Piepildot intensīva darba programmu, reģionālo laikrakstu žurnālisti no 6. līdz 9. jūnijam uzturējās Strasbūrā, kur Eiropas Parlamentā ritēja kārtējā plenārsesija.
Brauciens pēc divu gadu pandēmijas ierobežojumiem, kaut pārsātināts ar ieplānoto, bija vērtīgs vairāku iemeslu dēļ. Tikšanās ar septiņiem EP deputātiem no Latvijas, deputātiem no Lietuvas un Igaunijas sniedza atbildi uz būtisko EP dienaskārtībā – jaunāko likumu veidošanā, ārlietās, finanšu, enerģētikas jomā, atbalstā Ukrainai, Zaļā kursa īstenošanā un citos jautājumos. Brauciena pievienotā vērtība bija tikšanās ar Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāju Martu Rībeli, biroja preses sekretāru Jāni Krastiņu un kolēģiem no reģionālajiem laikrakstiem – sarunas, pārrunas neformālā gaisotnē. Savukārt brauciena šarms bija skaistā Francijas pilsēta, kura kopš 1979. gada ir Eiroparlamenta mītnes vieta. Sesijas gan tur notiek tikai reizi vai divreiz mēnesī, jo parlamenta ikdienas darbība rit Briselē.
Ukrainas jautājums pāri visam
Tiekoties teju stundu ilgā sarunā ar katru no septiņiem mūsu programmā iekļautajiem EP deputātiem, lielākā daļa no viņiem neapgāja traģisko šī laika aktualitāti – Krievijas karu Ukrainā un tā nospiedumu uz Eiropas Savienības valstu sabiedrību tuvākā vai tālākā nākotnē.
– Rietumeiropā nevienam nav baiļu no Krievijas, tās apdraudējuma konvencionāla kara veidā. Rietumeiropa saprot, ka viņu valstīs netiks laistas raķetes, nebrauks tanki, līdz ar to vienīgie uztraukumi šai sabiedrībai, kas atspoguļojas arī politikā, ir iespējamais apdraudējums atomkara veidā vai kāda negadījuma dēļ atomelektrostacijās, – sarunā ar Latvijas laikrakstu žurnālistiem teica EP deputāts Roberts Zīle. – No tā izriet visa loģika, ko demonstrē Francija, Vācija un Itālija, proti, ka vajadzētu ātri rast pamieru, citādi, ja Krievija Ukrainā sāks zaudēt un Ukraina sāks atgūt savas austrumu teritorijas – Donbasu, Lugansku -, Krievijas valsts prezidents Vladimirs Putins drīzāk būs piespiests atomkaram. Šo valstu stratēģija ir panākt iesaldētu konfliktu Ukrainā un novērst savu apdraudējumu. Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un ukraiņiem šajā situācijā ir ļoti grūti, jo viņiem palīdz mazās Baltijas valstis, Polija, protams, visbūtiskākais palīgs ir ASV un Lielbritānija, kas dod aprīkojumu, kaut arī ierobežotu, jo nedod tālās darbības raķetes, kas varētu sasniegt Krieviju. Vācija kopš marta ukraiņiem neko nav sūtījusi, vārdos ir viens, darbos – cits. Arī Francija, kam bruņojuma ziņā Eiropā ir stiprākā armija, neko nozīmīgu Ukrainai nav devusi. Iespējas ir, bet vēlēšanās nav.
Deputāts piebilda, ka parlamenta Zaļajā politikā Ukrainas karš tāpat pieprasa noteiktas korekcijas. Ja nebūs šo korekciju, tas tautas iedzīs niknumā, jo viss vairākkārt sadārdzināsies.
Ukraina lēnām noasiņo
– Tas, kas notiek Ukrainā, robežojas ar tīšu nevēlēšanos palīdzēt, jo Ukrainai ieroči, kas vairākkārt solīti, pienāk pārāk lēni, – no savas puses uzsvēra EP deputāte Sandra Kalniete. – Ukraina pašlaik noasiņo. Krievija ir atjauninājusi karaspēku, izlikusi rezerves, bet Ukrainai nav resursu, kā atsvaidzināt savu dzīvo spēku. Par raķetēm, artilēriju – arī tur Ukrainai resursi ir daudz mazāki, viss turas uz morāli, patriotisku pārliecību un pieredzi, ko Ukraina astoņus gadus guva, esot karastāvoklī ar Luganskas un Doņeckas pašnosauktajām republikām. Nostāja, ko ieņem Vācija, laiku pa laikam ko pasolot un beigās neko neizdarot, tāpat Francijas prezidenta aicinājumi nepazemot Putinu ir augstākajā mērā mūsu reģiona valstīm nepieņemama. Tas ir bīstami un mūs apdraudoši. Runā par ieroču piegādi jūlija beigās, augusta sākumā, bet visu šo laiku Ukrainā mirst cilvēki, mirst civiliedzīvotāji, mirst bērni un karavīri.|
Eiropas skatītāju balva LUX filmai
Ja daudzu ES valstu iedzīvotāji no ziņām par karu jau ir noguruši un tām neseko, nereti dokumentālā un mākslas valoda ir tās, kas spēj aktualizēt dzīves patiesās vērtības un rutīnā ierautos pamodināt cilvēcībai un rīcībai.
