Pēc nedēļas, 19. jūlijā, valsts sniegtais izmitināšanas un ēdināšanas atbalsts beidzas tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas Madonas novadā ieradās 19. martā. Pagājušajā nedēļā Madonas novada pašvaldība un ar bēgļu izmitināšanu saistītās personas pārrunāja šā brīža situāciju saistībā ar izmaiņām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā un to, kā tas attiecas uz katru individuālo gadījumu mūsu novadā izmitinātajām personām.
Iepriekš jau informējām, ka valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu – līdz 120 dienām, kā arī pārtiku līdz 30 dienām. Saskaņā ar 26. maija grozījumiem likumā, tas attiecas uz personām, kas palīdzības saņemšanai pieteikušies, sākot ar 25. maiju.
Daļai tuvojas izšķiršanās datums
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora informēja, ka pirms nedēļas pašvaldībā tikusi rīkota sanāksme personām, kas iesaistītas atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem Madonas novada pašvaldības mītnēs.
– Tā kā ir šīs izmaiņas atbalsta sniegšanā no valsts puses, gribējām saprast, kur šobrīd atrodamies, kādi ir to cilvēku, kuri pie mums atbraukuši un dzīvo, tālākie plāni, jo atbalsts kļuvis ļoti ierobežots gan ēdināšanā, gan izmitināšanā. Atšķiras arī atbraukšanas datumi – pirmās personas no Ukrainas Madonas novadā ieradās 19. martā. Tiem, kas atbalstam pieteicās līdz 24. maijam, atbalsts ēdināšanā ir 90 + 30 dienas. Tiem, kas atbalstam pieteicās pēc 25. maija, ēdināšana ir tikai 30 dienas. Šobrīd (4. jūlijā. – Aut.) Madonas novadā ir 152 Ukrainas civiliedzīvotāju, no viņiem 85 izmanto tieši pašvaldības infrastruktūru. Šis skaitlis katru dienu var mainīties. Katram Ukrainas civiliedzīvotājam, kas pie mums ir, stāstām situāciju, ka atbalsts noteiktā datumā beigsies. Tiem, kas šurp atbraukuši 19. martā, valsts atbalsts izmitināšanai un ēdināšanai principā arī beidzas. Turpināsies atbalsts noteiktai sociālai situācijai, piemēram, pensionāriem, nepilngadīgajiem, jaunajām māmiņām, grūtniecēm, cilvēkiem ar invaliditāti. Tādēļ daļai tuvojošais 19. jūlijs ir tāda kā izšķiršanās, vai palikt. Tiem, kas tā izlems un neatbildīs kādai no šīm sociālajām grupām, būs jādomā, kā integrēties mūsu sabiedrībā, – atzina Zigfrīds Gora.
Daļa Ukrainas civiliedzīvotāju aizbraukuši jau jūnija sākumā, arī šobrīd daļa apsver braukt prom pirms 19. jūlija, piemēram, visi astoņi Dzelzavā izmitinātie bēgļi izteikuši šādus plānus, tāpat arī daži Madonā dzīvojošie.
– Ir arī tie, kuri šobrīd nav gatavi atgriezties un, iespējams, mēģinās integrēties mūsu sabiedrībā. Šobrīd par prom braukšanu notiek tikai sarunas, reālo situāciju redzēsim pēc šī datuma. Daļa jau šobrīd Cesvainē, arī Madonā uzsākuši darba gaitas, piemēram, būvniecībā, projektēšanā, zemnieku saimniecībā un citur. Pārsvarā šie cilvēki, saņēmuši pirmo atbalstu, tomēr cenšas šeit iedzīvoties, paši rast iespējas, atrast dzīvojamo platību, darbu, – vērtēja pašvaldības pārstāvis.
Pārskata izmitināšanas vietas
Viņš atklāja, ka valsts noteiktā kvota bēgļu izmitināšanā Madonas novada pašvaldībai ir 444, taču patlaban tā varētu būt tikai teorētiska, ne reāla prasība. Izmitināšanas vietai jāatbilst arī dzīvošanai piemērotiem apstākļiem. Šobrīd pašvaldība izmanto vietējās infrastruktūras iespējas – internātus, dienesta viesnīcas, arī Madonas krīzes centra telpas. Tomēr tuvojas septembris, jaunais mācību gads, kad daļu no telpām vajadzēs atbrīvot novada izglītojamo vajadzību nodrošināšanai.
