14. aprīlī Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apstiprināja parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturēto likumu „Grozījumi Likumā par ostām" rezultātus. Izmaiņas salīdzinājumā ar provizoriskajiem rezultātiem pēc parakstu pārbaudes ir minimālas.
Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, vēlēšanu komisijas ziņas par parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām ievadīja CVK parakstu vākšanas sistēmā, un apkopotie dati tika iesniegti pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Kā vēsta CVK mājaslapa www.cvk.lv, pārbaudē tika secināts, ka no visiem pārbaudei iesniegtajiem ierakstiem 20 parakstītājiem nebija Latvijas pilsonības, 16 parakstītājus nebija iespējams identificēt, bet viena persona nebija sasniegusi 18 gadu vecumu. Atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem viena persona parakstu pārbaudes datumā bija mirusi, taču šī vēlētāja paraksts tika līdzskaitīts, jo šādos gadījumos tiek pārbaudīts, vai vēlētājs bija balsstiesīgs parakstīšanās dienā. Vēl 16 gadījumos konstatēts, ka vēlētāji bija parakstījušies atkārtoti.
Iespēju parakstīties kādā no ārvalstīs izveidotajām parakstu vākšanas vietām kopumā izmantojuši 12 vēlētāju, kuri parakstījās Latvijas vēstniecībās Īrijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Somijā un Zviedrijā.
Nepietiekama aktivitāte
Kopumā parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka no 10. marta līdz 8. aprīlim notikušajā parakstu vākšanā tika saņemti 7215 līdzskaitāmi paraksti, kas veido 0,47% no balsstiesīgo vēlētāju skaita jeb 4,7% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.
Līdz ar to tautas nobalsošanas ierosinājumu parakstījusi mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, un apturētais likums nav nododams tautas nobalsošanai. Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturēto likumu, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.
Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK paziņoja arī Valsts prezidentam, un CVK lēmums tiks publicēts izdevumā „Latvijas Vēstnesis".
Parakstu vākšanai bija izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs – 31 parakstu vākšanas vieta. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādāja četras stundas dienā, arī brīvdienās, pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos. Tiesības piedalīties parakstu vākšanā bija Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma.
Par valsts naudu
Jāatzīmē, ka par valsts naudu sarīkotā parakstu vākšana ir cietusi fiasko. Mēnesi ilgais pasākums valsts budžetam izmaksāja vairāk nekā 800 000 eiro.
Par to varam „pateikties" 36 Saeimas deputātiem, kuri izmantoja Satversmē doto iespēju likt Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu un mēģināt sarīkot tautas nobalsošanu, kā prezidentam jārīkojas gadījumos, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šoreiz opozīcija to darīja, lai nepieļautu izmaiņas likumā par ostām, kas paredzēja Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām.
Parakstus pret izmaiņām ostu likumā savāca pēc Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīvas. Aktīvi pret ostu nonākšanu valsts pārvaldībā iebilda Ventspilī pie varas esošā ZZS sadarbības partija „Latvijai un Ventspilij", kur arī bija vērojama lielākā aktivitāte – Ventspils valstspilsētā parakstījās 1410 jeb 6,08% vēlētāju.
Tas, ka referenduma sarīkošanai neizdosies savākt desmitās daļas vēlētāju parakstu, gan kļuva skaidrs jau pēc pirmās nedēļas, jo likums par ostām ir sarežģīti izprotams. Arī grozījumi ir uz 20 lapām, un tur bija nepieciešams skaidrojošais darbs, kura trūka, lai gan, visticamāk, arī tas būtu maz ko mainījis un vēlētāju aktivitāte tāpēc jau būtiski nepalielinātos.
Un, kaut gan ir liela taisnība, ka par demokrātiju un tiesiskumu ir dārgi jāmaksā, Saeimas deputātiem tomēr simtreiz būtu jāpārdomā, vai vairāki desmiti parlamentāriešu parakstu ir gandrīz miljons eiro nodokļu maksātāju naudas vērti. Katrā ziņā tam varētu atrast daudz lietderīgāku pielietojumu.
22.04.2022.