Cesvaines vidusskolas šā gada absolvente SABĪNE CIMUŠKA ir skolas lepnums. Par izciliem un teicamiem mācību sasniegumiem viņai piešķirts un izlaidumā pasniegts Latvijas Republikas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa Pateicības raksts. Madonas novadā šāds novērtējums ir tikai divām 12. klases audzēknēm. Bez tam Sabīne tika virzīta Latvijas simtgades stipendijai. Šo vienreizējo stipendiju 500 eiro apmērā jau piekto gadu pēc katras skolas ieskata saņem Latvijas vidējās izglītības iestādes izlaiduma klašu viens skolēns, un Sabīne Cimuška ir daudzsološo 321 Latvijas jauniešu vidū. Talantīga, atvērta un čakla – tādu, aicinot uz sarunu, jaunieti iepazina arī laikraksts "Stars".
– Sabīne, vai esi dzimusi cesvainiete? Pastāsti, lūdzu, kādu redzi Cesvaines pilsētu un kas ir tavas mīļākās vietas un personības?
– Neesmu gan dzimusi cesvainiete. Kopā ar vecākiem dzīvoju Dzelzavā, bet lielāko daļu sava laika pavadu Cesvainē, jo tur mācos, satiekos ar draugiem. Šobrīd, kad ir vasara, strādāju un voluntēju. Ar voluntēšanu domāju brīvprātīgo darbu, ko veicu Cesvaines bērnu un jauniešu centrā, kā arī Cesvaines tūrisma centrā, piemēram, Lieldienās bērnus iepriecināju, iejūtoties Lieldienu zaķa tēlā un dalot konfektes, 1. maijā Cesvainē vadīju radošās darbnīcas.
Mana mīļākā vieta Cesvainē, protams, ir Cesvaines pils un pils parks. Tās ir vietas, kuras noteikti vēlos parādīt ciemiņiem un lepojos, ka nāku no šīs puses.
– Vai skolā vienmēr esi mācījusies labi un izcili? Kuri ir tavi mīļākie mācību priekšmeti, noteikti esi piedalījusies arī mācību priekšmetu olimpiādēs?
– Patiešām, skolā vienmēr esmu mācījusies izcili un labi, un par to liels paldies man jāsaka saviem vecākiem un skolotājiem, kas iedrošināja darīt un sasniegt vairāk. Mīļākais mācību priekšmets man vienmēr bijis bioloģija, jo tā ir zinātne par pasauli, par tās mainību un dažādību, kas vēl joprojām nav līdz galam izpētīta.
Jau sākumskolas laikā piedalījos mācību priekšmetu olimpiādēs, un, ja nemaldos, panākumus guvu tieši dabaszinībās. Vēlāk – pamatskolā un vidusskolā – esmu piedalījusies neskaitāmās mācību priekšmetu olimpiādēs, kur esmu guvusi arī daudz panākumu. Taču vislielākais sasniegums bija šogad bioloģijas 44. valsts olimpiādē, kur ieguvu trešo vietu valsts līmenī.
– Pastāsti par klasi un padalies savās atmiņās par skaistākajiem notikumiem skolas dzīvē!
– Tagad jāsaka – mēs bijām maza, bet draudzīga klase – vienpadsmit cilvēki. Tomēr mazais skaits deva priekšrocības iepazīt citam citu daudz tuvāk. Kā klase bijām ļoti draudzīgi, izpalīdzīgi, skolotāji vienmēr varēja paļauties uz mums. Gandrīz visi klases skolēni bija beiguši vai nu Cesvaines Mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļu, vai Cesvaines Mūzikas un mākslas skolas mūzikas nodaļu. Es pati pirms dažiem gadiem pabeidzu šīs skolas mākslas nodaļu, bet šogad absolvēju mūzikas nodaļu, klavieru klasi. Līdz ar to mēs bijām diezgan pieprasīta klase dažādu pasākumu organizēšanā un vadīšanā. Kopā ar klasesbiedriem aizvadīti daudzi spilgti mirkļi, atmiņā palicis pieredzētais gan no ekskursijām, gan klases vakariem, gan zoom stundām, bet visspilgtākais šogad noteikti bija Ziemassvētku pasākums. To rīkojām un veltījām saviem skolotājiem un skolas tehniskajiem darbiniekiem, lai iepriecinātu un pateiktu viņiem paldies par milzīgo atdevi un ieguldīto darbu.
– Vai ar klases audzinātāju klasei izveidojās dziļākas attiecības? Cik ilgi Sarma Kurme bija klases priekšgalā?
– Man Sarma Kurme kā klases audzinātāja bija tikai pēdējos trīs gadus, bet noteikti varu teikt, ka viņa vienmēr ir ļoti atsaucīga, laipna, izpalīdzīga un dažreiz pat iesaistās nelielās avantūrās. Pa trim vidusskolas gadiem man palicis daudz jauku un spilgtu atmiņu.
– Kā tiki galā ar pandēmijas izaicinājumiem? Vai tie radīja grūtības? Ko iemācīja?
– Personīgi man pandēmija bija liels pārmaiņu laiks, kā arī laiks iepazīt un izprast sevi. Lielākās grūtības pandēmijas laikā sagādāja ierobežotās iespējas satikt draugus, bet tas nenozīmē, ka neatradām veidus, kā sazināties, lai cits citam uzlabotu garastāvokli un motivētu tiekties uz iecerēto mērķi. Pandēmijas laiks man iemācīja būt daudz patstāvīgākai un pārliecinātākai par sevi, savām izvēlēm un mērķiem.
