Rīgas pilī maija sākumā notika 2021. gadā piešķirto valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – pasniegšanas svinīgā ceremonija. Apbalvojumus saņēma 63 izcilas personības. Par Viestura ordeņa kavalieri iecelts EDGARS LĪCĪTIS, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Zemessardzes 25. kājnieku bataljona 2. kājnieku rotas komandieris, kapteinis. Ordenis piešķirts par profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu un ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes stiprināšanā un militāri patriotiskajā audzināšanā.
Ar Viestura ordeni apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.
– Aizvadītā gada novembrī, īsi pirms valsts svētkiem, apbalvojums tika piešķirts. Pandēmijas dēļ tas tika pasniegts tikai šāgada maijā. Ordenis piešķirts par īpašiem nopelniem Zemessardzes attīstībā, popularizēšanā, jauniešu iesaistīšanā, kā arī Madonas infrastruktūras izveidē. Pateicoties Madonas novada domei, mēs esam pirmie Latvijā, kas izveidoja rotas atbalsta punktu. Pateicoties zemessargiem, aktīvai viņu darbībai, iesaistei un novada domes atbalstam, no armijas vadības puses tika izvirzīts apbalvojums un tas piešķirts.
Tas ir ļoti augsts apbalvojums, esmu pateicīgs par novērtējumu, bet vēlreiz uzsvēršu, ka tas nav tikai mans nopelns. Militārajā jomā esmu 28 gadus, un darbs nepavisam nav viegls, – sarunas sākumā atzīst Edgars Līcītis.
– Kā aizsākās jūsu karjera militārajā sfērā?
– Aizsākums meklējams 1991. gadā, kad tika dibināta Zemessardze. Mans tēvs Madonā bija viens no Zemessardzes dibinātājiem. Viņš pēc tam dienēja Nacionālajā akadēmijā un Zemessardzes štābā. Kad biju pusaudža vecumā, skraidīju līdzi karavīriem uz nodarbībām un jau tobrīd zināju, ka tas man patīk un es ar to nodarbošos. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Aizsardzības akadēmijā. Tālāk ceļš aizveda uz Alūksnes mobilo strēlnieku bataljonu. Tolaik bija arī obligātais dienests, dienēju trīs gadus. Savukārt pēc tam pārcēlos uz Zemessardzi. Bija gan Rīgas, gan Aizkraukles bataljoni, un tikai 2010. gadā atgriezos Madonā. Un pamazām sākām veidot bataljonu. Šobrīd jau ir atjaunots Zemessardzes 26. kājnieku bataljons. Protams, tas nav tikai mans nopelns. Tas ir bijis rūpīgs darbs, kurā iesaistījās arī 25. kājnieku bataljons, kas nu ir kļuvis par 25. kaujas atbalsta bataljonu, kas ir profesionālā dienesta vienība un dislocējas Stāmerienā, bet Madonā atgriezās 26. kājnieku bataljons.
– Joprojām 26. kājnieku bataljona mītnes vieta ir Gulbene. Galvenais uzdevums ir tuvākajā laikā pārcelties uz Madonas novadu?
– Mēs darām visu iespējamo, lai bataljons tiktu pārcelts uz Cesvaini. Līdz ar to bataljons būtu pieejamāks zemessargiem, jo tajā darbojas gan Madonas, gan Gulbenes zemessargi. Abās pilsētās ir rotas atbalsta punkti, kur zemessargi var griezties, sakārtot dokumentus, var stāties jauni zemessargi. Tiek domāts, lai cilvēkiem ir ērti, viegli pieejams.
Protams, ļoti priecātos, ja bataljons būtu Madonā, tomēr ir šie rotas atbalsta punkti, kas ir līdzvērtīgi, un tajos var veikt visas tās pašas funkcijas, kas nepieciešams zemessargiem.
– Zemessardze nepārtraukti attīstās. Zemessargus biežāk sastopam arī ikdienā.
– Zemessargi ir kļuvuši profesionālāki. Ir ļoti daudz apmācību, pasākumu, kuros piedalās. Salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem, kad bija tikai pāris pasākumu gadā, tagad katru nedēļu ir vismaz vairāki pasākumi, kur iesaistās zemessargi. Ir ļoti daudz iespēju darboties. Pašiem nepieciešama vēlme to darīt. Ikdiena Zemessardzē ir ļoti piesātināta gan ar pasākumiem, gan dažādām mācībām. Ir daudz notikumu, kas saistīti ar atbalsta sniegšanu. Uzdevumu kļūst arvien vairāk. Ja ir vēlme un Zemessardzi sajūt kā aicinājumu, ikviens tiek laipni gaidīts mūsu rindās. Profesionālā karavīra dienestā nav tik smagi, kā varētu šķist. Normas var izpildīt bez grūtībām. Ir trīs kilometru skrējiens, prese un pumpīši. Katrai vecuma pakāpei ir sava norma. Jo vecāks, jo skaits samazinās, savukārt skrējienā laiks palielinās. Viss ir izpildāms.
Tāpat daudzus varbūt biedē, ka, neraugoties uz to, kādi ir laikapstākļi, mācības notiek. Zemessardze patiesi ir attīstījusies, karavīri tiek nodrošināti ar labu ekipējumu, un laikapstākļi netraucē. Zemessargam tiek izsniegts ekipējums, kas paredzēts visiem gadalaikiem, ērti būs jebkuros laikapstākļos.
– Ļoti augstā līmenī jums ir izveidojusies sadarbība ar novada pašvaldību, policiju?
