Biedrības "Ģimeņu centrs TuTi" telpās ar dejām un cienastu, ar latviešu un ukraiņu bērnu čalām noslēdzās projekts "Līdzsvara sarunas".
Projekts iesākās pagājušā gada augustā, bet tā norisi ietekmēja kovida pandēmija un tās ierobežojumi, tāpat vēl citi šķēršļi.
Projekta pagarinājums
– Projekta norisi nācās piebremzēt remontdarbu dēļ Madonas pilsētas vidusskolā, jo bērni mācījās divās maiņās. Tāpat pārtraukumu mūsu iecerēm radīja "Covid-19", – laikrakstam apstiprina biedrības vadītāja Rita Vecozola. – Uz brīdi apturējām un vēlāk pagarinājām projekta aktivitātes, bet visu pa īstam iesākām šā gada janvārī. Katru piektdienu un nereti sestdienās un trešdienās bērni pulcējās "TuTi" centrā Blaumaņa ielā. Bija blīvs grafiks, jo projekta dalībnieki ir aktīvi un piedalās arī citās ārpusskolas aktivitātēs. Prieks, ka plānoto šodien varam pabeigt tik kuplā skaitā – pavasarī mums pievienojās jaunieši no Ukrainas.
Iepazīstas ar ukraiņu ģimenēm
Sākoties Krievijas karam Ukrainā un ukraiņu civiliedzīvotājiem apmetoties uz dzīvi Madonas novadā, uzreiz biedrības pārstāvjiem bija vēlme kaut kādā veidā sniegt palīdzību bēgļiem. – Sazinājos ar kopienas centra „Baltā ūdensroze" vadītāju Kristīnu Griboniku, jo Parka ielā Madonā arī izvietotas ukraiņu ģimenes. Taču viss līdz galam atrisinājās vēl vienkāršāk, – atceras Rita Vecozola. – Vienā rītā bija sasnidzis sniegs, un "TuTi" centra priekšā to ar birsti slaucīju. Garām gāja bariņš cilvēku – četras mammas un astoņi bērni. Viņi devās uz fotosalonu fotografēties apliecībām. Bija atbraukuši ar sabiedrisko transportu no Dzelzavas, kur pagaidām dzīvo, un atklājās, ka līdz salona atvēršanai ir stunda jāgaida. Paaicināju visus mūsu centra telpās, un tā aizsākās mūsu sadraudzība, kas pakāpeniski nostiprinājās aizvien ciešāka. Tagad ikreiz, atbraucot uz Madonu, pieaugušie zina, ka bērnus var atstāt pie mums, un paši var doties kārtot dažādus pienākumus. Prieks, ka vairāki ukraiņu jaunieši pieslēdzās projektam "Līdzsvara sarunas" – četri jaunieši ar sabiedrisko transportu no Dzelzavas brauca uz iknedēļas nodarbībām. Apguva iemaņas improvizācijas teātra norisē, līdzdarbojās caur mūziku, deju visās projekta aktivitātēs.
Saskarsmes ieguvumi vadītājas acīm
Vaicāta par ieguvumiem, Rita Vecozola atklāj: – Mūsu bērniem ir sliktas zināšanas krievu valodā, šī saskarsme veicināja svešvalodas apguvi un savstarpējo komunikāciju. Interesanti, ka ukraiņu bērni ir gatavi mācīties latviešu valodu, jo saprot, ka Latvijā būs jāpaliek ilgāk. Bērni un pieaugušie ir atvērti, draudzīgi, komunikabli, esam gatavi vienmēr viņiem atvēlēt mūsu dienas centra telpas, te viņi var palikt, iedzert tēju, uzkavēties spēļu istabā. Esam rosinājuši iesniegt sarakstu ar nepieciešamajām lietām, jau palīdzējām nopirkt ikdienišķo – sporta apģērbu, apavus, zeķes. Kopīgi devāmies apskatīt Smeceres silu, kultūras namu – vietas, kuras Madonā vērts redzēt. Viņi nāk no lielām pilsētām, dzīves līmenis tur bijis augstāks nekā mums, daudz ražojošo uzņēmumu. Ukraiņi ļoti novērtē mūsu sirsnību, un arī no viņiem mēs saņemam gaišu attieksmi un smaidu. Šobrīd risinām jautājumu par brīvā laika nodarbībām. Artjoms vēlas trenēties boksā. Puisis to darīja Ukrainā, tagad mācās attālināti, bet brīvajā laikā grib turpināt treniņus. Viņš pats bija ievērojis zāli Madonā, kur notiek boksa treniņi. Sakontaktējos un noskaidroju, ka treniņš sākas pulksten 18. Puisis ir gatavs no Dzelzavas braukt, mums jārisina transporta problēma. Ar ukraiņu meitenēm arī izveidojies labs kontakts, kā pateicību projekta noslēgumā viņas mums uzdāvināja no pērlītēm izgatavotu mīļlietiņu.
