21. jūnijā Sarkaņu pagasta Rēķu kalnā jau trešo gadu notika ugunsskulptūrām veltīts pasākums, kam šoreiz tika dots nosaukums "Cauri rakstiem saule lēca".
Uguns ar dziļu filozofisko, mitoloģisko un reliģisko pamatojumu ir bijusi vasaras saulgriežu mistērijas neatņemama sastāvdaļa no laiku laikiem. Uguns nozīme un ar to saistītās dažādās tradīcijas ir attīstījušās, mainījušās, pat zudušas un atkal veidojušās no jauna. Ugunsskulptūru festivāla norise Rēķu kalnā iekļāvās šajā dinamiskajā procesā un uz senām vasaras saulgriežu tradīcijām veidoja jaunu uguns mistēriju, kas turklāt skaisti papildināja Latvijas vides mākslas norises kopumā.
Rēķu kalnā mākslinieku grupu pazīstamā tēlnieka Kārļa Īles vadībā "Stars" sastapa jau dienu pirms pasākuma. Komanda no 16. jūnija tur veidoja vairākus lielformāta vides objektus latvju rakstu zīmju formā, lai ugunsskulptūras iededzinātu 21. jūnija vakarā, saulei rietot.
Festivālu ieskandināja vietējās folkloras kopas "Libe" no Sarkaņu pagasta un "Vērtumnieki" no Madonas. Muzikālu noformējumu veidoja arī grupa "Sintēze", kuras muzicēšanas pamatā ir senlatviešu dzīvesziņas un mūsdienīgā apvienojums un kurā muzicē mūsu novada jaunieši.
Izceļ latviskās vērtības
– Vērojot politisko situāciju pasaulē, mēs nevaram izlikties, ka nekas blakām nenotiek, nevaram ignorēt apkārt valdošās tendences, – aizdomājās mākslinieks Kārlis Īle. – Tāpēc vēlējāmies atkal augšā izcelt nacionālo vērtību lādi un no tās izvilkt sev būtisko, atgādinot, ka mums ir savas – Eiropas un latviskās – kultūras vērtības. Esam latvieši, un mums par to ir jāpastāv. Bija svarīgi saliedēt cilvēkus, kas ar partiju cīņām, kovidiem un citām nebūšanām ir katrs savā kaktā ierāvies, esam aizmirsuši kopsajūtu. Galvenais pasākuma varonis ir saule, visa uguns mistērija grozās ap to. Saulei norietot, iededzinām uguņus un nesam uguni kalnā, noturot to līdz saullēktam. Tāpēc pasākumam izvēlēts kalns, jo vasaras saulgrieži, Jāņi un uguns kalna galā ir ļoti sena tradīcija. Ejam šo tradicionālo ceļu, bet nebaidāmies no improvizācijām un mākslinieciskām atkāpēm. Tā nav latvju rakstu sausa atreferēšana vai kopēšana, lietai pieejam brīvi – skan tradicionālās folkloras dziesmas, un kalna galā spēlē grupa "Sintēze", kas senajam materiālam pieiet moderni ar mūsdienīgiem aranžējumiem.
Tēlnieks piebilda, ka pasākums nav koncerts ar uguns dekorācijām, pamatā tas ir ugunsskulptūru festivāls ar muzikālu pavadījumu.
Piecas tēmas, piecas zīmes
Kopumā festivāla gaitā tika iedegti pieci vides objekti. Iesākumu kalna pakājē veidoja zvaigznes, un to vidū spožākā no zvaigznēm – auseklis. Māksliniece Maija Īle skaidroja: – Mana doma, ka zvaigznes atvaira no ļauna, spēj aizsargāt. Nedrīkstu domāt, ka kaut kas procesa gaitā lūzīs, bet, ja nu kādas zīmes karkass neizturēs, zvaigzne vienkārši kritīs, un cilvēki varēs iedomāties vēlēšanos. Vides objektu veido mazākas un lielākas zvaigznes, bet centrālā ir auseklis. Mana iekšējā izjūta saka, ka pienākuši laiki, kad jāvelk ārā auseklīši un tie jālieto ikdienā. Etnopriekšmetu mode ik pa laikam ir pieredzēta, bet svarīgi saprast, ka latviskās zīmes jālieto ar jēgu. Ir tik dīvains laiks mums apkārt, tāpēc mudinu izvilkt auseklīšus un spraust pie tērpa atloka.
