Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Ukrainas bēgļu nodarbinātības iespējas novadā

LAURA KOVTUNA

Autors • 02.06.2022.

Burtu lielums

Maija beigās izskanēja informācija, ka Latvijā nonākušajiem Ukrainas kara bēgļiem patlaban lielākās problēmas sagādā iesaistīšanās darba tirgū un nepietiekami plašais mājokļu piedāvājums. Arī Madonas novadā ir atsevišķi veiksmes stāsti ar veiksmīgi uzsāktām darba gaitām, daļa šeit izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju turpinājuši strādāt attālināti, taču vēl citi joprojām ir piemērotu vakanču meklējumos.

Palīdz darba meklējumos
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Madonas filiāles vadītājas pienākumu izpildītāja Lilita Pavloviča atklāja, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir pieejami NVA sniegtie pakalpojumi un konsultācijas, lai palīdzētu darba meklējumos, tāpat arī NVA koordinē nodarbinātības uzsākšanas pabalsta izmaksu. Tas ir vienreizējs nodarbinātības uzsākšanas pabalsts 500 eiro apmērā, ko var saņemt mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas un kas netiek aplikts ar IIN. Līdz 23. maijam šādam pabalstam NVA Madonas filiālē bija pieteikušies 12 Ukrainas civiliedzīvotāji, informēja Lilita Pavloviča.
Jautāta par situāciju darba tirgū un vakanču pieejamību bēgļiem no Ukrainas, viņa vērtēja, ka vēlmes šeit strādāt ir dažādas.
– Tie lielākoties ir cilvēki ar augstām profesionālajām prasmēm, ir gan augstākā izglītība, gan profesijas, kurās iepriekš strādājuši (piemēram, ekonomisti, enerģētiķi). Mums tik plašu šādu vakanču iespēju Madonā nav, vairāk iespēju strādāt piedāvā kokapstrādes uzņēmumi, bet, protams, ir darba devēji, kas paši jau snieguši atbalstu, iesaistot darbā, piemēram, „Junge", „Baltic Block". Turklāt starp darba piedāvājumiem lielākoties ir tādas vakances, kas prasa fizisko spēku, taču bēgļi vairumā ir sievietes, tikai daži vīrieši. Nevarētu gluži teikt, ka ļoti daudzi interesētos par darba iespējām, bet tiem dažiem, kas meklē, darba iespējas nav ļoti plašas, jo sevišķi cilvēkiem ar augstāko izglītību. Trūkst valodu prasmes, jo, protams, tik īsā laikā to apgūt nevar. Bija atnākuši ukraiņu bēgļi par iespēju apgūt latviešu valodu, bet tad jautājums, cik ilgstoši plāno uzturēties, cik ātri šāda apmācību grupa varētu saorganizēties. Tā ka pie tā jāpiedomā. Jo daļai arī jau tuvojas atbalsta beigu termiņš, tad daļa jūnijā dodas prom. Redzēs, kas vēl brauks, ar kādām domām un plāniem viņi atbrauks, jo situācijas ir ļoti dažādas, – pauda Lilita Pavloviča. Viņa uzsvēra, ka notiekot gan darbs ar pieteiktajām vakancēm, gan paralēli tiekot uzrunāti darba devēji par iespējamām darbavietām. Taču gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Ukrainas civiliedzīvotājiem esot pieejamas vienas un tās pašas vakances – atsevišķi tās netiekot šķirotas.

Arī ekonomiskie bēgļi
Madonas novada sociālā dienesta vadītāja Ilze Fārneste norādīja, ka līdz ar Ukrainas civiliedzīvotāju ierašanos Madonas novadā parādījusies arī daļa, ko drīzāk varētu dēvēt par ekonomiskajiem bēgļiem.
– Bēgļiem ierodoties pašiem ar saviem transportlīdzekļiem, palīdzam aizpildīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) veidlapas, lai saņemtu pienākošos statusu. Protams, viņiem tiek iedoti personas kodi. Ir daļa, kam nav iedots kara bēgļa, bet gan cits statuss – atliktais, kas ir uz 60 dienām. Ja nav iedots kara bēgļa statuss, pašvaldība, protams, viņus izmitina un ēdina, bet sociālo palīdzību mēs viņiem nesniedzam. Izmitināšana un ēdināšana tiek segta no pašvaldības budžeta. Citas rīcības iespējas mums nav, no sociālā dienesta puses vienīgi tas, ka nevaram sniegt viņiem sociālo palīdzību, jo to drīkst sniegt tikai, ja ir kara bēgļa statuss. Šobrīd ir vairāk nekā 10 šādu cilvēku, kam ir atliktais statuss. Tie ir tikai vīrieši, romu tautības, no Aizkarpatijas, tostarp arī viens nepilngadīgais, kur esam piesaistījuši arī bāriņtiesu, jo jānokārto process par nepilngadīgo. Visiem ir zems izglītības līmenis, mācīties viņi nevēlas. Kad tika piesaistīta bāriņtiesa, teica, ka plāno doties atpakaļ. Viņi patiesībā neslēpj, ka ir atbraukuši peļņas nolūkos, karadarbībā neesot jāpiedalās, jo ir vairāk nekā trīs bērni, tad it kā karā neņemot. Neslēpj, ka ir atbraukuši šurp pelnīt naudu, lai savām ģimenēm – sievām ar bērniem, kas tur atrodas -, ar to varētu palīdzēt, – vēstīja Ilze Fārneste.
PMLP Sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe atklāja, ka Madonas nodaļā līdz 30.05.2022. izsniegtas 111 humānās vīzas Ukrainas civiliedzīvotājiem un 64 uzturēšanās atļaujas. Saistībā ar tā saucamo ekonomisko bēgļu izvērtēšanu viņa skaidroja: „PMLP rūpīgi vērtē katra Ukrainas pilsoņa pieteikumu, īpašu vērību pievēršot mobilizācijas vecumā esošiem vīriešiem, kuri no Ukrainas izceļojuši bez ģimenēm un kuru izceļošana no Ukrainas, iespējams, nav likumīga. Šādām personām tiek lūgts pierādīt savas izceļošanas likumību. Šobrīd PMLP vēl turpina veikt pārbaudes."

3.06.2022.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px