Projektā gūtās atziņas
Biedrības vadītāja uzsver, ka arī latviešu bērniem un jauniešiem šis bijis svētīgs laiks: – Mūsu bērniem šis bija viens no vērtīgākajiem projektiem. Jau sākotnēji vēlējāmies nodarbības organizēt klātienē, nevis zoom, jo svarīga likās bērnu socializēšanās. Pateicoties nodarbībām, dalībnieki ir atraisījušies, brīvi un atvērti savā starpā. Projektā piedalījās bērni no Madonas, Vestienas, Aiviekstes, Praulienas, Bērzaunes, iespēju robežās centāmies viņiem apmaksāt transporta biļeti. Vienmēr sagaidījām ar maizītēm, nelielām uzkodām, jo bērni ieradās pēc skolas un no ceļa. Paldies speciālistiem un pedagogiem, kas kopīgiem spēkiem projektu veidoja tik saturīgu. Pateicoties projekta līdzekļiem, izveidojām dienas centru, iespējams, bez tiem nebūtu savas telpas paplašinājuši.
Rita Vecozola piebilst, ka šobrīd jau uzrakstīts jauns projekta pieteikums, tiek gaidīts iesāktā turpinājums. – Mūsu dienas centra telpas bērniem, kas gaida vecākus pēc skolas, ir ļoti nepieciešamas, – pieredzē dalās vadītāja. – Varam bērnus "TuTi" centrā uzņemt, jo ne visi iet uz BJC pulciņiem vai mākslas, mūzikas skolu. Ir brīnišķīgi, ja Madonas centrā ir vieta, kur viņiem kavēties, gaidot vecākus.
Skolotāju un dalībnieku viedoklis
Noslēguma aktivitātē pateicību klātesošajiem pauda arī pedagogi un dalībnieki.
Solvita Lūse: – Paldies par uzaicinājumu darbā ar projekta dalībniekiem! Darbošanās ar tik lieliem bērniem man bija pirmreizīga pieredze. Biodeja, ko kopīgi apguvām, ļauj izteikt emocijas un atgūt prieku. Tā izstrādāta pusaudžiem līdz 14 gadiem, tāpēc priecājos, ka varēju likt lietā dejas piedāvājumu arī jauniešu vecuma dalībniekiem.
– Man ir 18 gadu, nāku no Dņepropetrovskas, šobrīd dzīvoju Dzelzavā, – laikrakstam pastāsta ukraiņu meitene Eleonora.
– Dzelzavā ir ļoti jauki cilvēki – draudzīgi, viesmīlīgi, mīļi. Mūs ļoti labi tur uzņem, un šī vieta man patīk. Arī Madonā esam iekļuvuši ļoti labā projektā, pat nedomājām, ka tā notiks. Projekta dalībnieki mūs tik silti sagaidīja, tā bija un ir dvēseliska un atvērta savstarpējā saskarsme. Projekta nodarbībās mācījāmies viens otru saprast, atcerēties vārdus, mācījāmies domāt un apgūt latviešu vārdus.
– Projekta piedāvājums arī man ļoti patika, – piebilst Rēzija no Praulienas pagasta. – Bija jautri, vienmēr saturīgas nodarbības, un ieguvu daudz draugu. Jaunieši no Ukrainas ir riktīgi sirsnīgi, ļoti mīļi un draudzīgi, ar viņiem sadarbību gribētu turpināt.
3.05.2022.