Pēc divu gadu pārtraukuma aizvadītajā sestdienā uz muzejiem visā Latvijā atkal plūda visu paaudžu apmeklētāji.
Klātienē, neikdienišķā laikā un ar īpašu programmu iepazīt tuvāku vai tālāku muzeju piedāvājumu izvēlējās daudzi.
Starptautiskā akcija "Muzeju nakts", kad pirmkārt jau muzeju, bet arī dažādu kultūras un valsts iestāžu durvis tika atvērtas pēc ierastā darba laika, ļaujot interesentiem aplūkot ekspozīcijas bez maksas un piedāvājot īpaši sarūpētu programmu, no dīvāniem, televizoriem un datoriem izcēla patiešām daudzus. Kopumā 190 muzeji visā Latvijā aicināja pie sevis, un to vidū ierindojās arī Madonas novada daudzie un dažādie muzeji.
Pēc pandēmijas radītās pauzes, šķiet, ar jaunu enerģiju, jaunu spēku muzeju darbinieki pierādīja savu varēšanu un muzeju bagāto potenciālu. Varēja manīt, ka vairākās kultūras iestādēs ienākusi jauna paaudze, kurai ir aktīvs redzējums, kurai piemīt radoša izdoma, kopienas spēks un dinamisms.
To, ka muzeji ir būtiski sabiedrības labklājībai, teorētiski zinām jau sen. Tā ir vieta, kur izglītoties, socializēties, nereti arī izklaidēties. Visu paaudžu cilvēkiem taču ir vajadzība ne tikai būt pārlieku nopietniem un kavēties pagātnē, bet arī radīt, pārradīt un veidot no jauna to, no kā nākam, kas esam un uz kurieni dodamies. Iepazīt realitāti pašiem.
Gandrīz atdzimuši no pelniem – tā gribas teikt par Muzeju nakts īstenotājiem, atceroties, ka vēl ne tik sen muzeji darīja ko varēja – mēģināja piesaistīt un iedrošināt cilvēkus apmeklējumiem, organizējot drošu distanci starp viesiem, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, vienlaikus apzinoties, ka lielākajai daļai kultūras iestāžu pandēmija un tās nosacījumi ir kļuvuši par nepatīkamu un zaudētu kauju. Par svarīgu lomu muzeju arsenālā tobrīd gan kļuva iespaidīgā digitalizācijas atradne. Desmitgadēm ilgi digitalizācija muzejiem bija tikai rīks, lai modernizētu izstāžu reģistrācijas procedūras, pēkšņi daudzie digitālie līdzekļi un sociālie mediji kļuva par sevišķi svarīgiem instrumentiem auditorijas sasniegšanā. Lekcijas tiešsaistē, neklātienes ekskursijas uz pasaules muzejiem (kaut slaveno Luvras gleznu galeriju) kļuva par muzejnieku īpašo piedāvājumu. Tomēr klātienē muzejus sasniedza vien aptuveni puse vai vēl mazāk no ierastā apmeklētāju skaita, ko tagad, kad tūrisma un ceļošanas aizliegumi ir beigušies, visi cenšas atgūt, sniedzot apmeklētājiem tādu pieredzi, kādu ir spējīgi nodrošināt vienīgi muzeji.
Un mēs Madonas novadā varam lepoties ar šo spēku!
Madonas muzejs akcijā "Muzeju nakts" bija licis uzsvaru uz vērtībām, kādas glabājas tā krājumā, un šo vērtību ceļojumu, skatot vēstures un tagadnes lappuses vienkopus. Muzeju naktī piedalījās arī sadarbības partneri – Madonas kultūras nama mūsdienu deju grupa "Aliens" (vadītāja Vita Grūbe), Madonas bērnu un jauniešu centra bērnu mūzikas studija, kurā darbojas arī ukraiņu bērni (vadītāja Dace Sināte), Madonas kultūras nama baleta studija (vadītāja Jeļena Rudzīte), eksotisko deju kolektīvs "Ugunspuķe" (vadītāja Gunta Dreimane). Vakara gaitā īstenojās ceļojums mūzikas, dejas, mākslas un vēstures lappušu pasaulē. Notika vairākas radošās aktivitātes, tai skaitā tradicionālā Lielās gleznas veidošana.
