Ar Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes atbalstu iespēju braucienam uz Eiropas Parlamentu Briselē ieguva trīs mūsu laikraksta lasītāji, pirms pandēmijas organizētā konkursa par Eiropas Savienību dalībnieki.
Maija izskaņā madoniete Vija Kārkliņa, Valija Ozoliņa un Guntis Dzelzkalējs tika aicināti lidojumam uz Eiropas Savienības galvaspilsētu. Grupu veidoja arī citi konkursanti no Vidzemes pilsētām un Rīgas. Savukārt reģionālo laikrakstu žurnālisti kopā ar Eiroparlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīdzi Elīnu Bīviņu uz Briseli devās pēc individuāli veidotas programmas. Abas grupas Eiropas Parlamentā uz brīdi satikās, lai uzklausītu EP deputāti Sandru Kalnieti un uzdotu jautājumus par interesējošajām tēmām ES aktualitāšu kontekstā.
Pases derīgums uz Šengenas zonas valstīm
Te nu jāatklāj, ka līdz Briselei nokļuva tikai divi no "Starā" publicētā konkursa pareizo atbilžu sniedzējiem. Vijai Kārkliņai ceļojums beidzās Rīgas lidostā, jo izrādījās, ka konkursantei šādam lidojumam nav derīgas pases. Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, kuru derīguma termiņš ir 50 gadu, kā arī Latvijas pilsoņu pases, kas izsniegtas pirms 2002. gada 1. jūlija (ar pievienotajām fotokartītēm), ir nederīgas ceļošanai. Vismaz ar aviokompāniju "Rayner" noteikti.
– Man savulaik bija izdota beztermiņa pase, izbraukāju ārzemes, un pēc tam to apmainīja ar derīguma termiņu uz 50 gadiem, – komentē Vija Kārkliņa. – Personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) man nebija, un tā nu, pašai nenojaušot problēmu (pases datus biju aizsūtījusi iepriekš), netiku ielaista lidmašīnā. Nekas briesmīgs jau tas nav, atgriežoties mājās, jau apmeklēju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un pieteicu eID karti, kas drīz būs gatava. Ceļot tālāk par Eiropas Savienības valstīm šobrīd negrasos, līdz ar to pietiks ar identifikācijas karti. Sandras Kalnietes palīgs Jānis Karalis pēc starpgadījuma zvanīja un piedāvāja uz Briseli doties septembrī, turklāt kompensācijai līdzi varu ņemt vienu ceļabiedru. Izvēlējos uz Briseli uzaicināt mazmeitu.
Par grupas biedriem Vija Kārkliņa saka: – Bijām jau sapazinušies, jautri tērzējām, prātā nevarēja ienākt, ka mani atstās ārpusē – šoks bija milzīgs. Pat kāda asara izsprāga. Biju sagatavojusies, pat kaķenītei atradusi aizvietotāju, kas pabaro, viss bija, kā vajag. Kad no lidostas ar 22. autobusu devos atpakaļceļā uz pilsētu, mani uzrunāja blakus sēdošā sieviete. Viņa bija atlidojusi no tāla ceļojuma, jautāja, kāpēc esmu tik drūma. Padalījos ar faktu, ka tiku izsēdināta pie lidmašīnas borta, tad sieviete teica: "Nesatraucieties, būs vēl labāk, uz nelaimes būs laime." Un tiešām. Aprunājoties ar grupas biedriem, izrādījās, ka Briselē viņus gaidīja sarežģījumi: pilsētas metro notika streiks, mūsu cilvēkiem visur bija jādodas kājām, līdz ar to viņi diemžēl neko daudz no Briseles neredzēja. Ceru, ka rudenī veiksies labāk. Eiropas Savienības galvaspilsētā esmu jau bijusi pirms vairākiem gadiem, toreiz lidoju kopā ar pensionāriem, un braucienu mums apmaksāja partija "Jaunais laiks".