– Esam izmitinājuši tādās vietās kā internātos, par ko jādomā, jo septembrī nāks bērni. Piemēram, Vestienas internāts; ja tur izmitinātie cilvēki izlems palikt Latvijā un paši neradīs vietu dzīvošanai, kā labu iespēju saredzam viņus pārvietot uz Cesvaini. Viņu vidū ir arī sieviete, kas gaida bērniņu, tādēļ tas ir aktuāli. Noteikti laba rezerve ir arī Sidrabiņi, kā dzirdēju, no turienes bēgļi ir aizbraukuši. Iespējas it kā ir, bet jātiek skaidrībā, kas aizbrauc, kas atbrīvojas, un jādomā arī, lai šajās vietās varam nodrošināt pašu vajadzības. Piemēram, Madonā, Parka ielā, līdz ar bēgļu iebraukšanu nedarbojās krīzes centrs. Tāpat pastāv aspekts, ka valsts varētu piedāvāt finansējumu kaut kādu ēku pielāgošanai Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai. Pārskatot mūsu iespējas, izvēlējāmies, ka resurss varētu būt Mārcienā. Tur ir dzīvokļu ēka, kur vienu korpusu ir paredzēts pielāgot deinstitucionalizācijas projekta ietvaros un vidējais korpuss tieši paliek brīvs – pašiem pietrūkst finanšu to atjaunot, bet ar valsts atbalstu to varētu remontēt dzīvošanai, jo jau šobrīd tur ir daļa komunikāciju. Šo dzīvojamo fondu varētu piedāvāt ne vien tiem, kas pie mums dzīvo šobrīd, bet arī varētu iebraukt nākotnē. Pagasta pārvaldes vadītājam ir uzdots apzināt, cik tas varētu izmaksāt, – par izmitināšanas iespējām Madonas novadā skaidroja Zigfrīds Gora.
Viņš uzsvēra, ka jebkurā gadījumā neviens no karadarbības Ukrainā izbēgušais civiliedzīvotājs Madonas novadā netikšot atstāts uz ielas vai nepaēdis, pat ja atbalsta termiņš beidzies. – Katru gadījumu cenšamies skatīt individuāli un palīdzēt, – viņš pauda pašvaldības gatavību atbalstīt.
Braukt atpakaļ vēl baidās
Tatjana ar meitu un mazdēlu no Kijevas uz Madonu atbrauca 19. martā, nepilnu mēnesi pēc kara sākuma Ukrainā.
– No Kijevas atbraucām grupa cilvēku, ko organizēja „Sadales tīkli". Daudzi aizbrauca atpakaļ uz Ukrainu 1. jūnijā, arī meita aizbrauca 20. jūnijā, jo viņu izsauca uz darbu. Ar mazdēlu Maksimu palikām, jo tur tomēr vēl nav mierīgs, draudi pastāv. Meita aizbrauca atpakaļ uz māju, tā par laimi vēl stāv. It kā krievu spēkus atsita patālāk no Kijevas, bet tāpat uzlidojumi vēl turpinās, pilsētu bombardē, nav jau zināms, kad un kur trāpīs. Nemitīgi skanot sirēnas, brīdinājumi, uz ielas nekur īsti neļauj lieku reizi iziet. Tāpēc priecājamies vēl būt šeit, laiks ir ļoti labs, daba, miers. Uzņēma mūs šeit labi, visi cilvēki ir sirsnīgi un atsaucīgi. Cenšamies aizpildīt dienu un rast kādas nodarbes, tā kā mazbērnam ir brīvlaiks. Dodamies uz laukumiņu, ezeru, aicina mūs uz laukiem, kur arī dodamies. Esam bijuši Rīgā, grasāmies braukt arī uz „Laimas" Šokolādes muzeja atvērto durvju dienu 11. jūlijā, – par savu ikdienu kopš atbraukšanas uz Madonu aizvadītajā piektdienā pastāstīja Tatjana.
Jautāta, vai zina, kā rīkosies pēc 19. jūlija, kad beidzas valsts sniegtais atbalsts izmitināšanai un ēdināšanai, viņa atbildēja: – Mūs informēja, ka atbalsts samazinās; iepriekš bija nodrošinātas pusdienas un vakariņas, bet no pirmdienas līdz 19. jūlijam būs tikai vakariņas, tā mums teica. Produktu krājumi mums vēl nedaudz ir. Viss mūs apmierina, kā būs, tā būs. Izstāstīja, ka jāiesniedz dokumenti par ienākumiem, to izvērtēs un tad jau izlems, vai atbalsts turpināsies. Tad arī domāsim, varbūt saviem spēkiem vēl kādu brīdi te palikt.
12.07.2022.