Krievijas sāktais karš Ukrainā aktualizēja arī jautājumu par padomju laika pieminekļu nojaukšanu visā Latvijā.
Kamēr Rīgas dome vēl apsver, kā veikt pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu, daudzas pašvaldības, kā, piemēram, Madlienā vai Jēkabpilī, jau aktīvi rīkojas, jo Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" paredz, ka pašvaldībām ir tiesības ierosināt objekta demontāžu, neatkarīgi no objekta piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Ar jauno likumu paredzēts noteikt, ka publiskajā vidē tiek aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem – piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Tomēr likumprojektā tiek izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.
Arī Madonas novadā atrodas šādi ar Otrā pasaules karā kritušo apbedījumiem nesaistīti pieminekļi. Viens no tiem ir uzstādīts Madonā Valsts policijas ēkas pagalmā. Kā 26. aprīļa LTV raidījumā „Aktuālā intervija: Viens pret vienu" žurnālistam Gundaram Rēderam pauda Latvijas vēstures institūta pētnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Zigmārs Turčinskis, Madonā esot izveidojusies interesanta situācija – dzelzceļa vienā pusē atrodas piemineklis uz Sibīriju deportētajiem, bet otrā pusē – piemineklis kritušajiem miličiem, kas īstenoja šīs deportācijas un pēc kara tvarstīja Nacionālās pretošanās kustības dalībniekus un nacionālos partizānus.
– Šis jautājums atrodas Madonas novada pašvaldības dienaskārtībā. Esam saņēmuši Valsts policijas vēstuli, kurā tā lūdz precizēt, vai zem šī pieminekļa neatrodas apbedījumi, kā arī – kāds ir Madonas novada pašvaldības viedoklis. To skatīsim kultūras un sporta jautājumu komitejā un droši vien arī domes sēdē. Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, lai šādas un līdzīgas piemiņas vietas tiktu demontētas, bet, kā jau esmu teicis, katrai šādai vietai ir jāpieiet individuāli, nevar lēmumus pieņemt, balstoties tikai uz emocijām, – atzina Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora. Viņš arī informēja, ka atkārtoti tiks apspriests jautājums par iespējamo Martas Riekstas ielas nosaukuma maiņu Madonā, aicinot uz tikšanos iedzīvotājus un uzklausot arī jurista atzinumu, vai tam būs arī finansiālas sekas, mainot adresi, vai tas notiks automātiski.
Vēl viena no šādām piemiņas vietām atrodas arī Ļaudonas pagastā. Ar Otro pasaules karu tai gan nav nekāda sakara, jo lidotājs gāja bojā miera apstākļos pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Tiesa, tā nebija pasažieru, bet gan kaujas lidmašīna, un lidojums tika veikts no Krustpils militārā lidlauka.
Ļaudonas un Kalsnavas pagasta pārvalžu vadītājs Artūrs Portnovs pieļauj, ka vajadzēs rīkot iedzīvotāju aptauju, jo domas daloties. Vieni uzskata, ka uzstādītā piemiņas zīme lidmašīnas astes veidolā jānovāc, savukārt daļa ir par to, lai tā tiktu atstāta, jo lidotājs, novirzot lidaparātu no dzīvojamajām mājām, izvēloties mirt, rīkojies varonīgi.
– Pieejai attiecībā uz šādām piemiņas zīmēm un akmeņiem visā valstī vajadzētu būt vienotai. Tas, kā mēs rīkosimies, būs atkarīgs arī no Madonas novada domes nostājas un pieņemtajiem lēmumiem, – uzsvēra Artūrs Portnovs.
17.06.2022.