– Atgriežoties Madonā, zemessargi bija liels retums. Šobrīd neviens pasākums Madonā nav iedomājams bez zemessargu klātbūtnes. Tas viss notiek, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar pašvaldību un policiju.
Veiksmīga sadarbība ir arī ar citām valstīm. Apmācības, kopējās mācības (piemēram, „Namejs") mūs stiprina, izglīto, un ejam soli pa solim uz priekšu pareizā virzienā.
Tāpat lieliska sadarbība ir arī ar mācību iestādēm. Šogad jūtami mazāk jauniešu ir pieteikušies Zemessardzē, bet tas ir izskaidrojams ar kovida laiku. Katru gadu zemessargi devās uz skolām, runāja ar jauniešiem, stāstīja par Zemessardzi, iespējām, ko tā sniedz, demonstrēja ekipējumu, bet pēdējos divus gadus tas nav noticis, jo bija ierobežojumi. Cerams, ka šogad atkal varēsim atsākt šo aktivitāti.
– Arī jauniešiem ir ļoti plašas iespējas iesaistīties militārajās aktivitātēs. Jaunsardze, tāpat arī valsts aizsardzības mācība, kas no nākamā gada skolās būs obligāta. Kā jūs vērtējat šīs iespējas?
– Ar septembri pirmo gadu valsts aizsardzības mācība tiks pasniegta Madonas Valsts ģimnāzijā. Jauniešiem ir paredzētas daudzas dažādas aktivitātes, nometnes. Zemessardze atbalsta, un visi strādā kopā. To vērtēju ļoti pozitīvi. Diemžēl daudziem cilvēkiem nav iespēju ikdienā iepazīt militāro jomu. Citādāk bija, kad bija obligātais dienests, kuru izgāja visi, un tad bija jau pirmās zināšanas, prasmes. Paraugoties uz kopējo situāciju pasaulē, ir jābūt gatavam X stundai, un tieši šīs mācības sagatavo cilvēku.
Manā skatījumā, lielākā motivācija jauniešiem, kas viņus pamudina stāties Zemessardzē, noteikti ir iespēja iemācīties sargāt savu zemi, dzimtu, ģimeni. Tas ir tikai patriotisms. Tāpat tā varētu būt arī vēlme sevi pierādīt, pārbaudīt savas spējas dažādās jomās, piemēram, fiziskajā sagatavotībā, šaujamieroču izmantošanā.
Tāpat ir ar Jaunsardzi. Darbošanās tajā rada interesi, sniedz plašas iespējas, piemēram, šaušana ar ieroci, ierindas skates, mācības, fiziskie uzdevumi, nometnes, kur viņi satiek citus skolēnus. Viņi kā jaunsargi ir valsts apgādībā, viņi ir paēdināti, apģērbti. Tas ir ieguvums. Jaunsargi ir klāt visos valstij nozīmīgajos pasākumos, atceres dienās.
Pēc Jaunsardzes beigšanas, ja vēlas, var doties uz Zemessardzi, kāds dodas profesionālajā dienestā, policijā. Galvenais uzdevums jau ir tā pēctecība – vai tā ir Iekšlietu vai Aizsardzības ministrija, tas nav tik svarīgi. Galvenais, lai tas cilvēks ir bijis ieinteresēts, dara to, kas patīk, turpina nest labumu savai valstij. Un pat tad, ja viņš neturpina, viņš ir iemācījies disciplīnu, daudzas lietas, kas noder pēc tam arī dzīvē.
– Ieminējāties par notikumiem pasaulē. Šobrīd vislielākais satraukums ir par karu Ukrainā. Daudzus māc bažas, ka kaut kas līdzīgs varētu piemeklēt arī Latviju.
– Patiesi nelikās, ka kaut kas tāds varētu notikt 21. gadsimtā. Tomēr mēs esam NATO, arī mūsu kaujas spējas ir augstā līmenī un nevajadzētu būt uztraukumam, ka tāda situācija, kā pašlaik ir Ukrainā, varētu izveidoties arī Latvijā. Bet gataviem ir jābūt vienmēr. Ir jāmācās, jātrenējas aizstāvēt savu valsti, ģimeni. Tas ir arī galvenais Zemessardzes mērķis – aizstāvēt.
Kara sākums bija pamudinājums Latvijas iedzīvotājiem aktīvi stāties Zemessardzē. Pa šiem mēnešiem zemessargu skaits ir būtiski audzis. Visaktīvāk Zemessardzē stājās Rīgā, Vidzemes centrā. Pie mums šī aktivitāte bija mazāka, aptuveni tāds skaits cilvēku iestājas katru gadu. Cilvēki saprot, ka vēlas veikt apmācības, lai būtu gatavi jebkurai situācijai. Šajā situācijā atgriezās arī patriotisms, kas varbūt ikdienā bija nedaudz piemirsies. Atceroties deviņdesmitos gadus, kad cilvēki stājās Zemessardzē, – bija milzīgs patriotisms, bet laika gaitā tas noplacis. Šobrīd tas arī atgriežas, un tas ļoti priecē. Zemessardze ir aicinājums. Tajā apgūst 113 profesijas. Katrs var atrast sev piemērotāko vietu. Dienesta laikā to var arī pamainīt. Tāpat no Zemessardzes var arī aiziet. Karavīrs tiek ieskaitīts kā rezervists. Reizi gadā vai divos rezervisti tiek sasaukti uz apmācību, kad tiek atjaunotas zināšanas.
Zemessardzē ir lieliska komanda, un visi strādā labi. Karavīrus un jaunsargus jau no pirmās dienas māca strādāt komandā, viens tu neesi cīnītājs, jāatbalsta vienam otru, tad arī būs labs rezultāts.
8.07.2022.