Strādā vairākās komitejās
– Eiropas Parlamentā esmu trešo sasaukumu, – tiekoties ar tautiešiem no Vidzemes, sarunu iesāka Sandra Kalniete. – Šis parlamenta sastāvs no iepriekšējā atšķiras ar to, ka relatīvi lielu daļu aizņem radikāļi pa labi un kreisi. Šie cilvēki ir lieli individuālisti, neredz ainavu kopumā un slikti strādā komandā. Es pati jau otro sasaukumu strādāju ar to, ko vislabāk zinu, – nodarbojos ar ārlietām. Ārlietu komitejā tiku ievēlēta par EP lielākās frakcijas – Eiropas Tautas partijas grupas – vadītāja vietnieci. Darbojos arī starptautiskajā tirdzniecības komitejā un drošības un aizsardzības apakškomitejā. Bez tam tiku apstiprināta par ziņotāju īpašajā komitejā, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju. Komiteja gatavo priekšlikumus dalībvalstu koordinētām darbībām, lai novērstu hibrīddraudus un cīnītos pret trešo valstu īstenotām informācijas kampaņām. Mērķtiecīga viltus ziņu apkarošana ir viena no Eiropas Savienības politikas un digitālās attīstības prioritātēm, un mums jāatrod veids, kā nepieļaut, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgu, savtīgu un pat noziedzīgu mērķu sasniegšanai.
Jautājums par Ukrainu
Vaicāta par Krievijas karu Ukrainā, Sandra Kalniete atklāja: – Pēc tam, kad atklājās zvērības Bučā, Eiropas Parlamentā bija vērojams uzrāviens – deputāti iestājās par to, lai Krievija nespētu uzvarēt, – lēma dot ieročus un tamlīdzīgi. Kopš aprīļa sākuma ir pagājis krietns laiks, un situācija ir mainījusies. Ieroči Ukrainā nāk, bet grūtības ir tajā, ka tie ir īsās distances ieroči, daudzfunkcionālas raķešu sistēmas, kas varētu aizsniegt 300 vai 500 kilometru, nav. Tas nozīmē, ka Krievijas diplomātija strādā ļoti aktīvi, viņi izmanto bijušos sakarus uzņēmēju rindās, politiķu aprindās utt. Viņiem ir vairākas vēstis – mēs nekādā gadījumā nedrīkstam zaudēt, darīsim visu, kaut vai lietosim mazās jaudas atomieročus. Otrs – to, ko Krievija ir Ukrainā paņēmusi, tā neatdos, un trešais – pārtika. Ja gribat, lai atbloķējam ostas, pārskatiet sankcijas. Ostās ir nobloķēti graudi, kas vajadzīgi Āfrikai un arābu valstīs; ja nepārskatīsiet sankcijas, vēlreiz uztaisīsim 2015. gadu, kad arābu pasaulē sākās nemieri, bija karš Sīrijā un milzīgas bēgļu masas šķērsoja Vidusjūru uz Eiropu. Tas, protams, ir murgs, ko eiropieši negrib atkārtot. Lielākās bažas, kas ir Baltijas valstīm, Polijai un Ukrainai, – ka aizkulisēs ir sākušās sarunas par kādu darījumu, kurā iesaistīta Krievija, Francija, Itālija… Tas ir uztraucoši, jo var nozīmēt, ka ukraiņiem mēģina prasīt atteikšanos no daļas savas teritorijas. Visam pamatā ir pašu eiropiešu satraukums par to, kas notiks viņu valstīs. Labi, ka Eiropas Parlaments vienojās par naftas embargo, 90 procenti naftas piegāžu, kas nāk no Krievijas uz Eiropu, līdz gada beigām tiks aizliegtas. Nākamā pakete būs pakete par gāzi, bet tur vienoties būs daudz grūtāk.
Pēc vizītes Eiropas Parlamentā reģionālo laikrakstu žurnālistiem bija arī iespēja apmeklēt Eiropas Komisiju un tikties ar komisāra Valda Dombrovska padomnieci Elīnu Melngaili, kas arī ir kompetenta jautājumos par Ukrainu.
15.06.2022.