Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā no 6. maija skatāma izstāde "Siltums".
Izstādes darbu autore ir Ieva Andžāne – ilustratore no Rīgas, kas ikdienā veic Rīgas Kino muzeja vadītājas pienākumus, muzeju nozarē strādā jau vairāk nekā 13 gadu.
Ievas Andžānes darbu izstāde ir uzaicinājums ciemos – atnākt, ieritināties dīvānā un apstādināt mirkli. Autore strādā ūdenskrāsu un tušas tehnikā, viņas izstāstītais stāsts apcer miera, siltuma, mazos laimes mirkļus.
Izstāde gan bērniem, gan pieaugušajiem
– Līdz šim esmu iekārtojusi citu mākslinieku darbu izstādes, strādājusi pie starptautiskiem projektiem, tas, ka man pašai būs izstāde, pilnīgi noteikti nebija plānots, – uzsver Ieva Andžāne. – Vēl aizvien jāpārvar zināma kautrība, bet pirmais solis bija jāsper, un izstāde ir tapusi. Uz to pamudināja fantastiski atbalstošie kolēģi – muzeja darbinieki. Izstādes stāsts domāts gan bērniem, gan pieaugušajiem, ceru, ka skatītāji to uzķers un raisīsies skaistas atmiņas par bērnību, bērnības pasaku grāmatām, to ilustrācijām.
Pandēmijas raisītas domas
– Mans stāsts ir ne tikai par dzīvniekiem un lietām, – turpina izstādes autore. – Tas ir pandēmijas laika rosināts stāsts, kad pati aizdomājos par dzīves jēgu, par to, kas mūs motivē ikdienai, kādēļ ir vērts darīt kaut ko. Darbos izcelti siltie un skaistie brīži, kad varam atļauties ieritināties zem segas, svinēt dzīvi, kopīgi paēst brokastis divatā, trijatā, ieraudzīt suni vai kaķi. Tās ir mazās, jaukās lietas, ko ikdienā nereti nenovērtējam. Divus gadus esmu koncentrējusies uz tām un ceru, ka, atnākot uz izstādi ar bērniem vai mazbērniem, arī pieaugušajiem būs interesanti. Esmu apsolījusi krāsojamās lapas, lai apmeklētāji varētu līdzdarboties.
Ārējie notikumi joprojām satrauc
Ieva Andžāne uzsver, ka kovids ir pierimis, bet ir citas raizes – ir jādomā par karu Ukrainā, par drošību, par to, kas notiek pasaulē: – Skatāmies ziņas, jūtam līdzi ukraiņiem, mēģinām saprast, kā varam palīdzēt. Atkal prātā rodas vērtību pārvērtējoši jautājumi – kāpēc esam, kāpēc dzīvojam, kas mūs motivē palīdzēt. Dažkārt atbildes skar lielos dzīves plānus, par kuriem sapņojam – miers, ģimene, darbs, mājas, bet ikdienā prieku var rast mazajās norisēs, kas ir visapkārt. Stāsts ir tieši par to. Manā gadījumā, lai spētu ieraudzīt mirkļus šeit un tagad, koncentrēties palīdzēja zīmēšana un gleznošana. Ne vienmēr lietas ir pats svarīgākais, daudz būtiskāk ir būt radošam.
Pamati apgūti mākslas skolā
Ieva Andžāne piebilst, ka ir mācījusies mākslas skolā: – Savulaik man daudz deva mākslas skolas apmeklējums, izglītība palīdzēja atraisīties un būt radošai. Ilustrēšanas, zīmēšanas ceļš gan bijis ilgstošs un ar pauzēm. Pandēmija bija brīdis, kad to atsāku. Specialitātes izvēle ir cita – darbs muzejā, kultūras pasākumu organizēšana, radošas lietas visplašākajā mērogā. Muzejos esmu ilgstoši strādājusi ar mākslas kolekcijām, glezniecības kolekcijām un daudz skatījusies, pētījusi mākslu. Manos zīmējumos ir neliela atsauce uz jūgendstilu, japāņu mākslu, katrā gadījumā mākslas pieredze ir bijusi būtiska.
Gandarījums būt Madonā
– Prieks, ka ar darbiem ir iespēja būt Madonas muzejā, – turpina Ieva. – Savus darbus esmu veidojusi un sakārtojusi ciklos. Kā minēju, ilustrācijās stāstu par mazajām dzīves baudām – garšīgām brokastīm, kafijas smaržu, zāļu tēju, to, ka rītos var ilgāk pagulēt, palasīt. Stāstu arī, ka daudziem no mums ir mājdzīvnieki, un rosinu aizdomāties, kā pasauli uztver viņi. Pandēmijas pašizolācijā man bija iespēja to papētīt, jo man ir divi kaķi un suns, kas ienākuši darbos kā modeļi. Ir arī ilustrācijas par pandēmijas pelēnu, kurš uztur sevi fiziskā formā. Ir ballīšu zvēri un vienkārši zvēri, piemēram, kaķis, kas sēž uz manas disertācijas pierakstiem. Daļa darbu veidota kā pamats grāmatai par suņa piedzīvojumiem un attiecībām ar draugiem. Bilžu grāmatas ideja vēl formējas, bet ļoti ceru, ka tā tiks īstenota.
Apmeklētājus aicina būt radošiem
Muzeja izstāžu zālē interesenti var atrast krāsojamas lapas ar dažiem no izstādes tēliem. – Varēs pakrāsot suņus, kaķus, varēs iedvesmoties, – komentē autore. – Visvairāk gan gribētu, lai ne tikai izkrāso manus darbus, bet – galvenais – lai skatās un rada savus. Lai spēlējas. Man atsevišķi darbi ir izzīmēti ļoti filigrāni, bet profesora Alekseja Naumova darbos, kas šobrīd izlikti Madonas muzeja lielajās zālēs, redzam, ka var izpausties arī citādi – ar ļoti brīvām līnijām, lieliem krāsu laukumiem – darīt pa savam. Priecāšos, ja mazie mākslinieki nāks un iedvesmosies, radīs paši savus tēlus. Ja kāds atstās zīmējumus, centīšos tos pavērtēt. Katrā ziņā – gaidu ciemos, izstāde apskatāma līdz 26. jūnijam!
11.05.2022.