Kā nākamā ugunsskulptūra 21. jūnijā atklājās mēness, kas, pēc tēlnieka Kārļa Īles teiktā, ir vīrišķais simbols: – Arī karavīru simbols, jo zinām vairākas tautasdziesmas, kurās pieminēts mēness un zobens. Norises laikā nebaidījāmies izdziedāt karavīru dziesmas, kas šodienas politiskajā kontekstā pat iederas. Pēc tam atklājās auglības zīme, ko pasākumā vizuāli iznesa Māras krusts. Pie ceturtās ugunsskulptūras strādāja ērglēnietis Andris Džiguns, un tā bija autora spēlēšanās ar tautiskajiem rakstiem, rādot, ka tos var pārveidot, kinētikas procesā radot vēl citu zīmi.
Visbeidzot kalna galā novietojām uzlecošās un norietošās saules zīmi. Tas bija saules rotācijas un mūžīgās kustības atveids.
Novadnieka piedalīšanās un devums
– Mana veidotā zīme bija latvju zīmju salikums, – piekrita Andris Džiguns. – Koncepts tāds, ka katrs var izveidot pats savu zīmi, nav obligāti jāturas pie jau gatavajām. Ugunsskulptūru festivāls Madonas novadā notiek četrpadsmito gadu, un mans palīgs šoreiz bija dēls Patriks un Georgs. Pirms nedēļas bijām arī Bauskā, kur veidojām ugunsskulptūru mūzikas festivāla "Zobens un lemess" noslēgumam. Ikdienā joprojām darbojos kā skolotājs, strādāju Ērgļu mākslas skolā un Pļaviņu mākslas skolā.
Andra palīgs Patriks atklāja, ka ikdienā strādā ar datoriem Rīgā:
– Prieks, ka brīvdienās varu atbraukt uz šo pusi un aktīvi palīdzēt. Ugunsskulptūru veidošanā tiku iesaistīts jau no mazotnes, būt pie dabas, izdomāt katrreiz ko citu man patīk, un tas mani pārsteidz. Esmu iesaistījies ļoti foršā komūnā.
Novada pasākums novadniekiem
Organizatoru pamatideja ugunsskulptūru festivālam bija lokāla – tas ir novada pasākums novadniekiem. – Svarīgi, lai festivāls nepārvēršas par masu lielkoncertu, lai tie ir vietējie svētki vietējiem cilvēkiem, – uzsvēra Kārlis Īle. – Kopumā to izveidojām desmit profesionāļi un jauniešu kompānija, kas lielākoties ir mūsu bērni. Četrpadsmit gadu laikā viņi ir izauguši, esam viena liela radoša ģimene.
– Pēc vairāku gadu klusuma ir prieks, ka Sarkaņu pagastā atkal atgriezies ugunsskulptūru festivāls, – gandarījumu pauda Valda Kļaviņa. – Rēķu kalns pasākuma norisei tika izvēlēts pareizi, jo saulgrieži saistās ar kāpšanu kalnā un Biksēres ezera mala vispār nav pieejama ceļa remonta dēļ. Iespējams, ezermalā ugunsskulptūru festivāls varētu atgriezties pēc diviem gadiem. Katrā ziņā ir prieks sastrādāties ar māksliniekiem un jauniešiem, kas iesaistās un pārņem stafeti. Pasākuma finansētājs ir Madonas novada pašvaldība, projektu īstenoja Sarkaņu pagasta pārvalde, paldies uzņēmumam "Cesvaines piens", zemnieku saimniecībai "Madaras", SIA "Junge" un atpūtas kompleksa "Rēķu kalns" saimniekiem.
22.06.2022.