojas 15 personas. Uz jautājumu par dzimtas tradīcijām Anita atbild, ka Vestmaņi visi ir muzikāli, tēvs esot spēlējis ģitāru, vijoli, klavieres, māte dziedājusi.
Dzimta parasti tiekas Kalna Kočkerēs pie mammas, Ziemassvētkos dzied, Līgo svētkos dzied līdz pat rīta gaismai. Pēc festivāla "Cēlājiem" būs atvaļinājums, tā laikā ir doma iepazīt Imanta Kalniņa repertuāru, 17. augustā paredzēts koncerts, stāsta cesvainiete. Anita pateicas Andai Ābelei, kura pamanījusi, ka viņa traki labi dziedot, uzdāvinājusi prievīti, kuru pati tautumeita uzskata par virzītāju folklorā. Ne tikai prievīte, bet tādi folkloras giganti kā "Vērtumnieki" un "Krauklēnieši" ir bijuši gaismas rādītāji, kuri devuši spārnus folkloristes aktīvai darbībai. Anita teic: "Mēs priecājamies, ka mums ir tautasdziesma, esam lepni, ka varam to dot tautiņās!"
Kā trešā persona man ceļā gadījās Valdis Meijers, kurš festivālā "Baltica" vadīja Rencēnu pagasta folkloristu kopu "Rota". Viņa muzikālās gaitas sākās Lubānā. Kolektīvā ir dziedātāji, spēlētāji un dejotāji. Sākumā Valdim licies, ka atrodas pasaules malā, taču, turpinot mūzikas ceļu, viņš atzīst, ka tieši Lubāna devusi starta šāvienu visai dzīvei. Valdis iepazinis Arta Kumsāra aktīvo darbību, noderīga bijusi pieredze ballēs, spēlējot Dzintras Šumas kapelā. Valdis Mazsalacā jau daudzus gadus vada folkloras kopu, ar kuru trīs reizes ir piedalījies "Eiropiādē" – lielākajā Eiropas tautas kultūras festivālā, kas katru gadu notiek dažādās Eiropas valstīs. Jau Lubānas laikā bijusi sadarbība ar vīru kori "Silvikola", ar šo kolektīvu tikko atgriezušies no Minesotas, kur piedalījušies ASV Latviešu dziesmu svētkos. Valdis lepojas ar audzēkņiem, viens no tiem ir Māris Evalds, kurš Rīgā turpina muzicēt ar Lubānā savulaik spēcīgo blici "Tilts". Auklēta ir arī pašreiz lielākā figūra koru mūzikā – profesore Aira Birziņa. Skolotājam prieks par katru, kurš darbojas mūzikā, saņem par to atalgojumu un gandarījumu. Valdis ikvienam novadniekam un laikraksta "Stars" lasītājam novēl negausties, bet pavaicāt sev: "Ko es daru sava novada labā?"
Brīvdabas muzeja festivāla laikā manā četriniekā iekļuva tautas mūzikas sējēja un glabātāja no Pāraiviekstes Iveta Dukaļska. Iveta ir zināma republikā kā daudzu folkloras festivālu rīkotāja. Viņa ir veicinājusi tautas muzikantu attīstību, pieredzes un prasmju pēctecību, sevišķi veicinājusi veco garmoņistu un bubnistu kustību Latgalē, ir rīkojusi ekspedīcijas. Iveta šobrīd ir aizņemta ar kapelmeistaru mācību nometnes un 21. Tautas muzikantu svētku organizēšanu, kas notiks Barkavā no 1. līdz 6. augustam. Par programmu vairāk var uzzināt www.skaniarmani.lv. Iveta jau sešus gadus ir kapelas "Sēļu muižas muzikanti" vadītāja, man ir bijis tas gods šajā kolektīvā sašpieļot. Arī Brīvdabas muzejā viņiem bija dots diezgan liels skatuves laiks.
Pasākums bija tautisku iedvesmu pilns un noslēdzās ar katra novada folkloras kopu vadītāju sumināšanu un attiecīga novada izvēlētas dziesmas kopdziedāšanu. Vidzeme izvēlējas dziesmu "Gauja nesa sudrabiņu". Labus vārdus teica bērnu un jauniešu centra "Rīgas Skolēnu pils" koklētāju ansambļa "Kokle" vadītāja Dina Liepa un Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte. Paēduši vakariņas, apskatījuši, uzklausījuši viens otru, sadziedājušies, varējām doties mājup, lai dziesmu sētu tautiņās.
IMANTS PULKSTENIS
22.07.2022.