No 2023. gada 1. janvāra personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.
Ir noteiktas arī vairākas personu grupas, uz kurām šī prasība neattieksies līdz 2030. gada 31. decembrim, to vidū ir arī pensionāri un politiski represētie. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023. gadam vēl nebūs beidzies, to nevajadzēs nomainīt pret jaunu.
Šādus grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā Saeima pieņēma pirms vairākiem gadiem. Turklāt jau no 2021. gada 1. janvāra Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniedz, ja viņam ir derīga personas apliecība (eID karte), vai pasi izsniedz vienlaikus ar eID karti.
Pie tam pase turpmāk tiks paredzēta tikai kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Līdz šim persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu varēja izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi.
Jāņem gan vērā, ka līdz elektroniska Vēlētāju reģistra ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā vēlētāji varēs piedalīties ar eID karti kopā ar vēlētāju apliecību, ja personai nav derīgas pilsoņa pases.
Nosaka personu grupas
Parlaments, veicot minētos grozījumus, noteica arī dažas personu grupas, uz kurām nosacījums par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu attiecināms ilgākā pārejas periodā, proti, no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.
Šo prasību nepiemēros līdz 2030. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kura Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā ir sniegusi ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī; kura saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā; kura ir izstājusies no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā; kura saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus; kurai noteikta I invaliditātes grupa; kura ir virs darbspējas vecuma (proti, pensionāri); kurai noteikts politiski represētās personas statuss.
Jāatzīmē, ka personas apliecība noteikta arī kā viens no valsts garantētiem identifikācijas rīkiem, lai iedzīvotāji varētu ērti, ātri un efektīvi saņemt jebkuru no valsts nodrošinātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem.
Patlaban personas identifikāciju pakalpojumu saņemšanai elektroniski nodrošina, izmantojot dažādas identifikācijas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība. Viena no metodēm, tostarp portālā latvija.lv, kur iedzīvotāji var saņemt virkni valsts pakalpojumu, ir banku personas identifikācija. Šāda identifikācija ir iespējama tikai tad, ja attiecīgā banka ir brīvprātīgi iesaistījusies valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un attiecīgā persona ir kādas konkrētas bankas klients, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumu autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iepriekš norādīja, ka līdzšinējā personas identifikācija tika balstīta tikai uz vienošanās pamata un banku izmantotajiem identifikācijas rīkiem publisko pakalpojumu sniegšanas jomā, netiek izvirzītas un kontrolētas drošības prasības ne tehniskajiem risinājumiem, ne arī procedūrām. Tāpat būtiski, ka banku piedāvātie identifikācijas rīki ir izmantojami tikai konkrētas informācijas sistēmas – internetbankas – ietvaros, un rīku izmantošana ārpus šīs sistēmas var ievērojami palielināt iespējamo drošības risku līmeni.
Jānodrošina saprātīgā laikā
Pirms kāda laika satraukumu daudzos raisīja LTV1 sižets par garajām rindām pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļām Rīgā, kas izveidojās, lai noformētu un saņemtu pilsoņu pases un eID kartes dzīvajā rindā, jo pēc iepriekšēja pieraksta tas bija jāgaida vairākus mēnešus.
Tas nonāca arī tiesībsarga Jura Jansona redzeslokā, kas ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par valdības atbalsta nepieciešamību PMLP kapacitātes stiprināšanai. Viņš aicina nekavējoties rast risinājumu, lai PMLP pamatpakalpojums iedzīvotājiem būtu pieejams saprātīgā laikā, kas nav ilgāks par 30 dienām. Tiesībsarga ieskatā PMLP šābrīža sasniedzamība, atvērtība un pamata pakalpojumu pieejamība (piemēram, personu apliecinošu dokumentu izdošana) ne vien raisa bažas par labas pārvaldības principa pienācīgu neievērošanu, bet arī norāda uz sistēmiskiem trūkumiem iestādes darba organizēšanā, kas grauj valsts pārvaldes autoritāti kopumā.
Neesot pieļaujama tāda situācija, kurā valsts neefektīvas rīcības dēļ uz 01.01.2023. visiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, nebūs bijusi iespēja noformēt un saņemt personas apliecību (eID karti). Ja valsts no cilvēka pieprasa likumpaklausīgu rīcību, tad likumam ir jābūt izpildāmam. Ja iedzīvotājs nevar izpildīt tam uzlikto pienākumu valsts iestādes rīcības dēļ, cilvēks pie tā nav vainojams.
Jāatzīmē, ka, lai uzlabotu situāciju, no 16. maija PMLP nodaļas visā Latvijā, tai skaitā Madonā, noformēs un izsniegs pilsoņu pases un eID kartes gan rindas kārtībā, gan pēc iepriekšēja pieraksta.
20.05.2022.