Ir sākusies ērču aktivitātes sezona, tādēļ, uzturoties nekoptās vietās (mežā, krūmainās vietās un pļavās), jābūt īpaši piesardzīgiem. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka pirmie ērču encefalīta un Laimas slimības gadījumi šogad reģistrēti jau janvārī un februārī. Novērojumi liecina, ka ērču pārziemošanas apstākļi bijuši labvēlīgi ērču aktivitātei, kas nozīmē, ka varētu prognozēt salīdzinoši augstāku ērču aktivitātes līmeni nekā iepriekšējos gados.
Latvijā mīt vairāki tūkstoši ērču sugu, no tām cilvēkam bīstamas ir trīs – suņa ērce, taigas ērce un ornamentētā pļavērce, kas pārnēsā dažādu slimību ierosinātājus. Izplatītākās saslimšanas ir ērču encefalīts un Laimas slimība jeb laimborelioze. Taču par ērcēm nevajadzētu aizmirst arī ceļotājiem, kuri kā galamērķi izvēlas tālākus maršrutus ārpus Latvijas. Turklāt citos kontinentos sastopamās ērces pārnes arī tādus vīrusus, infekcijas un parazītus, uz kuriem Latvijā netestē, tāpēc pret savu veselību jāizturas ar divkāršu piesardzību.
Kā liecina SPKC dati par 2020. gadu, sievietes ar ērču pārnēsātajām slimībām kopumā inficējas biežāk nekā vīrieši, toties vīrieši biežāk saslimst ar ērču encefalītu. Visbiežāk saslimst cilvēki 30-49 gadu vecumā (33%) – tie ir fiziski aktīvi cilvēki, kas brīvdienās labprāt dodas dabā un nododas aktīvajai atpūtai. Bērni līdz 17 gadu vecumam slimo retāk – tikai katrs desmitais no visiem saslimušajiem ir nepilngadīgs.
Ērču encefalīts ir viena no aktuā-lākajām centrālās nervu sistēmas infekciju slimībām Eiropā, taču to vai vismaz smagas šīs slimības sekas var novērst, laikus vakcinējoties. SPKC ik gadu publicē tā saukto endēmisko teritoriju sarakstu, kur ir vislielākais vidējais ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Bērniem no 1 līdz 18 gadu vecumam, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas endēmiskajās teritorijās, valsts nodrošina bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu. Tomēr vakcīna nepasargā no visām ērču izraisītām saslimšanām, tāpēc, dodoties dabā, jābūt vērīgiem un jāveic piesardzības pasākumi, lai izvairītos no ērces piesūkšanās.
Vakcinācija tiek nodrošināta teritorijās, kurās saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu (endēmiskās teritorijas).
Teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2022. gadā tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu, tika noteiktas, veicot epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību ar ērču encefalītu 5 gadu periodā (2017.-2021. gadā).
Pēc SPKC datiem, teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2022. gadā tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu: Kuldīgas novads, Ventspils novads, Talsu novads, Dienvidkurzemes novads. 2022. gadā turpināsies arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcinācija. Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu vakcinē visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no dzīvesvietas. Bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās bērnu vakcināciju plāno un organizē attiecīgās iestādes administrācija. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts.
Lai izvairītos no ērču piesūkšanās un samazinātu inficēšanās risku, jāievēro vairāki drošības pasākumi:
* ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem 10-15 cm augstumā no zemes, tāpēc, dodoties mežā vai staigājot pa krūmainām vietām, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt, – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos (tas ir īpaši svarīgi, jo tieši šeit ērces ielien visbiežāk), aprocēm un apkaklei jābūt cieši piegulošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs;
* pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai ātri pamanītu un notrauktu pa to rāpojošas ērces;
* pārnākot no pastaigas pa mežu, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm vai ķermeņa nav ērces.
Ja ērce tomēr piesūkusies, tā pēc iespējas ātrāk jānoņem. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu var dezinficēt ādu apkārt piesūkšanās vietai. Ar tievu pinceti vai speciāli izliektu medicīnisko pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest, un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar spirtu saturošu līdzekli. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm. Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas, tādēļ, ja nav pincetes, izmanto salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu, ko apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci un to iznīcina, nolaižot kanalizācijā.
Noņemot ērci, to nesaspiest, neraut nost, nepilināt virsū nekādus šķīdumus. Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās, bet Laimas borēlijas galvenokārt lokalizējas ērces zarnu traktā, un, uzspiežot ērcei, tās var nonākt cilvēka asinīs. Ja inficētā ērce laikus pamanīta un pareizi noņemta, ir liela varbūtība, ka borēlijas cilvēka organismā nemaz nenonāk. 30 dienas pēc ērces piesūkšanās brīža jāvēro, vai koduma vietā neparādās Laimas slimībai raksturīgais sarkanais plankums ar gaišāku vidu, šajā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas nozīmēs atbilstošu ārstēšanu.
Ērces bīstamas arī mājdzīvniekiem
Ērces apdraud ne tikai cilvēku veselību, tās ir bīstamas arī mājdzīvniekiem, īpaši suņiem. Ērces pārnēsā vairākus bīstamu slimību ierosinātājus, kas apdraud suņu veselību.
Visbīstamākā un viena no biežāk sastopamajām ērču slimībām ir babezioze, agrāk saukta par piroplazmozi. Tās ietekmē tiek grauti sarkanie asinsķermenīši, izraisot mazasinību jeb anēmiju, kas savukārt izraisa orgānu bojājumus. Saslimšanas gadījumā novēro pēkšņu un strauju veselības stāvokļa pasliktināšanos, nogurumu, apetītes trūkumu, tumšas krāsas urīnu, bālas vai pat dzeltenas gļotādas, paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Aktuāla dzīvniekiem ir arī anaplazmoze un borelioze jeb Laimas slimība, kuru gadījumā klīniskās pazīmes nav tik specifiskas: tās raksturo nogurums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, limfmezglu pietūkums, apetītes izmaiņas, reizēm klibums. Laimas slimības gadījumā bīstamākā komplikācija ir nieru mazspēja.
Lai pasargātu suni no saslimšanas, visbūtiskākā ir profilakse – aizsardzības līdzekļi, kas pieejami uz ādas lietojamu pilienu, tablešu, siksniņu, spreju un pat ultraskaņas ierīču formā. Katram suņa saimniekam ir svarīgi būt informētam par ērču izraisītām slimībām, to atpazīšanu un savlaicīgu aizsardzības nodrošinājumu.
25.05.2022.