Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Ūdenssaimniecība un decentralizētā kanalizācija

LAURA KOVTUNA

Autors • 12.07.2022.

Burtu lielums

Turpinot konsolidēt Madonas novada saistošos noteikumus sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu, 29. jūnija domes sēdē tika apstiprināta sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas, kā arī decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība Madonas novadā.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls uzsvēra, ka abi minētie saistošie noteikumi – Nr. 21 un Nr. 22 – veidoti uz jau spēkā esošo Madonas novada noteikumu bāzes. Pēc būtības esot tikai divas izmaiņas – atrunāta kārtība par, tautas valodā runājot, dārza laistīšanas skaitītāju uzstādīšanu un administrēšanu; un decentralizēto kanalizācijas noteikumu gadījumā vairs nav nominētas konkrētas teritorijas, uz ko noteikumi attiecas, bet gan noteikts, ka tie attiecas uz ciemiem, kuru robežas noteiktas valsts zemes dienesta kadastra reģistrā. – Lai katru reizi, kad kādu apstākļu dēļ mainās ciemata robežas, nebūtu jāmaina saistošie noteikumi, – piebilda Aigars Šķēls.
Deputāte Sandra Maksimova aktualizēja jautājumu par tauku uztvērēju uzstādīšanu vietās, kur tiek nodrošināta sabiedriskā ēdināšana, ar pārejas laiku. SIA „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks piekrita, ka šādu punktu vajadzētu iekļaut saistošajos noteikumos: – Jaunajās teritorijās, kurās iepriekš nebija tieši šādi formulēta prasība, vajadzētu dot sabiedriskās ēdināšanas iestādēm laiku, lai sakārtotu. Ja tauki tiek kanalizācijas tīklā, tas apgrūtina tīkla funkcionēšanu.
Madonas novada pašvaldība apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 21 „Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Madonas novadā". Attiecīgi viens no punktiem paredz, ka nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu un kuru kanalizācijas tīklā līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai nav ierīkoti tauku uztvērēji, tie ir jāierīko viena gada laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas. Noteikumi tika nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) atzinuma sniegšanai.

Plašākas deputātu diskusijas raisījās par Madonas novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 22 „Par decentralizēto kārtību Madonas novada pašvaldībā" apstiprināšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 384 „Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka ciemus, uz kuru teritorijās esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas šajos noteikumos noteiktās prasības; minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no šo noteikumu apakšpunktos minētajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, ņemot vērā būvju veidu, ūdens patēriņu konkrētajā īpašumā un decentralizētās kanalizācijas sistēmas iekārtu tilpumu; iepriekš minēto decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtību; prasību minimumu asenizatoram.
– Šie noteikumi paredz, ka ir ietverts kontroles mehānisms, ir pilnas tiesības un pat pienākums paprasīt, kur ir kvītis un kam, cik ir samaksāts par kanalizācijas izvešanu. Vai mēs saprotam, ka šobrīd šeit, nenosaucot teritorijas, uz ko tas ir attiecināms, arī tiem, kuriem nav centrālo tīklu, liekam pasūtīt mašīnu un ar čekiem pierādīt, ka ir izvests? Doma kā tāda ir laba un zaļi domājoša, bet vai iedzīvotājiem tā maksātspēja un iespējas tādas ir? – sprieda Vita Robalte. Viņa uzsvēra, ka likums ļauj saistošajos noteikumos definēt teritorijas, uz ko tas nebūtu attiecināms, ko viņa iepriekš arī lūgusi komitejas sēdē – nosaukt tās teritorijas, ciemus, kuros nav centrālās kanalizācijas tīklu, līdz ar to nebūtu piemērojama kontroles mehānismu iedarbināšana. – Ja ir iespējams pieslēgties pie tīkliem, jā, tas ir jādara. Tas tiešām nebūtu pieņemami, ja gar māju iet kanalizācijas tīkls, bet dzīvo ar izvedamo aku, – viņa piemetināja.
Tam piekrita arī Andrejs Ceļapīters, savukārt Sandra Maksimova vēlējās zināt, cik izmaksā pieslēgšanās centrālās kanalizācijas tīklam, jo, kā dzirdēts, tas neesot lēts prieks. Vai neesot iespējas saviem iedzīvotājiem piedāvāt kādu atlaidi šim pakalpojumam?

Guntars Dambenieks skaidroja, ka izmaksas atkarīgas no katras vietas, sākot zem tūkstoš eiro, līdz pat diviem, trim tūkstošiem.
– Atlaides mūsu novadā nav, bet ir iespēja, ja pakalpojumu sniedz „Madonas ūdens", sadalīt maksājumu uz trim gadiem par pievada izbūvi. Vēl likumdevējs ir pateicis, ka pašvaldība var pieņemt saistošos noteikumus par līdzfinansēšanu. Madonas novadā šis ceļš nav iets, un mans viedoklis: ja tas nav darīts uzreiz, ir ļoti daudz iedzīvotāju, kuri ir ieguldījuši savus līdzekļus, un ko tādu pieņemt tagad būs negodīgi pret tiem, kuri vēl nesen pievienojušies. Tad jautās, kāpēc ātrāk nebija šādu noteikumu, – pauda „Madonas ūdens" vadītājs.
Viņš arī akcentēja, ka noteikumos minētās ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja tiesības pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā iekļautajiem asenizatoriem neesot ar mērķi kādu sodīt.
– Tā būtība ir, ka iedzīvotājiem ir atbilstoši jāapsaimnieko sava decentralizētā kanalizācijas sistēma. Ir jāsakārto tā vieta, kur ejam uz tualeti un blakus ņemam ūdeni, iedzīvotājiem ir jākļūst atbildīgiem, ar šiem noteikumiem to atgādinām un rosinām. Par Eiropas līdzekļiem tika izbūvēti kanalizācijas tīkli, un daudzi nevienojās tiem klāt pat pilsētās, blīvi apdzīvotās vietās. Tāpēc ar saistošajiem noteikumiem vēlamies aicināt, stimulēt un mudināt pievienot tos īpašumus, kuru īpašniekiem ir tāda iespēja. Mēs nebrauksim uz Jaunkalsnavu un nekontrolēsim ciemata malā esošu lauku īpašumu, kur viņi liek kanalizāciju. Noteikumi noteic, ka viņam ir jāreģistrējas. Arī reģistrēšanās ir informācijas savākšana, apkopošana, tas daudz ko dod, lai pēc tam plānotu un saprastu, kur vajadzētu būvēt tīklus, cik tas ir ekonomiski pamatoti, cik ir iedzīvotāju, kā lieto ūdeni. Es negribētu teikt, ka koncentrējamies uz kontroli, bet vairāk uz reģistra izveidi, lai saprastu, kas mums ir. Tad var tālāk domāt, plānot un strādāt, – uzsvēra Guntars Dambenieks.
Andrejam Ceļapīteram balsojot „pret" un Vitai Robaltei balsojumā atturoties, vairākums nolēma apstiprināt Madonas novada pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 22, iesūtot tos saskaņošanai VARAM.

13.07.2022.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px