Egļu astoņzobu mizgrauzis ir bīstamākais kaitēklis pieaugušās egļu audzēs ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Par riska audzēm tiek uzskatītas apmēram piecdesmitgadīgas un vecākas egļu audzes, jo mizgrauža attīstībai piemērotāki ir resnāki koki.
"Egļu astoņzobu mizgrauža izplatības riski, ierobežošanas pasākumi" – šī SOS tēma tika pārrunāta arī LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) Madonas nodaļas rīkotajā izglītojošajā seminārā 15. jūlijā.
Visbiežāk mizgrauzis pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var invadēt arī citādi novājinātas egļu audzes, piemēram, ja koki ir vēja izšūpoti vai to saknes ilgstoši bijušas appludinātas, vai arī koki cietuši no ilgstoša sausuma. Protams, kad jau savairojušies kāpuri, tie spējīgi uz visu. Jau nokaltušajās eglēs, tādās, kurām lobās nost miza, mizgrauzis vairs neuzturas, tāpēc tās mežam vairs nav bīstamas.
– Ir saņemti signāli no Valsts meža dienesta un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniekiem, ka lielākā egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanas intensitāte šogad maijā novērota Sēlijā un Vidzemē, īpaši izceļot Cēsu, Madonas, Gulbenes un Jēkabpils apkārtni. Tātad Madonas reģions ir viens no tiem, kur uzdarbojas šis egles postošais kaitēklis, un situācija šovasar neuzlabosies. Tāpēc ir jāpievērš privāto mežu saimnieku un visas sabiedrības uzmanība, lai atpazītu mizgrauzi, zinātu, cik tas ir bīstams, jāpārstaigā savs mežs, lai uzzinātu, kas tur notiek. No Mētrienas un Ļaudonas puses īpašniekiem saņemtas ziņas arī par baltalkšņiem, kam lapas paliek brūnas, ir sagrauztas. Tātad uzdarbojas arī citi kaitēkļi, par ko privāto mežu īpašniekiem būtu jāsatraucas, – semināru atklāja MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante Mairita Bondare. Viņa atgādināja, ka nākamgad, kad tiks atklātas jaunās ES projektu pieņemšanas kārtas, iespējams, atbalstu varēs saņemt arī par kaitēkļu bojātajām mežaudzēm, to atjaunošanu. Protams, ir jābūt VMD atzinumam, ka mežaudze gājusi bojā kaitēkļu invāzijas dēļ.
VMD Centrālvidzemes virsmežniecības virsmežziņa vietniece Māra Vāveriņa, stāstot par situāciju Madonas un Cēsu novadā, uzsvēra, ka mizgraužu postījumi aktualizējušies jau no 2019. gada. Lubānā, galvenokārt valsts meža teritorijās, mizgraužu dēļ tika izcirsti egļu meži veseliem kvartāliem.
Egles, kas auga kūdras augsnēs, bija novājinātas dabas apstākļu (ilgstošā sausuma, mitruma) dēļ, nobeidza savairojušies mizgrauži. Piebalgas pusē kukaiņi uzbruka vējgāzes slejā bojātajiem kokiem. Nu jau invadētās teritorijas iet plašumā, līdz ar to Valsts meža dienests uzaicina apsekot savas audzes biežāk, ne tikai reizi gadā. Tad, kad koki jau ir nokaltuši, tas ir rezultāts.
Meža īpašniekus izglītoja uzaicinātais lektors – Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns. Viņš uzsvēra, ka egle ir pirmajā vietā no kokiem, ko posta gan vējgāzes, gan kaitēkļi, gan dzīvnieki. Mizgrauža masveida savairošanās jau pagājušajā gadā ir konstatēta Ziemeļvidzemē, un nu jau pienāk ziņas, ka arī Madonas reģionā daudzviet redz nokaltušas egles.
Jau maija otrajā pusē un jūnija sākumā īpašniekam vajadzētu pārbaudīt svaigo egļu stumbrus (it īpaši, ja koki gāzti, izšūpoti vai citādi bojāti), vai gadījumā tajos nav redzami mazi, aptuveni 1 mm gari caurumiņi, t. i., kukaiņu ieskrejas, kā arī svaigas mizu skaidu nobiras koka stumbra pakājē. Ja kas tāds tiek konstatēts, meža īpašniekam par šiem novērojumiem jāziņo Valsts meža dienestam. Bojātās egles pēc iespējas ātrāk ir jāizvāc no meža, taču eksperts atgādināja: – No 1. aprīļa līdz 1. septembrim egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem, nekādā gadījumā nedrīkst veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes. Izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi. Tas jādara saskaņā ar 18.12.2012. MK noteikumiem Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs".
Var izmantot mizgraužu feromonu slazdus, bet tad to iedarbībai ir jāseko līdzi.
Semināra otrā daļa turpinājās objektos mežā, aplūkojot meža sanitāro stāvokli Praulienas pagasta īpašumā "Skubi" un AS LVM 206. kv. Visagalā. Visur jau varēja novērtēt, ko mizgrauzis pastrādājis.
Par kaitēkļu izplatību jautāju arī seminārā sastaptajiem īpašniekiem.
– Par to, ka ar eglēm kas notiek, konstatēju jau pirms sešiem gadiem. Tam pievērsa uzmanību mežsargs Dzintars Akmentiņš. Pēc viņa ieteikuma, bojātās egles, kas bija jau 70 gadu vecas, nozāģēju ziemā, lai mizgrauzis neizplatītos. Tagad laikapstākļi atkal ir labvēlīgi ne tikai mizgrauzim, arī citiem kaitēkļiem, – stāstīja Rūdolfs Saukums no Sarkaņu pagasta.
– Ir arī mūspusē uzdarbojies astoņzobu mizgrauzis. Savā mežā konstatēju nokaltušu egļu grupiņu – kādus septiņus kokus, negribētu, ka kaitēklis ietu tālāk. Tā var pazaudēt mežu, – sacīja Andris Spaile no Ērgļiem.
19.07.2022.