– Ko dari brīvajā laikā?
– Parasti man ir diezgan maz brīvā laika, bet man ļoti patīk gleznot, lasīt grāmatas. Ja ir iespēja, noteikti veicu brīvprātīgo darbu Cesvaines bērnu un jauniešu centra pasākumos vai Cesvaines tūrisma centra pasākumos. Tāpat savu brīvo laiku nu jau aizvadītajā mācību gadā veltīju "Cesvaines vidusskolas labbūtības ceļakartes" projekta rakstīšanai un realizēšanai.
– Pastāsti, lūdzu, vairāk par šo projektu!
– Projektu rakstījām, lai iegūtu Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras finansējumu, lai uzlabotu jauniešu mentālo veselību, ko bija pasliktinājusi "Covid-19" situācija. Tāpat mūsu mērķis bija saliedēt klašu kolektīvus un piesaistīt jauniešus skolas pašpārvaldei (tajā aktīvi darbojos jau kopš 9. klases). Tā kā ieguvām finansiālu atbalstu, mums bija iespēja pirmajā mācību pusgadā klašu kolektīviem organizēt dažādas aktivitātes, tikšanos ar psihologu, fizioterapeiti, tikšanos ar jaunatnes lietu speciālistu un daudzas citas. Gandrīz visi jaunieši atzina, ka visvairāk novērtētā aktivitāte bija psihoemocionālās labbūtības pārgājiens, kas notika ļoti sniegotā dienā ar dažādiem uzdevumiem un sniedza acīmredzamus uzlabojumus jauniešu mentālajai veselībai.
– Vai atklāsi, kādi ir tavi nākotnes plāni – kur studēsi, kā redzi sevi profesijā un vai atgriezīsies Cesvainē?
– Vēlos studēt medicīnu, tomēr vēl neatklāšu precīzi, kur un ko, jo vēl jau nekas nav sācies un beidzies. Uzņemšanas rezultātus augstskolas paziņos tikai jūlija beigās, jābūt pacietīgiem.
Pagaidām, protams, nezinu arī to, kur atradīšos un ko īsti darīšu pēc augstskolas pabeigšanas, bet ticu, ka viss, kas šajā dzīvē notiek, notiek uz labu.
– Ko dari vasarā – pastāsti vairāk par savu darbu, vai palīdzi vecākiem?
– Vasarās parasti strādāju. Kā jau minēju, šovasar jūnijā darbojos Cesvaines tūrisma centrā par tūrisma informācijas konsultantu, bet nākamajiem mēnešiem – jūlijam un augustam – pagaidām plānu nav, tomēr ceru, ka drīzumā tas mainīsies. Tāpat palīdzu vecākiem dažādos dārza darbos un ik vasaru mēģinu arī pilnveidot sevi.
Esmu piedalījusies "Erasmus+" projektu rakstīšanas apmācībās, bet pagaidām nav bijis izdevības šīs zināšanas pielietot praktiski. Esmu izgājusi arī Eiropas Savienības mājas nodarbību ciklu "Kalves prakse 2022", kurā piedalījās 20 jaunieši no visas Latvijas. Šajā nodarbību ciklā satikāmies gan ar Eiropas Parlamenta deputātiem, gan dažādiem citu nozaru speciālistiem, lai diskutētu par dažādām ES aktualitātēm. Šajā gadā vislielākais uzsvars tika likts uz tēmām par Zaļo kursu un digitālo transformāciju.
– Vai tev ir bijusi iespēja paceļot un redzēt pasauli?
– Jā, tāda iespēja ceļot gan pa tuvajām ārzemēm ar ģimeni, gan nedaudz tālāk ir bijusi. Visspilgtākais piedzīvojums šai jomā man bija pēc 9. klases beigšanas. Tolaik mans neizsapņotais sapnis bija aizlidot uz Itāliju, un, kā nu bija kā ne, vienā dienā ieraudzīju, ka skolā uz afišu dēļa uzlikts paziņojums – Cesvaines bērnu un jauniešu centrs meklē dalībniekus "Erasmus+" nometnei Itālijā. Tā nu kopā ar jauniešiem no Latvijas, Itālijas, Francijas un Rumānijas divpadsmit dienas izbaudīju Itālijas gleznainās ainavas mazā ciematiņā Rivoli Veronese. Pabiju arī Venēcijā un Veronā, un nometnē es ieguvu jaunus draugus, ar kuriem vēl pat šodien uzturam kontaktus.
– Vai un kā tavu pasauli un iekšējās izjūtas ir ietekmējis Krievijas karš Ukrainā?
– Manuprāt, pasaule izjūt lielu nemieru un stresu šajā situācijā, jo neviens nezina, kas notiks nākotnē. Tajā pašā laikā šie notikumi cilvēkus vieno un padara stiprākus.
– Kur centies rast mieru, kad ir uztraukums, šaubas, diskomforts?
– Tad, kad esmu satraukusies, parasti dodos izbraukumā ar riteni vai garā pastaigā, jo, manuprāt, daba un fiziskās aktivitātes ir tās, kas ikvienam cilvēkam dod miera izjūtu.
– Ko gribi novēlēt vienaudžiem?
– Saviem vienaudžiem novēlu nekad nepadoties pie pirmajām grūtībām, iespēju pieļaut kļūdas un mācīties no tām, lai iegūtu pēc iespējas lielāku pieredzi, kas palīdzēs sasniegt nākotnes mērķus.
17.06.2022.