Aizvakar, 27. aprīlī, AS "Latvijas valsts meži" jauno un Latvijā modernāko kokaudzētavu "Mežvidi" Kalsnavas pagastā apmeklēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, "LVM Sēklas un stādi" direktors Guntis Grandāns un citi.
"Mežvidu" kokaudzētavā ražošanas darbi tika sākti 2021. gada pavasarī, uzsākot stādu audzēšanu piecās jaunuzbūvētajās siltumnīcās. Kokaudzētavā audzē priežu un egļu ietvarstādus mežam.
– Pagājušajā gadā iesēts 8,5 miljoni stādu – 50% priedes, 50% egles. "Mežvidu" kokaudzētavā šopavasar realizē pagājušajā gadā sēto priedi, eglei norit otrā gada audzēšana. Plānots, ka nākamajos gados kokaudzētavas jauda sasniegs 15 miljonu ietvarstādu realizāciju gadā, kad tiks uzbūvēta sestā siltumnīca. Ar šobrīd izbūvētajām siltumnīcām un stādu audzēšanas poligoniem kokaudzētava spēj sasniegt 12,5 miljonu meža ietvarstādu realizāciju gadā.
Kokaudzētavā jau šā gada pavasarī plānots pārdot pirmos izaudzētos priedes ietvarstādus 3,2 miljonu apjomā, rudenī – 1,1 miljona apmērā. Savukārt 2023. gadā plānots pārdot 9,6 miljonus priedes un egles ietvarstādu. Pilnu ražošanas jaudu – 15 miljonus stādu ik gadu – "Mežvidu" kokaudzētava sasniegs ar laiku, kad tiks uzbūvēts sestais siltumnīcu korpuss, – iepazīstināja kokaudzētavas vadītāja Ilva Ivanova.
Stādi no "Mežvidu" kokaudzētavas tiks realizēti visplašākajam klientu lokam: gan LVM vajadzībām, lai atjaunotu valsts mežus, gan privāto mežu apsaimniekotājiem Latvijā un ārvalstīs.
Ietvarstādu audzēšana kasetēs ir izgājusi pārbaudi. Priežu un egļu ietvarstādi ir pieprasīti mežsaimniecībā – tos ir ērti stādīt ar rokām, izmantojot speciālus stādāmos stobrus, turklāt tie ir piemēroti arī mehanizētai stādīšanai, kas nākotnē ieņems aizvien nozīmīgāku vietu meža atjaunošanā.
Stādus plānots audzēt pavisam sešās siltumnīcās (pašlaik piecas) un divpadsmit pieaudzēšanas poligonos (pašlaik desmit). Sestās siltumnīcas un divu poligonu būvdarbi vēl paredzēti. Šķirošanas un uzglabāšanas angāram ir izstrādāts projekts, lai stādus varētu veiksmīgi uzglabāt un realizēt.
Īstenojot šo investīciju projektu, kura kopējais apjoms ir 14,4 miljoni eiro, LVM palielinās kokaudzētavās izaudzēto kopējo koku stādu daudzumu par 21%, 2024. gadā sasniedzot 68 miljonus stādu gadā. Latvijā līdz ar "Mežvidu" kokaudzētavas uzcelšanu stādus audzē 10 LVM kokaudzētavas. Pēc zemkopības ministra K. Gerharda teiktā, līdz ar to pēc pašreizējā plānojuma meža īpašniekiem platību atjaunošanai stādu vajadzētu pietikt.
Kā atgādināja ministrs, arī privātajiem meža īpašniekiem ir jāpilda visas prasības meža atjaunošanā, un uz stādu iegādi nevajadzēs gaidīt rindā.
Kā pastāstīja Guntis Grandāns, sezona sākas no sniega nokušanas, turpinās līdz sasalumam: – Meža stādu bez kvalitatīvas sēklas nevar izaudzēt, tas ir sākuma materiāls, kas ir iegūts meža plantācijās. "LVM Sēklas un stādi" lielākā daļa meža stādu izaudzēti no sēklām, kuras nākušas no sēklu plantācijām. Tādēļ gaidāmā produktivitāte mežaudzēm ir vismaz par 15-18% augstāka, nekā izmantojot mežaudžu sēklas. Kvalitatīvu sēklu iegūšanai nepārtraukti tiek veikts ļoti apjomīgs zinātniskais darbs. Tas ir zinātnes ieguldījums un pienesums ilgstošā laika posmā. Attiecībā uz priedi mums ir stipri veicies, jo mums ir ierīkotas arī 2. pakāpes priežu sēklu plantācijas, kur top uzlabots selekcijas sēklas materiāls. Zinātnieki ir secinājuši, ka šīs priedes pēcnācēji aug labāk nekā citi, un selekcijas process ir efektīvāks, salīdzinot ar to, kas ir ievākts mežā. 1. pakāpes selekcija dod 15-18% efektivitāti, 2. pakāpes – 20-23%. 2018. gadā 60% no izaudzētajiem un realizētajiem priežu stādiem bija jau no 2. pakāpes priežu sēklu plantācijām, kuras dod iespēju paaugstināt mežaudzes ražību un saīsināt audzēšanas ciklu. Selekcija pati par sevi nevienam neko negarantē. Ja nopērkat sēklas, bet salaidīsiet dēlī tehnoloģiju audzēšanas procesā, nebūs nekāda efekta. Ir svarīga aizsardzība pret kukaiņiem, pret meža dzīvniekiem, savlaicīga retināšana utt.
Uzskatāmi parādot, kā darbojas sēšanas līnija, kā audzē stādus kasetēs, tika uzsvērts, ka tiek izmantotas bioloģiskajā institūtā izstrādātas augsnes receptūras, un tā nav zviedru, bet mūsu pašu frēzētā kūdra. Meža stādus nevar izaudzēt arī bez kūdras, un tas ir atgādināts arī Briseles ierēdņiem.
Interese bija arī par darbavietu piedāvājumu. Kā sacīja kokaudzētavas vadītāja Ilva Ivanova, sezonā darbs ir līdz 30 strādniekiem, un strādā ne tikai no Kalsnavas pagasta, tālākie brauc no Lubānas un Pļaviņām, Ļaudonas.
Jaunajā "Mežvidu" kokaudzētavā aktīvi sēšanas darbi rit jau kopš marta nogales. Pirmie pavasara priedes sējumi jau sadīguši un uzauguši, lai tos varētu izvest laukā tālākai audzēšanai.
29.04.2022.