LELDE PIETA Liezēres pagastā pirmo mēnesi strādā jaunā amatā – kultūras darba organizatore, pirms tam viņa bija Liezēres pagasta padomes informācijas ievadīšanas operatore. Leldei ir tikai 22 gadi, bet viņai ir ļoti nopietns skatījums uz dzīvi un liela atbildības izjūta, pildot uzticētos pienākumus.
– Ir maz jauniešu, kas pēc augstskolas absolvēšanas atgriežas savā dzimtajā pusē. Kas jūs pamudināja tā rīkoties?
– Sirdī esmu lauku cilvēks un pilsētā nevarētu ilgu laiku dzīvot. Pietrūkst spirgtā lauku gaisa, ģimenes, dabas burvības. Man ir mākslinieka dvēsele, ko pilsētas steiga smacē. Liezēre man patīk. Šeit ir skaista daba – meži, ūdeņi, ēkas. Zinu, ka ar savu darbu varu, kaut vai nedaudz, palīdzēt Liezērei attīstīties. Šeit pagājusi mana bērnība, skolas gadi. Esmu vajadzīga Liezērei. Ja cilvēks ir viens, viņš nespēj izdarīt pietiekami daudz, bet kopīgiem spēkiem ir iespējams viss. Tāpēc aicinu citus – gan jauniešus, gan vecāka gadagājuma cilvēkus – man palīdzēt. Laukos pašlaik ir neiespējami atrast darbu, īpaši jauniem cilvēkiem, tikai tāpēc viņi pēc studijām paliek pilsētās, kurās mācās, vai arī dodas strādāt uz ārzemēm. Esmu priecīga, ka atradu darbu, kas man patīk un ar ko varu iepriecināt liezēriešus.
– Kultūras darba organizatoram ir grūts un atbildīgs darbs, kā jūs izlēmāt strādāt šajā amatā?
– Pēc Madonas pilsētas 2. vidusskolas absolvēšanas jau zināju, ka gribu darboties kultūras jomā, jo pašai šī sfēra nav sveša. Cik vien sevi atceros, esmu dziedājusi korī, skolas ansamblī, dejojusi deju kolektīvos un darbojos folkloras kopā. Radošu darbu esmu gribējusi darīt jau no pamatskolas laika. Pēc vidusskolas iestājos Kultūras koledžā, nokārtoju iestājeksāmenus, bet netiku budžeta grupā un neaizgāju mācīties. Izlēmu, ka tomēr studēšu, un iesniedzu dokumentus Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Komercdarbības organizācijas fakultātē. Mācījos 2,5 gadus un ieguvu diplomu. Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvāja iesaistīties projektā, kas paredzēts jauniešiem-bezdarbniekiem. Izmantoju šo iespēju un gadu strādāju Liezēres pagasta padomē par informācijas ievadīšanas operatori. Tobrīd pagasta padomei bija problēmas ar telpām un viņi izmantoja kultūras nama zāli. Līdz ar to apstājās kultūras dzīve. No darba aizgāja kultūras nama vadītāja. Kolēģi mani centās ievirzīt šajā amatā. Beidzās projekts, un mani pieņēma par kultūras darba organizatori.
– Kā aizritēja gads Liezēres pagasta padomē?
– Gads pagāja ļoti ātri, darbs patika, bija interesanti. Tā bija mana pirmā darbavieta un liela pieredze turpmākajai dzīvei. Tagad saprotu, cik pagasta padomes darbiniekiem ir atbildīgs darbs, kā jāorganizē dažādas lietas. Darbabiedri bija atsaucīgi un vienmēr palīdzēja un atbalstīja. Pašlaik ikdiena norit starp divām vietām – kultūras namu un pagasta padomes ēku. Tur gan kabineta man nav, bet vienmēr kāds no darbiniekiem mani palaiž pie datora, ja ir nepieciešamība. Daudz strādāju arī mājās. Man jārūpējas par pagasta kultūras dzīvi un jāorganizē dažādi pasākumi – koncerti, balles, teātra izrādes, jākārto atskaites. Darbs ir interesants. Var iepazīt jaunus cilvēkus, paplašināt redzesloku un radīt prieku pagasta iedzīvotājiem. Ir jau dzirdētas gan pozitīvas, gan negatīvas atsauksmes. Pēc dabas esmu klusa. Tie, kas mani nepazīst, noteikti domā, ka esmu kautrīga un man šajā amatā būs grūti. Taču laiks rādīs. Esmu gandarīta, ka mani atbalsta ģimene, draugi un kolēģi. Tas ir stimuls rīkoties.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 05.07.2008.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
AGRA VECKALNIŅA foto