Strasbūrā bijām klāt brīdī, kad Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē tika paziņota filma, kura 2022. gadā ieguvusi LUX Eiropas skatītāju balvu, un EP priekšsēdētāja Roberta Metsola pasniedza to bosniešu režisores Jasmilas Žbaničas filmai "Quo vadis, Aida?". Filma ir aicinājums nodrošināt taisnīgumu Srebrenicas sievietēm un mātēm, kurām bija jānoraugās, kā tiek nežēlīgi nogalināti vairāk nekā 8000 viņu tuvinieku. – Šādas šausminošas zvērības un noziegumus pret cilvēci nedrīkst aizmirst! – sacīja priekšsēdētāja R. Metsola. – LUX filmas ar mākslas starpniecību runā par cīņu par pilsoniskajām tiesībām, cilvēktiesībām, taisnīgumu, demokrātiju un brīvību.
Pieņemot balvu, režisore Jasmila Žbaniča atklāja, ka, gatavojot filmu par genocīdu Srebrenicā, bija pārliecināta – karš Bosnijā, Horvātijā ir pēdējais karš Eiropā: – Tāpēc biju šokēta, uzzinot, ka mēs, eiropieši, esam pieļāvuši karu Ukrainā. Es aicinu jūs visus atrast veidu, kā to apturēt! – izsaucās režisore.
Srebreņicas slaktiņa izdzīvotāja, Srebreņicas māšu asociācijas prezidente Munira Subašiča savukārt, uzrunājot klātesošos EP deputātus, burtiski izkliedza: – Mātes Ukrainā raud, meklējot savu dēlu kaulus. Tāpēc lūdzu jūs apturēt karu Ukrainā, lai pēc iespējas mazāk mātēm pasaulē būtu jācieš!
Tikšanās ar EK izpildviceprezidentu
Kā īpašu brauciena dienaskārtībā gribas izcelt tikšanos ar Eiropas Komisijas izpildviceprezidentu Valdi Dombrovski.
– Eiropas Komisijā es pamatā atbildu par ekonomikas un tirdzniecības jautājumiem, – precizēja Valdis Dombrovskis. – Eiropas Savienība šobrīd iet cauri dubultkrīzei: no vienas puses, bija "Covid-19", ar pandēmijas ierobežojumiem un ekonomikas sekām, un, kad Eiropas ekonomika jau sāka atgūties no pandēmijas, sākās karš Ukrainā, kas radījis nopietnas ekonomiskās problēmas visā ES. Strādājam pie tā, kā tās risināt. Viens no aktuāliem jautājumiem ir, kādā veidā mazināt un iet prom no Krievijas energoresursiem. Sankciju ietvaros ir noteikts aizliegums uz naftas un ogļu piegādēm, stratēģiski pieņemts lēmums virzīties prom no atkarības arī no Krievijas gāzes. Tam papildus nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Piedāvājam paātrināt ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna aizņēmuma daļas izmantošanu energoneatkarības nodrošināšanai, un esam paredzējuši jaunus līdzekļus, kopumā 20 miljardu eiro apmērā, papildu grantu finansējumu. Dalībvalstīm būs jāsagatavo enerģētikas sadaļā nepieciešamais, lai piesaistītu šos līdzekļus. Paralēli jautājumiem, kas attiecas uz ekonomisko politiku, notiek darbs pie sankcijām pret Krieviju, kā arī finansiālais un cita veida atbalsts Ukrainai, kur esam jau izmaksājuši 1,2 miljardus eiro makro potenciālās palīdzības programmā, kas tika uzsākta šā gada janvārī, īsi pirms Krievijas invāzijas. Pašreiz no Eiropas Komisijas puses esam nākuši klajā ar iniciatīvu piešķirt jaunu makro finansiālo palīdzības programmu Ukrainai 9 miljardu eiro apmērā. Tas ir paralēli visiem citiem atbalsta veidiem – humānajam atbalstam saistībā ar bēgļiem, militārajam atbalstam u. c. No EK puses esam nākuši klajā ar priekšlikumiem, kā varētu organizēt arī Ukrainas atjaunošanas fonda darbu.
Valdis Dombrovskis neslēpa, ka pašlaik jākoncentrējas uz maksimālu atbalstu Ukrainai īstermiņā, tai skaitā ieroču piegādēs: – Eiropas Savienības valstis, ASV, Lielbritānija šīs piegādes veic, un ES pirmoreiz savas pastāvēšanas vēsturē finansēja ieroču iegādi, kopumā Ukrainai sniedzot atbalstu 2 miljonu eiro apmērā saistībā ar ieroču iepirkumiem. Kara iznākumu lielā mērā izšķirs šo ieroču klātbūtne, rekonstrukcija būs nākamais solis. Vēl viens jautājums, kas jārisina, domājot par situāciju pēc kara, – kādā veidā Krievija kā agresorvalsts maksās par zaudējumiem, kurus tā Ukrainā ir radījusi, un kādā veidā iespējams izmantot sankcijām pakļautos Krievijas aktīvus.
21.06.2022.