Saeima 19. maijā pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, būtiski mainot atbalsta sniegšanas nosacījumus. Gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan vairākas organizācijas pauda neizpratni par steigā pieņemto lēmumu, kā dēļ daļai bēgļu ar 23. maiju jāpārtrauc ēdināšana. Madonas novadā pirmie bēgļi ieradās 18. martā, attiecīgi viņi palīdzību vēl saņems līdz jūnija vidum, laikraksts „Stars" noskaidroja pašvaldībā.
Drīzumā jāsāk patstāvīga dzīve
Madonas novada sociālā dienesta vadītāja Ilze Fārneste skaidroja, ka atbalstu nemainīgā apmērā turpināšot sniegt tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas, bēgot no kara, ieradušies līdz 23. maijam. – Tā tas ir Madonas novada gadījumā, kur pirmie Ukrainas civiliedzīvotāji ieradās 18. martā; viņiem turpināsim sniegt ēdināšanu un izmitināšanu līdz 90 dienām. Savukārt 18. jūnijā viņiem jau būtu jāsāk patstāvīga dzīve – jāmeklē, kur īrēt dzīvojamo platību, kur gūt ienākumus. Uz tiem, kam būs nepieciešama sociālā palīdzība, attieksies visi tie paši nosacījumi un sociālie pakalpojumi, kas ir mūsu pašu iedzīvotājiem, – par situāciju saistībā ar Madonas novadā izmitinātajiem bēgļiem informēja Ilze Fārneste.
Viņa atklāja, ka daļa no atbraukušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem jau devušies prom, 1. jūnijā organizējas vēl viens autobuss, kas pametīs Madonu. Vairāki bēgļi jau izbraukuši no Ozoliem, Madonas, Cesvaines un Sarkaņiem. – Ukrainas bēgļi ir saprotoši par izmaiņām; bet viena daļa tāpēc dodas atpakaļ, daudzi tāpat līdz šim strādā attālināti, saņem ienākumus, – piebilda Ilze Fārneste. Viņa apstiprināja, ka palikušie turpinās saņemt palīdzību ar izmitināšanu un ēdināšanu līdz pat jūnija vidum.
Šobrīd esot zināmi 14 civiliedzīvotāji, kas aizbraukušo vietā drīzumā varētu ierasties Madonas novadā sadarbībā ar AS „Sadales tīkls". Uz viņiem tad attieksies 19. maijā pieņemtie likuma grozījumi, kas noteic, ka valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu – līdz 90 dienām, kā arī pārtiku līdz 30 dienām. – Uz tiem, kas iebrauks tagad (pēc 23. maija. – Aut.), attieksies 30 dienu ēdināšana un izmitināšana. Ja godīgi, nesaprotu šādas pārmaiņas un vēlmi to darīt, jo neredzu reālu iespēju, kā 30 dienu laikā cilvēkam nostāties uz kājām un uzsākt patstāvīgu dzīvi. Bet šobrīd tādi ir valdības lēmumi, skatīsimies, kā to visu darīt, – pauda Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
Atbalsts par izmitināšanu
Domes priekšsēdētājs vērtēja, ka valstiskā līmenī uzsvars turpmāk tikšot likts uz Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu pie privātpersonām, mazāk izmantojot pašvaldības resursus. Turklāt iepriekš par pašvaldības segto izdevumu kompensāciju no valsts puses arī nebija skaidrības; pozitīvi vērtējams tas, ka Madonas novada pašvaldība nupat saņēmusi visu ar ukraiņu izmitināšanu saistīto izdevumu atmaksu no valsts par martu. Aprīļa izmaksas tikšot segtas līdz maija beigām, atklāja Agris Lungevičs.
Skaidrība tapusi arī par valsts sniegto atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus. Par pirmo izmitināto civiliedzīvotāju varēs saņemt 100 eiro atbalstu izdevumu segšanai mēnesī, par katru nākamo –
50 eiro, līdz 300 eiro mēnesī, zināja teikt domes priekšsēdētājs. Valdība ļāvusi pašvaldībām bēgļu izmitināšanai izmantot arī privātus īpašumus, par to kompensējot īri līdz 400 eiro; šādā gadījumā jāslēdz īres līgums, piebilda sociālā dienesta vadītāja. Šīs nedēļas laikā Madonas novada pašvaldība publiskos apkopoto informāciju par to, kāds atbalsts pieejams un kā tam pieteikties, aicinot atsaukties arī jaunus interesentus – privātpersonas, kas gatavas izīrēt mājokļus vai pie sevis izmitināt bēgļus par valsts sniegto finansiālo atbalstu.
