26. maijā tika parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas Universitāti un Madonas novada pašvaldību.
No Latvijas Universitātes puses līgumu parakstīja augstskolas rektors profesors Indriķis Muižnieks, no pašvaldības puses – Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. Svinīgajā mirklī piedalījās arī augstskolas reģionālā centra direktore Gunta Kraģe, Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Būtiski, ka pasākuma gaitā sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti parakstīja arī Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Justs.
– Esam gandrīz gadu pēc novadu reformas, esam lielākais novads Vidzemē, trešais lielākais republikā pēc teritorijas, – uzrunājot klātesošos, teica Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. – Prieks, ka kopā ar mums šodien ir Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, kuru arī uzskatām par savējo, jo daudzās iestrādnēs strādājam kopā. Jaunajā novadā ļoti liela nozīme ir atvēlēta izglītības funkcijai. Ir milzīgs gandarījums, ka Madonā ir Latvijas Universitātes filiāle, tā ir nozīmīga sastāvdaļa izglītības sistēmā. Tā kā pats esmu piedalījies filiāles izlaidumos un mācību gada iesākuma svinībās, zinu, ar kādu degsmi studenti nāk uz nodarbībām un apgūst zināšanas filiāles vadītājas Lolitas Kostjukovas paspārnē. Uzskatu, ka sadarbību ar Latvijas Universitāti iespējams attīstīt un turpināt vēl citās jomās, tāpēc paldies par vēlmi sadarboties nākotnē. Jebkuram novadam un pilsētai universitātes klātbūtne ir pievienotā vērtība. Mums jāatrod visdaudzveidīgākās iespējas sadarbību attīstīt, to veicināt, caur universitātes piedāvājumu sniegt mūsu cilvēkiem izglītības ieguves resursu.
Priekšsēdētājs piebilda, ka tuvojamies Madonas pilsētas svētkiem un jau šonedēļ Madona svinēs 96. dzimšanas dienu: – Ja jums ir iespēja atbraukt, laipni lūgti! Vasaru, kā ierasts, Madonā iesāksim ar pilsētas svētku norisēm.
– Paldies par laipnu uzņemšanu! Tas, ka Latvijas Universitāte mantojumā no citām augstskolām ir saņēmusi vairākas filiāles, ir būtisks un simbolisks solis arī mūsu universitātes attīstībai, – atbildes runā atklāja augstskolas rektors Indriķis Muižnieks.
– Galu galā tā ir universitāte visai Latvijai, ne tikai Rīgai, un tas, ko varam izdarīt novados, bieži ir ļoti svarīgs gan mūsu pašu, gan novadu izaugsmei, – vēstīja rektors. – Palīdzot cilvēkiem iegūt augstāko izglītību māju tuvumā, apzināmies, ka piedāvājam izglītības virzienus, ar kuriem palīdzam novadu attīstībai. Tas ir pedagoģijas, sociālais virziens, iespējams, arī medicīnas virziens, kas vēl ir neapgūts lauks un ko vēlamies attīstīt, atbalstot sadarbību ar medicīnas koledžām. Bez tam mums ir sadarbība ar biznesa inkubatoru, palīdzam jauno uzņēmēju veidošanā, un tas ir virziens, kas arī jāattīsta tālākos darbos.
Vērtējot reģionālo attīstību pēc pārmaiņām un administratīvi teritoriālās reformas, rektors uzsvēra, ka "arī tur mūsu speciālisti ir noderīgi gan zinātnisku projektu, gan attīstības projektu veidošanā". – Šai ziņā visu nosaka cilvēks, un svarīgi, ka Madonas filiālē ir aktīva vadītāja, līdz ar to izaugsmes iespējas pastāv, un pēc līguma parakstīšanas tām būs vēl labāks un skaidrāks pamats, – apliecināja Indriķis Muižnieks. – Galu galā līgumā esam paredzējuši, ka pašvaldība iespēju robežās mēģinās atbalstīt sava novada cilvēku studijas vajadzīgajās jomās, un, kamēr mums nav iespējas visiem interesentiem studijas apmaksāt no valsts budžeta, jāmeklē kopēji risinājumi, lai process neapstātos, bet optimāli un efektīvi varētu tikt īstenots. Tas arī ir viens no mūsu vienošanās līguma mērķiem, lai varētu maksimāli plaši un mērķtiecīgi izvērst sadarbību novados. Īpaši prieks, ka šoreiz tas ir Madonas novads, jo pats vasarās dzīvoju netālu no Ērgļiem un brīvdienās reizēm apciemoju arī Madonu. Visi runā par izglītības konsolidāciju. Sadarbība un savstarpēja izpratne un palīdzība ir tas, kas var mūsu kopīgo darbu padarīt efektīvāku un ikvienam noderīgāku.