– Pie mums Muzeju naktī viesojās 1050 cilvēki, – laikrakstam vēsta muzeja izglītojošā darba nodaļas vadītāja Zane Grīnvalde. – Tas ir ļoti daudz, ja zinām, ka iepriekšējos divos gados nebija neviena cilvēka vispār. Mans un kolēģu vērojums ir tāds, ka cilvēku plūsma bija nepārtraukta, nevienu brīdi nebija klusuma. Kā pulksten 17.30 iesākām ar orientēšanās sacensību atklāšanu, tā nemitīgi līdz pat pusnaktij nāca interesenti. Kā kulminācijas punktu Muzeju naktī bijām izsludinājuši aktivitāti saistībā ar izstādi "Lauku muzikanti. Mūzikas instrumenti. 20. gadsimts", jo no pulksten 22 muzeja izstāžu zālēs sirsnīgi spēlēja Lubānas lauku kapela "Meldiņš" (vadītājs Andris Dzenis). Tomēr realitātē bija vairākas virsotnes, un galvenā kulminācija veidojās ap pulksten 21, kad uzstājās Madonas kultūras nama baleta studija un eksotisko deju kolektīvs "Ugunspuķe". Dejotāju priekšnesumus vēroja skatītāju piepildīta zāle. Uz muzeja kaimiņu – Madonas Valsts ģimnāzijas – sienas iecerētā seno fotogrāfiju eksponēšana ar muzikantu bildēm un fotogrāfijām no zaļumballēm gan diemžēl nenotika, mūs pievīla tehnika. Iespējams, to daudzi pat nepamanīja, jo aktivitāšu piedāvājums bija blīvs, notikumi ritēja intensīvi, un tikai viens cilvēks vaicāja, kā būs ar fotoprojekcijām. Protams, žēl, ka tas neizdevās, bet cilvēki to nepiefiksēja, vēl pulksten 23.30 vadīju ekskursiju muzeja arheoloģijas ekspozīcijā, uz pašu senāko vēstures posmu, ar ko saistās Madonas apkārtnes vēsture, un arī tas klātesošajiem bija kas aizraujošs.
Muzeja pārstāve priecājas par ģimenēm un īpaši jauno paaudzi, kas lielā skaitā un ilgstoši laiku pavadīja muzejā: – Bērni negribēja no muzeja doties projām, viņiem patika pilnīgi viss – viņi zīmēja uz molbertiem, krāsoja un izkrāsoja izsniegtās lapas, ar krītiņiem zīmēja uz asfalta, fotografējās un bija prieka pilni. Daudzi sagaidīja ekskursiju uz pagrabu, muzeja tumšo telpu. Trepes uz pagrabu ikdienā daudziem šķiet vilinošas, un jaunieši bieži prasa – kas tur ir? Šoreiz uz pagrabstāvu interesentus aizvedām. Tā bija noslēpumaina un mazliet spocīga vide ar tur nosēdinātu tēlu. Viss bija izveidots tā, lai noturētu uzmanību, un tas arī izdevās. Bez tam cilvēki iesaistījās aizsargtīkla veidošanā Ukrainas aizstāvju vajadzībām. Tas ir piektais tīkls, ko muzejā šai nolūkā veidojam, un aicinām palīgus arī pēc Muzeju nakts norisēm. Aizsargtīkls ir paliels, darba pietiks visiem!
Rezumējot pasākumā pieredzēto, Zane Grīnvalde uzsver, ka pāri visam palikusi cilvēku pozitīvā attieksme, viņu emocijas, apmeklētāju prieks: – Tas tāpēc, ka visi bijām izslāpuši pēc tikšanās, pēc savstarpējas komunikācijas un norisēm klātienē. Muzeju nakts apliecināja, ka muzejs joprojām ir pievilcīgs sabiedrības acīs un tas ir neformālās izglītības nesējs vietējā vidē.
17.05.2022.