Vairums tomēr vēlas pilsētu
Uz 23. maiju Madonas novadā atradās 162 bēgļi, bet situācija ir nemitīgi mainīga, atzina Madonas novada pašvaldībā, – vieni izbrauc, otri iebrauc vietā.
– Katru dienu šis skaits mainās. Par jauniem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas meklē dzīvesvietu, zvana no robežsardzes vai bēgļu centra, zvani ienāk visās diennakts stundās, interese ir. Pastāstām par apstākļiem, kādi mums ir, tad cilvēki lemj – brauks vai nebrauks. Teikšu, ka vairums tomēr neatbrauc, kaut solās ierasties. Kurp aizbrauc vietā, to mēs nezinām. Lauku vide tomēr nospēlē savu lomu, pārsvarā grib pilsētu. Ir arī, kas pie mums kādu dienu uzturas paši, kādā viesnīcā, apzina situāciju un saprot, kur brauks tālāk. Viena daļa no tiem, kas bija izmitināti, jau ir aizbraukuši, jūnija sākumā vēl grupa brauks prom. Grūti pateikt, kas brauks vietā, jo ar 23. maiju mainījušies noteikumi, ka turpmāk atbalsts būs tikai 30 dienas. Līdz šim mums bija ļoti labvēlīgi nosacījumi, tādi noteikumi, kā Latvijā, nebija daudzās vietās. Pašlaik vairākām grupām vietas ir rezervētas, bet vēl redzēsim – vai un kad iebrauks, kurās vietās. Šobrīd ir vēl Vestienas internāts, kur izmitinām sievietes un bērnus, – vēstīja tūrisma darba organizatore Sanita Soma, kas kopā ar citiem pašvaldības speciālistiem koordinē bēgļu izmitināšanu.
Sola turpināt atbalsta sniegšanu
Saistībā ar daudziem neskaidrajiem jautājumiem valstiskā līmenī par bēgļiem sniedzamo atbalstu un izmaiņām likumā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka pēc sākotnējā 90 dienu atbalsta beigām Ukrainas bēgļi pavisam bez atbalsta nepaliks, jo palīdzība tiks sniegta ar citu mehānismu palīdzību. Tomēr no viesnīcām, kas valstij izmaksā ļoti dārgi, Ukrainas kara bēgļus pārvietos, piedāvājot izmantot vienu no trim variantiem – dzīvot pie ģimenēm mājās, pašvaldībai piederošos īpašumos vai arī īrēt mājokli privātajā tirgū.
Ministrs atgādināja, ka visiem kara bēgļiem ir tiesības strādāt Latvijā, viņiem ir pieejama pilna sociālā apdrošināšana, nodrošinātas tiesības savus bērnus par valsts naudu izglītot skolās. Tāpat tiekot nodrošināta arī pilna veselības aprūpe.
Tomēr vakar tapa zināms, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi atkal jaunus grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas varētu par 30 dienām pagarināt iespēju Ukrainas iedzīvotājiem saņemt valsts atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai.
Ja Ukrainas civiliedzīvotājam primāri sniedzamā atbalsta saņemšanas periods – 90 dienas – iestājas, piemēram, 25. maijā vai jebkurā citā datumā līdz 31. maijam, persona nepieciešamības gadījumā varēs turpināt to saņemt vēl 30 dienas, skaitot no nākamās dienas pēc 90. dienas iestāšanās, skaidroja ministrijā.
Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri pieteiksies primāri sniedzamajam atbalstam – izmitināšanas un pārtikas nodrošināšanai – no 1. jūnija, varētu saņemt atbalstu par izmitināšanu līdz 90 dienām, bet pārtikai – līdz 30 dienām. Attiecīgi valdībā, iespējams, varētu tikt apstiprināti sava veida pārejas noteikumi, reaģējot uz kritiku par „pēdējā brīdī" – 19. maijā – pieņemtajiem grozījumiem likumā.
25.05.2022.