Laikmetīga un visa mūža garumā pieejama izglītība, mazo Eiropas kultūras telpu un valodu aizsardzība, neatkarīgi un konkurētspējīgi mediji, jēgpilna jauniešu līdzdalība Latvijas un Eiropas sociālpolitiskajos procesos ir manas galvenās darba prioritātes, kopš sāku pildīt Eiropas Parlamenta deputātes amata pienākumus. "Covid-19" pandēmija un Krievijas barbariskais karš Ukrainā katra eiroparlamentārieša dienas kārtībai pievieno rūpes par cilvēku drošību, veselību un dzīvību.
Strādājot Eiropas Parlamentā (EP), darba augļi nav tūlītēji, taču ir aizritējis zināms laiks, lai atskatītos uz paveikto un vēl darāmo, ikdienā pildot Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietnieces un Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības (ES), demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformācijas jautājumos, priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.
Izglītība un inovācijas
Eiropas Savienībā ir vērojama neviendabīga, pat ļoti atšķirīga iegūtās izglītības kvalitāte. Tādēļ šobrīd Kultūras un izglītības komitejā strādājam pie spēcīgas un vienotas Eiropas izglītības telpas izveides, kuras mērķis ir nojaukt esošās barjeras ES iekšienē un veicināt kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam, tostarp stiprinot mūžizglītības lomu. Izglītības telpa, kuru plānots īstenot jau līdz 2025. gadam, paredz abpusēju diplomu atzīšanu starp ES valstīm, tai skaitā arī attiecībā uz mikroakreditācijām (piemēram, kursiem un semināriem). Citi ātrāk īstenojamie darbi Izglītības telpas paspārnē ietver Eiropas studenta kartes izveidošanu, augstskolu partnerību stiprināšanu, kā arī digitālo prasmju celšanu starp visām vecuma grupām. Arī šeit gan nereti Eiropas Parlamentā nākas atgādināt par to, ka ne visas valstis ir vienlīdz turīgas un lielas un to sākumpunkti ir dažādi. Tāpēc ambiciozai Eiropas iniciatīvai ir jāiet roku rokā ar tikpat ambiciozu budžetu, lai nodrošinātu, ka jaunās ES valstis var ne tikai gribēt, bet arī atļauties īstenot dažādās nostādnes.
Lai sasniegtu rezultātu, ir jābruņojas ar pacietību un spēju pārliecināt kolēģu vairākumu no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Man un manai komandai ir jābūt gataviem pavadīt laiku skrupulozu priekšlikumu sagatavošanā un iestrādāšanā darba dokumentos, jo dažkārt tieši šīs detaļas paver ilgtermiņa iespējas Latvijas cilvēkiem. Piemēram, šādā veidā panācām, ka jaunais Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) darbības regulējums paredz to, ka jaunajām ES dalībvalstīm caur īpašu programmas īstenošanas rīku ir iezīmēta lielāka daļa naudas no kopējā ES budžeta.
Attiecībā uz digitalizāciju un inovācijām – Eiropas Parlamenta Industrijas un izpētes komitejā strādāju pie apjomīga priekšlikuma par Eiropas digitālās identitātes izveidošanu. Tas paredz arī digitālā maciņa ieviešanu, kurā, cita starpā, varēs "ielikt" un droši uzglabāt jau iepriekš piesauktos izglītības apliecinājumus, kā arī, laikam ejot, vadītāja un personas apliecību digitālās versijas.
Eiropas kultūras telpa
Daudzgadu budžeta sarunās panācām, ka Eiropas Savienības galvenās kultūras programmas "Radošā Eiropa" budžets tiek gandrīz divkāršots un šajā septiņu gadu periodā sasniedz 2,5 miljardus eiro (iepriekš – 1,4 miljardi eiro). Šis reizē ir arī lielākais budžets, kāds jebkad ir bijis pieejams kultūras un radošajai nozarei Eiropā.
Man ir arī īpašs gandarījums, ka ir izdevies pārliecināt lielu daļu ES valstu valdību, t. sk. Latvijas valdību, kultūras nozarei Atveseļošanās un noturības plānā iezīmēt 2% no kopējā budžeta. Indikatīvi Latvijā tie ir vairāk nekā 38 miljoni eiro, tai skaitā 5,7 miljoni iezīmēti tieši mediju nozarei. Tāpat daļa naudas tiks izlietota energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem kultūras infrastruktūrā. Te vērts atzīmēt, ka tieši tagad Eiropas Parlamenta Vides komitejā noslēdzam darbu pie atjaunotās energoefektivitātes direktīvas, kas ir ieguvusi citu svaru tagad, kad Eiropas vēlme distancēties no fosilajiem kurināmajiem ir īpaši aktuāla.
Pērnā gada 20. janvārī EP pieņēma manu Ziņojumu par efektīva politiskā ieguldījuma nodrošināšanu, īstenojot Eiropas Kultūras mantojuma gadu. Tā rezultātā Eiropas Komisija šobrīd izvērš darbu pie Eiropas digitālā mantojuma saglabāšanas un ar kultūras mantojumu saistītiem izglītības jautājumiem. Tāpat atbalstu ir guvis mans priekšlikums par Eiropas kultūras mantojuma sadarbības platformas izveidi, kura tostarp palīdzēs koordinēt darbu kultūras mantojuma organizācijām un citām iesaistītajām pusēm.
