12. maijā tika atzīmēta Starptautiskā māsu diena, uzsverot un sabiedrībā atgādinot par šīs profesijas neatsveramo nozīmi iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā. Madonas novadā ir daudz brīnišķīgu un sirdssiltu māsiņu, par ko esam pārliecinājušies un laikrakstā „Stars" rakstījuši ne reizi vien. Šā gada Māsu dienas noskaņās Madonas slimnīca vēlējās akcentēt Ivases Kājiņas profesionālo un nenovērtējamo darbu, sniedzot mājas aprūpes pakalpojumu tiem pacientiem, kuri ārstējas mājās.
Ivase Kājiņa ir dzimusi liezēriete, un pēc 8. klases beigšanas viņa izvēlējusies mācīties Rīgas 5. medicīnas skolā. – Skolu pabeidzu 1987. gadā, un tad mani nosūtīja strādāt uz Madonas slimnīcu. Nu jau pagājuši 35 gadi, – teic Ivase Kājiņa. Māsas profesiju viņa izvēlējusies tādēļ, ka bērnībā piedzīvojusi, cik grūti laukos bijis ar māsiņu pieejamību, bieži vien nebijis, kas sirgstošajam iešpricētu, palīdzētu – tā bijusi liela problēma. Tā radusies misija pašai ar savu darbu problēmu censties risināt.
Trīsdesmit gadu viņa nostrādājusi Madonas slimnīcas infekciju nodaļā; pēc tās reorganizācijas pārgājusi uz nepilnu darba slodzi slimnīcas bērnu nodaļā. Pārējā darba laikā viņa ir vienīgā māsa, kas sniedz Madonas slimnīcas mājas aprūpes pakalpojumu.
– Iepriekš šādas māsiņas bijām vairākas; sakarā ar to, ka māsa vairāk par slodzi nevar strādāt, māsu skaits samazinājās. Faktiski, ko ģimenes ārsts nosūta mājas aprūpes saņemšanai, tos aprūpēju. It kā visiem pietiek, visi darbi tiek izpildīti. Darba slodze, nenoliedzami, ir liela, bet viss jāpadara. Dienā var būt 4-5, citreiz sanāk pat 7 pacienti, kas jāaprūpē. Mājas aprūpi veicu nu jau 10 gadu, – pastāsta Ivase.
Ģimenes ārsts šādu nosūtījumu var izrakstīt pacientiem ar pārvietošanās traucējumiem, pārsvarā tie esot pacienti gados.
– Tie var būt pacienti, piemēram, ar asinsrites traucējumiem, onkoloģiskie pacienti, tie, kuriem grūtības nokļūt pie ģimenes ārsta, piemēram, uz sistēmām. Diegu, skavu izņemšana, stomu aprūpe. Ja nevēlas uz slimnīcu, transportēšana rada papildu grūtības, drošāk jūtas savā vidē, tad ģimenes ārsts var uzrakstīt nosūtījumu šāda pakalpojuma saņemšanai. Jābūt attiecīgai diagnozei, pēc kā tālāk mājās veicu procedūras, – mājas aprūpi īsumā raksturo Ivase Kājiņa. Izaicinājums šajā darbā esot tas, ka mājas aprūpē viņa ar pacientu ir viena pati un jāspēj izvērtēt dažādas medicīniskas situācijas. Viņa piebilst: – Reizēm nepieciešams sniegt palīdzību, tostarp izglītot, piemēram, ja pacients nezina par izgulējumiem, kā rīkoties, lai tos novērstu. Jārod laiks pastāstīt arī par to un citiem jautājumiem. Mani priecē, ka pacientiem paliek labāk, tas sniedz to gandarījuma izjūtu, kad cilvēks pasaka: „Cik man labi palika." Cilvēki ir laimīgi, ka var piezvanīt un māsiņa tiešām atnāks – māsu pieejamība mūsdienās ir krietni uzlabojusies.
Ivase Kājiņa nenoliedz, ka darbam ir sava garoza, kā jau ikvienā profesijā, tomēr rutīna neesot ieviesusies. Tas ir gan pašas profesionālās attieksmes un dzīves uztveres dēļ, gan tādēļ, ka medicīna nemitīgi iet uz priekšu, regulāri ir jāapgūst kas jauns.
Ikdienā viņa dzīvo Madonā, bet ir vecāku māja Liezērē, kur visa ģimene labprāt kopā pavada brīvo laiku.
– Relaksācijai visvairāk jau patīk zemes darbi, puķes, košumkrūmi. Mazs hobijs ir arī gardumiņu cepšana, reizēm savam priekam izcepu tortes – to iemācījos, jau maza būdama, pie vienas kūku cepējas. Tāpat patīk paceļot, daudz kur ir būts, bet pēdējos gadus tam nedaudz traucēja kovids. Katru vasaru aizbraucam tepat uz Baltijas līci, pie jūras. Kā Zivij pēc horoskopa, man gribas ūdeņus, – nosmej Ivase.
Zīmīgi, ka nupat klāt arī 22. maijs, kalendārā neierakstīto vārdu diena. Ivase Kājiņa pastāsta, kā ieguvusi savu neparasto vārdu: – Mamma lasīja Laimoņa Pura grāmatu „Gaismas staru lokā", tur bija rakstīts par skolotāju, vārdā Ivaisi. Tomēr, kad tētis gāja pierakstīt vārdu, viens burts kaut kur pazuda, tad nu esmu Ivase. Vārdadienu svinu 22. maijā, bet paplašinātajā vārdu kalendārā tas ierakstīts arī 8. janvārī.
20.05.2022.