Tiesībsargs maijā saņēmis atbildes no visām Latvijas pašvaldībām attiecībā uz mājokļu pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti.
Kopumā varot secināt, ka Latvijas pašvaldībās nav vienota risinājuma mājokļa pielāgošanai iedzīvotājiem ar invaliditāti. 23 no 43 pašvaldībām ir normatīvais regulējums, kas attiecas uz mājokļu pielāgošanu personu ar invaliditāti vajadzībām, 18 pašvaldībām nav regulējuma, un divas pašvaldības pašlaik šādu regulējumu izstrādā.
Tiesībsargs saņēma satraucošu informāciju no Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" par vairāku pašvaldību neieinteresētu, birokrātisku un formālu attieksmi sadarbībai, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ar invaliditāti pieejamību, piemēram, iespēju iekļūt vai izkļūt no mājokļa. Tiesībsargs atkārtoti uzsver – Latvijas un starptautiskās tiesību normas paredz, ka cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošana un nodrošināšana nav pašvaldību izvēles iespēja, bet gan pienākums. Tādējādi tiesībsargs nepiekrīt atsevišķu pašvaldību sniegtajai informācijai, ka mājokļu pielāgošanas jautājums ir atkarīgs tikai no valsts piešķirtā finansējuma, un tam, ka normatīvie akti neuzliek par pienākumu pašvaldībām risināt šos jautājumus.
Pēc pašvaldību sniegtajām atbildēm tiesībsargs secina – ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, visas pašvaldības nav paspējušas vienādot savus saistošos noteikumus. Tāpat ir bijušas situācijas, ka iepriekš vienā pašvaldībā nosacījumu par mājokļa pielāgošanu nav bijis vispār vai atbalsta apjoms ir bijis dažāds. Kā piemērs tiek minēta Madonas novada pašvaldība –
tā apvienota ar pašvaldībām, kas iepriekš šādu pakalpojumu netika nodrošinājušas.
Pašvaldību iesniegtās informācijas apkopojumā par Madonas novadu minēts: „Šobrīd pašvaldībā nepastāv mehānisms, lai personai ar invaliditāti varētu tikt pielāgots mājoklis, jo līdz novadu reformai dienests saskārās ar vairākām problēmām, kuras nav sociālo darbinieku kompetences jautājumi un kuru atrisināšanai nebija resursu. Tāpēc ir nepieciešamība pēc kompleksi izstrādātas pieejas, iesaistot vairāku jomu atbildīgos kompetentos speciālistus. Dienests informē, ka personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nespēj bez atbalsta izkļūt no dzīvesvietas, tiek nodrošināts mobilais kāpurķēdes pacēlājs ar ratiņkrēslu."
Lai arī normatīvais regulējums par mājokļu pielāgošanu iedzīvotājiem ar invaliditāti pašlaik ir 23 pašvaldībās, tomēr šādu atbalstu var saņemt 33 pašvaldībās (no 43 pašvaldībām). Tātad ir pašvaldības, kuras jautājumus par atbalstu mājokļu pielāgošanai iedzīvotājiem ar invaliditāti skata individuāli, pat ja šim nolūkam nav izstrādāti saistošie noteikumi. Ir astoņas pašvaldības, tostarp Madonas novada pašvaldība, kas šādu atbalstu nesniedz vispār (nav arī saistošo noteikumu), un divas pašvaldības, kas precizē savus saistošos noteikumus.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora apstiprināja, ka šis jautājums esot dienaskārtībā, jo jāskatot arī pašvaldības budžeta iespējas. – Piemēram, publiskām ēkām vienmēr piedomājam, kā tās būs pieejamas iedzīvotājiem. Ar privatizētiem dzīvokļiem ir sarežģītāk – ieguldīt pašvaldības līdzekļus to pielāgošanai. Ja tas ir pašvaldības dzīvoklis, tad cilvēks noteikti var vērsties pašvaldībā ar iesniegumu, kā arī tiek darīts. Piemēram, pagājušajā gadā Lazdonas ielā palīdzējām izbūvēt uzbrauktuvi, tualeti un dušu, lai tajā varētu iekļūt. Bet kopumā pie šī jautājuma jāturpina strādāt, – tiesībsarga izgaismotajai problēmai piekrita Zigfrīds Gora.
Tiesībsargs joprojām aicina pašvaldības aktīvi iesaistīties un atbalstīt labdarības maratonā „Dod pieci" iesaistīto nevalstisko organizāciju iniciatīvu un centienus uzlabot pašvaldības iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Kā zināms, maratonā tika saziedoti 470 000 eiro ar mērķi palīdzēt nodrošināt vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Minētais ietver arī sadarbību ar pašvaldību.
24.05.2022.