Saeimā pieņemtais likums paredz šāgada 9. maiju noteikt par Ukrainas cietušo un bojāgājušo upuru piemiņas dienu.
Šajā piemiņas dienā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamajām ēkām jānovieto Latvijas valsts karogs sēru noformējumā.
Ir arī noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums šāgada 9. un 10. maijā. Jāņem vērā, ka likums spēku zaudēs šogad 11. maijā.
Likuma mērķis ir vērst Latvijas sabiedrības uzmanību uz Krievijas sākto militāro agresiju Ukrainā un solidarizēties ar Ukrainas tautu cīņā par Ukrainas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti. Ar šo likumu šogad 9. maijs visā Latvijas teritorijā noteikts par Ukrainas upuru piemiņas dienu, godinot pret Ukrainu sāktās Krievijas militārās agresijas rezultātā cietušos un bojāgājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas.
Likuma autori arī atgādina, ka 9. maijā bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju. Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
Savukārt Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena visā Eiropā, tai skaitā Latvijā, tiek atzīmēta 8. maijā.
Viens ir šādu likumu pieņemt, bet kā būs ar tā ievērošanu? To, vai attiecīgajiem dienestiem būtu jākontrolē, vai 9. maijā patiešām pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamajām ēkām tiks izvietots Latvijas valsts karogs sēru noformējumā, jautāju Madonas pilsētas pārvaldniekam Guntim Ķeverim. Viņš pauda, ka tas būtu jādara.
– Es atbalstu arī to, ka 9. maijs šogad tiek noteikts par Ukrainas cietušo un bojāgājušo upuru piemiņas dienu. Karogi sēru noformējumā gan būtu katram jāizliek bez īpaša pamudinājuma, bet kas attiecas uz Saeimas pieņemtā likuma kontroli –
to varēs darīt tikai Valsts policija. Pašvaldības kārtībniekiem nav tādu pilnvaru, lai par šī un arī citu likumu nepildīšanu uzliktu administratīvo sodu, – skaidro Guntis Ķeveris.
Viņš uzsver, ka tas, kas notiek Ukrainā, esot vienkārši prātam neaptverams. – Tās ir vienkārši šausmas, ko tur Krievijas armija dara, zemiski ņirgājoties par neaizsargātiem cilvēkiem un tos nogalinot. Nu, kā var izvarot četrgadīgu bērnu, kā var nošaut sievieti un vēl seksuāli izmantot bērnu acu priekšā, nogalinātos samest akās vai sadedzināt pārvietojamajās krematorijās, slēpjot pēdas? Tā ir lielākā nežēlība, kāda vien var būt, tas ir genocīds pret cilvēci. Turklāt draudi jau nepastāv vairs tikai Ukrainai, tie izskan arī citu Eiropas Savienības un NATO valstu adresē. Manā skatījumā, būtu jākontrolē arī tas, kā tiek ievērots regulējums, kas aizliedz izmantot nelegālas ierīces Latvijā aizliegto Krievijas televīzijas kanālu uztveršanai. Būtu jārīko reidi un jāpārbauda katra māja, pie kuras atrodas satelītantena, vai tur joprojām nelegāli neskatās mūsu valstī slēgtos Krievijas kanālus, jo citādi ir grūti izskaidrot, kā var būt tik sazombēti un ticēt visam tam, ko tur rāda, atbalstīt Krievijas un Putina politiku. Ir jāmaina arī krievvalodīgo domāšana Latvijā. Es brīnos, kā cilvēks, dzīvojot mūsu valstī un skatoties objektīvu informāciju, nevis Krievijas propagandu, neuztver, kas īsti notiek Ukrainā un Krievijā, kā arī nesaprotu to, ka krievi, aizbraucot uz Vāciju un Angliju, valodu iemācās viens un divi, bet Latvijā, dzīvojot gadu desmitiem, latviešu valodu tā arī nav apguvuši, – atzīst Guntis Ķeveris.
27.04.2022.