29. jūnija domes sēdē deputātiem nācās atkārtoti apstiprināt izmaksu sadārdzinājumu un līguma izpildes termiņa pagarināšanu tā saucamajā tipogrāfijas projektā.
Būvdarbus objektā „Tipogrāfijas ēkas pārbūve par Madonas biznesa attīstības centru" veic SIA „PK serviss", sākotnēji nolīgtā summa bijusi 1 795 684 eiro, taču pagājušā gada 21. septembrī un 21. decembrī domē apstiprinātas līguma izmaiņas, galarezultātā palielinot līguma summu uz 1 964 497.
Arī šogad turpinājušās nedienas būvobjektā: atklājušies vēl papildu darbi (65 tūkstoši eiro), sadārdzinājušās būvmateriālu cenas (56 tūkstoši eiro), kā arī kavējušās to piegādes karadarbības Ukrainā dēļ. Tāpat būvnieks lūdzis pašvaldību segt būvdarbu apturēšanas izmaksas (13 tūkstoši eiro) – pērnā gada jūlijā uz nepilnu mēnesi būvdarbi apturēti sakarā ar būvuzrauga sertifikāta apturēšanu. Turklāt sakarā ar būvdarbu līguma izpildes termiņa pagarināšanu no šā gada 1. marta līdz 29. jūnijam nepieciešams segt būvlaukuma uzturēšanas izmaksas par šo laika periodu (48 tūkstoši eiro). Attiecīgi pašvaldībai prasīts apstiprināt papildu izmaksas 182 tūkstošu eiro apmērā.
Vairāki deputāti vēlējās zināt, kā veidojusies daļa no minētajām izmaksām un kas par to atbildīgs. Deputāts Andrejs Ceļapīters sprieda, ka tā ir būvnieka atbildība –
nepasūtīt materiālus laikus, bet gan brīdī, kad būtiski pieaugusi to cena. Andris Sakne neizprata prasību apmaksāt būvlaukuma uzturēšanu, ja reiz pats būvnieks iepriekš lūdzis pagarināt būvdarbu termiņu. Sandra Maksimova jautāja par būvuzrauga sertifikāta apturēšanu – vai radušies zaudējumi tad attiecīgi nav jāpieprasa no būvuzrauga.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, viņa vietnieks Aigars Šķēls un projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste Indra Kārkliņa atzina, ka tipogrāfijas projekts bijis sarežģīts, kā dēļ arī radušās papildu izmaksas (19,6% pieaugums no sākotnēji nolīgtās summas).
Par sadaļu, kas nav saistīta ar atklātajiem papildus veicamajiem darbiem un vispārējo cenu pieaugumu būvmateriāliem, Agris Lungevičs komentēja: – Šī ārkārtējā situācija ar būvuzrauga sertifikāta anulēšanu, kas piespieda mēnesi garu dīkstāvi, kamēr tika sakārtoti visi dokumenti un nolīgts jauns būvuzraugs, projektam „iegrieza" diezgan nozīmīgi. Termiņu pagarinājumi nav bijuši tāpēc, ka būvnieks nav spējis veikt savus darbus, bet gan tāpēc, ka ir bijušas reālas izmaiņas projektā, risinājumi ir kavējušies, līdz ar to nav bijis iespējas veikt virkni darbu. Kopumā projekts vērtējams ar plusa zīmi pie tik daudziem neprognozējamiem apstākļiem, sadārdzinājumi ir bijuši, bet tie visi pamatoti, speciālisti ir strādājuši, esmu redzējis, ka būvnieka pieprasījumi bijuši 3-4 reizes lielāki, nekā speciālisti saskaņojuši, skrupulozi ejot tam cauri.
Viņa vietnieks Aigars Šķēls piebilda, ka lielākās problēmas bijušas ar projektētāju un autoruzraugu – pilnsabiedrību „Lūsis V un MV būveksperti" , jo vilcinājusies dažādu risinājumu sniegšana, kas savukārt tālāk ietekmējis būvniecības termiņus un kopējās izmaksas.
– Bija iespēja lauzt līgumu, bet tad mēs būtu nonākuši daudz lielākās sprukās, jo objekts stāvētu pusratā, tas būtu arestēts, kamēr tiesājamies par izdarīto, mūsu naudas devējs Eiropas Savienība, CFLA to neņemtu vērā, un finālā mēs nebūtu izpildījuši savas saistības kopējā industriālā parka sakarā. Korekcija, ko mēs saņemtu, būtu nesamērīgi lielāka par summu, par kādu šobrīd runājam, – papildu apsvērumu iziet uz kompromisu ar iesaistītajām pusēm minēja Aigars Šķēls.
Indra Kārkliņa skaidroja arī radušās ķibeles ar būvuzraugu – SIA „Būvrem" ticis apturēts būvsertifikāts saistībā ar viņu darbību, šādu apstākļu rašanos pašvaldība neesot varējusi iepriekš paredzēt. Taču iepirkuma līgumā bijusi izvirzīta prasība, ka nepieciešamības gadījumā jānodrošina cits būvuzraugs. – Pašvaldībai tika atrakstīts, ka šādu speciālistu viņi nodrošināt nevar; mums nebija citu variantu, kā šo līgumu izbeigt un veikt nākamās procedūras, lai būtu būvuzraugs, – pauda Indra Kārkliņa.
Tāpat viņa skaidroja, ka būvnieka darbu plānošanas specifika esot tāda, ka nepieciešamie materiāli tiekot pasūtīti tad, kad pie attiecīgo darbu veikšanas būvnieks nonācis.
Pēc vairāku deputātu ierosinājuma domes priekšsēdētājs apstiprināja gatavību konsultēties ar pašvaldības juristiem, lai vērstos pret būvuzraugu par zaudējumu piedzīšanu tiesvedības ceļā.
Deputāts Gunārs Ikaunieks vērtēja, ka projektēšanas un iepirkumu konkursos uzvarēšana ar lētām cenām diemžēl rada papildu izmaksas pašvaldībai, un šis neesot pirmais tāds gadījums. Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora sprieda, ka visbiežāk aizķeršanās rodoties tieši objektos, kuri tiek pārbūvēti, nevis būvēti no jauna, jo projekta gaitā nereti atklājas nesaderība starp projektēto un reāli dzīvē konstatēto.
Deputāts Andrejs Ceļapīters tomēr palika pie viedokļa, ka no pašvaldības puses ir pārlieka labvēlība pret būvnieku izmaksu segšanas ziņā, kā arī aicināja sākt tiesvedību par zaudējumiem, kas radušies projekta autora, būvuzrauga un autoruzrauga neprofesionalitātes dēļ. Viņam balsojot „pret", pārējie deputāti tomēr atbalstīja papildu izmaksu apstiprināšanu 182 tūkstošu eiro apmērā, kam tiks ņemts aizņēmums Valsts kasē uz 20 gadiem. Tāpat tika nolemts pagarināt būvdarbu līguma izpildes termiņu līdz šā gada 29. jūlijam.
8.07.2022.