„It is great to be back" (Ir lieliski būt atpakaļ) bija rakstīts Dienvidvelsas laikraksta „Argus" 2022. gada 9. maija pirmajā lapā. Šis uzraksts bija uz latviešu fotogrāfijas – uz mūsu dejotāju fotogrāfijas. Kā mēs varējām nokļūt Dienvidvelsas avīzē? Tūlīt pastāstīšu!
Visiem pašdarbības kolektīviem darbība, notikumi, pasākumi sadalās laikā pirms un pēc „Covid-19" pandēmijas. Arī latviešu dejotāju nokļūšana Velsā (Apvienotajā Karalistē).
Viss sākās jau 2019. gada rudenī, kad senioru deju kolektīvs „Meirāni" pieņēma Tredegar House Folk Festival organizatoru ielūgumu piedalīties 2020. gada maijā festivālā Velsas pilsētā Ņūportā. Ar Lubānas novada pašvaldības finansiālo atbalstu 2020. gada janvāra beigās nopirkām lidmašīnas biļetes, un dejotāji Zigfrīda Goras vadībā sāka gatavot programmu, bet Latvijas valdība 12. martā pieņēma lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju. Un iestājās pauze, dzīve gandrīz apstājās. Katrā ziņā pašdarbības kustība pilnībā nenotika ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Festivāls tika atcelts.
Šā gada janvārī saņēmām priecīgu ziņu, ka šogad laikā no 6. līdz 8. maijam festivāls notiks. Dejotāji sāka rosīties, aviosabiedrība Ryanair naudu bija atmaksājusi. Viss notiek! Tomēr dzīve ievieš korekcijas, un galarezultātā Tredegar House folkloras festivālā piedalījās SDK „Meirāni" (vadītājs Zigfrīds Gora) un Lubānas dejotāji Lailas Ozoliņas vadībā.
Sagatavojām trīs dažāda garuma programmas no 10 līdz 20 minūtēm, kopā 17 dejas.
Sakravājām tērpus koferos, sarūpējām dāvanas festivālam un ģimenēm, kas mūs uzņems, un, pavadot ceļā visu dienu, 5. maija vakarā ieradāmies Ņūportā.
Dažiem no mums bija satikšanās jeb atkalredzēšanās prieks ar Velsas tautas deju grupas Gwerinwyr Gwent dejotājiem, kas arī ir festivāla galvenie organizatori. Tālajā 2009. gadā Tautas deju ansambļa „Lubāna" dejotāji piedalījās Tredegar House festivālā, un 2010. gadā velsieši viesojās Lubānā Aiviekstes svētkos.
Velsieši mūs mazliet pārsteidza, paziņojot, ka nākamajā rītā deviņos jādejo kādā sākumskolā (divas uzstāšanās) un arī festivālā jādejo papildus divas programmas, jo vienas grupas nebūs. Bijām mazliet neapmierināti par šīm izmaiņām, bet, protams, piekritām.
Rhiw Syr Dafydd pamatskolā Oakdalē pilsētā mācās ap 600 bērnu no 4 līdz 11 gadu vecumam. Tur tad arī mums bija divas uzstāšanās bērniem no 4 līdz 7 gadiem un no 8 līdz 11 gadiem. Šeit kā zivs ūdenī jutās mūsu tulks – Lubānas vidusskolas angļu valodas skolotāja Anita Tropa, kas jau kopš septembra ir pelnītā atpūtā. Ieraugot bērnus, Anitai acis mirdzēja, smaids no lūpām nepazuda. Viņa mazos skatītājus ļoti aizrāva ar savu stāstu par Latviju, tautastērpiem un plaukstiņpolku. Bērni mācījās latviešu dejas ar tādu prieku un aizrautību, ka mums pašiem smaids un enerģija auga ar katru plaukstas sitienu. Tik atsaucīgi un priecīgi bērni mums aplaudēja! Saņēmām fantastisku enerģijas lādiņu!
Divus vakarus mēs uzstājāmies velsiešu danču vakaros, kamēr dancotāji atpūtās. Arī mūsējie uzdancoja Velsas ritmos.