– Atšķirībā no Madonas novada neesam tik lieli – teritoriāli esam piektais mazākais Latvijas novads, iedzīvotāju skaita ziņā – mazākā novada pašvaldība Latvijā, – neslēpa Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs. – Tomēr joprojām turpinām un turpināsim pierādīt, ka mūsu pašvaldības lielums ir optimāls, lai strādātu savu iedzīvotāju labā. Tas, ka reforma bija vajadzīga, ir skaidrs, no tās būs daudzi ieguvumi, bet mēs esam palikuši tādi, kādi bijām, un ar to lepojamies. Varakļāni ir patriotisks novads. Patriotisks gan pēc skait-
ļiem – novadā 92 procenti iedzīvotāju ir latvieši, gan pēc cilvēku praktiskās rīcības, kas bija vērojama saistībā ar nostāju administratīvi teritoriālās reformas ziņā. Atklājās cilvēku aktivitāte, domāšana un iestāšanās par savu pārliecību, par ko citi novadi mūs labvēlīgi varētu apskaust.
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs izteica gandarījumu par aicinājumu piedalīties līguma parakstīšanas pasākumā: – Izglītība ir viena no lietām, kas ir Varakļānu novada un visas Latvijas attīstības pamatā. Ceru, ka noslēgtais līgums palīdzēs mūsu cilvēkiem būt tuvāk augstākās izglītības apguvei un kādam tas palīdzēs iegūt papildu zināšanas un izglītības diplomu kā būtisku pienesumu nākotnei.
Runātājs piebilda, ka ar nākamo gadu Varakļānu vidusskolā tiks ieviesta stipendiju sistēma: – Audzēkņi no 9. klases varēs pretendēt uz stipendiju, un viens no būtiskākajiem faktoriem, nosakot stipendijas lielumu, būs viņu izglītības līmenis, atzīmes, vērtējums. Stipendija plānota no 20 līdz 50 eiro mēnesī, un jau šobrīd redzam, ka bērni cenšas, jo ir jau parēķinājuši, kas no viņu labajām atzīmēm sanāks.
– Esam gandarīti, ka Latvijas iedzīvotāji novērtē to, ka ir iespēja studēt tuvāk dzīvesvietai, – atzina augstskolas reģionālā centra direktore Gunta Kraģe. – Mēs skatāmies uz programmām, kādas varam piedāvāt, domājam par to paplašināšanu. Kā jauna programma klāt nākusi programma "Sociālais darbs", turpināsim arī izglītības programmas pedagogu un sporta treneru sagatavošanā. Ir pieejama maģistrantūras programma. Kamēr vien būs interese un nepieciešamība, mēs kopdarbībā ar studentiem varēsim panākt labus rezultātus. Ļoti jānovērtē, ka tik liels pulks Latvijas iedzīvotāju ir gatavi paši maksāt par studijām, jo Latvijas Universitātes filiālēs ir tikai maksas studijas. Visas šīs programmas ir nepieciešamas, lai cilvēki savā darbā varētu strādāt profesionāli. Ja īstenosies novada pašvaldības atbalsts, mēs vēl labāk varēsim celt savu valsti ar izglītotiem cilvēkiem.
– No savas puses varu apliecināt, ka sadarbība ar augstskolu līdz šim mums bijusi sekmīga, – vērtēja novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. – Protams, varētu vēlēties daudz ko vairāk, bet apzināmies savus resursus. Ceru, ka Latvijas tautai raksturīgais izglītības gēns nepazudīs, un mēs redzam, ka cilvēkam ir jāmācās ne tikai vienreiz, bet vairākas reizes. Šajā ziņā vēlētos, lai universitāte nāktu ar kādiem priekšlikumiem un Madonas reģionā studētgribētāji būtu arī nākotnē.
Pēc uzrunām visi vēlējuma vārdi tika apstiprināti ar parakstītu līgumu. Klātesošie apmainījās ar sagatavotajām piemiņas veltēm un pakavējās arī kopīgās neformālās sarunās.
31.05.2022.