Eiropas mediju telpa
Mēs esam sākuma punktā jaunas Eiropas mediju politikas izstrādē. Eiropas Parlamentā esmu rosinājusi uz medijiem skatīties gan kā uz demokrātijas sargiem, gan kā uz ekonomisku spēlētāju, kuru ekonomiskā dzīvotspēja ir jāstiprina, jo tā ir pamatā to noturībai, kvalitātei un neatkarībai. Tas ir plašāks Eiropas redzējums attiecībā uz savu mediju telpu, jo līdz šim Eiropas Savienībā vairāk uzmanības pievērsa vispārīgākiem mediju brīvības jautājumiem un žurnālistu drošībai.
Eiropas Savienības līmenī mums ir izdevies panākt, ka ziņu medijiem un medijpratības pasākumiem ir paredzēts mērķēts finansējums programmas "Radošā Eiropa" ietvaros. Tieši medijpratības jautājumos aizvadītajos gados Latvijā ir darīts daudz; tādējādi citām ES dalībvalstīm varam kalpot kā labās prakses piemērs. Piemēram, esmu gandarīta par sadarbību ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Bibliotekāru biedrību, kuras rezultātā kopā ar medijpratības eksperti Dr. Klintu Ločmeli īstenojām seminārus un tapusi rokasgrāmata "Ceļazīmes mediju lietošanā".
Tāpat digitālajai telpai ir nepieciešams Eiropas līmeņa tiesiskais regulējums, kas ierobežos iespēju to ļaunprātīgi izmantot dezinformācijas un propagandas izplatīšanai, kā arī aizstāvēs lielo platformu lietotāju tiesības. Tāpēc arī šī ir nozīmīga mana darba daļa.
Jaunatnes līdzdalība
2022. gads ir nodēvēts par Eiropas Jaunatnes gadu. Dažādas socioloģiskās aptaujas un pētījumi rāda, ka Eiropas jauniešu iesaiste un līdzdalība Eiropas politikas veidošanā joprojām nav pietiekami aktīva un daudzveidīga. Lielākais 2022. gada uzdevums ES un nacionālajām institūcijām būs spēja uzrunāt un patiesi, nevis formāli vai smukuma pēc, iesaistīt jauniešus dažādu politiku izstrādē un ieviešanā.
Pārliecībā, ka jēgpilna jauniešu līdzdalība ir atkarīga no līderības prasmēm un zināšanām par to, kā demokrātija un lēmumu pieņemšanas process darbojas, kopā ar partneriem – Mūžizglītības un kultūras institūtu "Vitae" un biedrību "Zinis", jau trešo gadu veidojam programmu "Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā". Tas dod iespēju jauniešiem, vecāko klašu skolēniem no dažādām Latvijas skolām, kopā meklēt risinājumus Eiropas nākotnes izaicinājumiem un pilnveidot personisko līderību.
Demokrātijām ir jāspēj sevi aizsargāt
Krievijas izvērstais karš Ukrainā un Krievijas centieni "pārrakstīt" visas Eiropas vēsturi, apzināti sagrozot vēstures faktus, tādējādi attaisnojot savu noziedzīgo darbību Ukrainā, izgaismo nepieciešamību pēc pastiprinātas 20. gadsimta Eiropas vēstures skaidrošanas starp ES dalībvalstīm un to iedzīvotājiem. Lai nostiprinātu komunisma upuru piemiņu kā neatņemamu daļu no Eiropas Savienības morālā kodola, esmu aicinājusi citu ES dalībvalstu kolēģus veidot pēc iespējas plašāku vēsturiskās atmiņas koalīciju. Tas ietver atbalstu darbam pie Eiropas jaunās paaudzes vēsturnieku ciešākas sadarbības, tādējādi nodrošinot kopīgu vēstures pētniecību un kopīgus publiskās vēstures projektus, kas plašākai Eiropas sabiedrībai var palīdzēt labāk izprast Centrālās un Austrumeiropas vēsturi.
Latvijas valsts 1918. gadā dzima uz impēriju drupām, un kaut kādā mērā pašlaik, ļoti ceru, sabrūk viena cita autoritāra impērija tepat mums līdzās. Demokrātijām ir jāspēj sevi aizsargāt. Viens no demokrātijas balstiem ir bagātīga un izkopta kultūras dzīve, kas ceļ nācijas pašapziņu un dod spēku pārvarēt dažubrīd neiespējamus šķēršļus. Tāpat visām demokrātiskajām un brīvajām Eiropas valstīm ir jāiestājas un būs jāaizstāv eiropeiskās vērtības ne tikai šodienas pasaulē, bet arī turpmāk. Esmu pārliecināta, ka, nostiprinot un atbalstot vienotu izglītības, kultūras, jaunatnes politiku, digitālo un mediju telpu Eiropā, mēs darām stipru un drošu Latviju.
Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Konservatīvo un Reformistu grupas finansiālu atbalstu.
1.06.2022.