Festivāls sākās ar gājienu. Abos deju paviljonos pie sienām karogi, arī Latvijas, un centrā Ukrainas karogs. Atklājot festivālu, tiek pieminēti un godināti visi Ukrainas bojāgājušie. Velsiešu tradīcijas nav klusuma brīdis, bet aplausi, godinot mirušos.
Latviešu priekšnesumi tika uzņemti ar lielām ovācijām un skaļiem aplausiem. Skatītājiem ļoti patika Jura Saliņa Vecais Taizels, kurš „uzpirka" skatītājus ar latviešu konfektēm un savu lielisko aktiermeistarību. Vienaldzīgo nebija, vērojot meiteņu „cīņu" par Renāra uzmanību dejā „Viņš ir mans".
Skaļi aplausi skanēja pēc katras dejas. Komplimenti tika saņemti ne tikai pēc uzstāšanās, bet arī festivāla teritorijā ik pa laikam cilvēki nāca klāt un pateicās par brīnišķīgo priekšnesumu. Kā saka dejotāja Ivonna: „Emocijas ir superīgas. Staigāju 10 cm virs zemes."
Trīs festivāla dienās latvieši nodejoja 55 dejas 10 uzstāšanās reizēs. Daudz vai maz, spriediet katrs pats.
Esot Velsā, pabijām tās galvaspilsētā Kārdifā. Gribējās mazliet vairāk laika šai skaistajai pilsētai, pils dārzam, muzejam, bet… būs iemesls braukt uz Velsu vēlreiz.
Jau esot mājās, dejotāja Vineta saka: „Nokļūt tur, kur esi gaidīts… Velsa – deja, prieks un sapņu piepildījums, kas liek mums justies savādāk no ikdienas steigas un rūpēm. Devāmies pretī izaicinājumiem, nezināmajam, kopā ar jaukiem cilvēkiem no četriem deju kolektīviem (SDK „Meirāni", VPDK „TDA Lubāna", VPDK „Pūces", JDK „Žuburi"), ar kuriem iepazināmies, mēnesi gatavojot programmu. Visi kļuvām par vienotu deju kolektīvu un draugiem. Mēs esam tikpat dažādi kā mūsu latviešu tautastērpā ieaustie dzīpari, raksti un krāsas. Latviešu tautas dejas spēj vienot un liek sajust to, kas katram ir sirdī – mīlestība pret deju. Katra tikšanās mēģinājumos pirms Velsas brauciena mūs norūdīja, lika pārdomāt savu varēšanu kādam straujā dejas solī, kādam izdejojot mierīgākas dejas. Dejas maģija – katram ir iespēja, neraugoties uz vecumu!
Paldies viesģimenēm, kas par mums rūpējās. Vissirsnīgākie paldies mūsu deju kolektīvu vadītājiem Lailai un Zigfrīdam, kas organizēja deju mēģinājumus un izveidoja festivāla deju programmas, rūpējās par mums Velsā, sniedzot atbalstu. Mums atlika baudīt ceļojumu, izzināt Velsas un citu tautu deju tradīcijas. Vienmēr ar iespēju atgriezties… ieraudzīt to, ko varbūt nepaspējām saredzēt, un pabūt tur, kur vēlējāmies, bet neizdevās! Visam savs laiks!"
Ir lieliski būt atpakaļ dejā, atpakaļ pašdarbībā, atpakaļ cilvēkos, atpakaļ pie skatītājiem, atpakaļ ceļojumos!
Paldies visiem dejotājiem par kopābūšanu, par ļaušanos piedzīvojumam, paldies Zigfrīdam Goram par lielisko sadarbību, paldies Anitai Tropai par draudzību ar deju, dejotājiem un valodu, paldies bijušajai Lubānas novada pašvaldībai par finansiālo atbalstu, paldies Dacei Feldmanei par lidojuma organizēšanu.
Lai mums visiem raits dejas solis līdz lieluzveduma „Mūžīgais dzinējs" pirmizrādei nākamā gada vasarā Rīgā!
LAILA OZOLIŅA,
brauciena dalībniece
18.05.2022.