Latvijas PSR Ministru Padomes 1949. gada 17. martā pieņemtais slepenais lēmums Nr. 282 izpostīja daudzu cilvēku dzīvi un iedragāja daudzu ģimeņu likteņus, jo astoņas dienas vēlāk sākās masveida deportācijas pēc iepriekš sastādītajiem izsūtāmo sarakstiem, kas turpinājās vairākas dienas.
Tā bija plašākā cilvēku administratīvā izsūtīšana Latvijas vēsturē, kad uz „specnometinājuma vietām" Sibīrijā (galvenokārt Amūras, Omskas un Tomskas apgabalu) lopu vagonos izveda vairāk nekā 43 tūkstošus cilvēku, tai skaitā vairāk nekā 10 tūkstošus bērnu (arī zīdaiņus) un jauniešu vecumā līdz 16 gadiem, tāpat vecus un nespēcīgus sirmgalvjus.
Staļina represijas smagi skāra arī Ļaudonas ciema un Sāvienas ciema iedzīvotājus, desmitiem labi iekoptu lauku saimniecību un māju palika bez to īstajiem saimniekiem. Aktīvi iesaistoties vietējiem aktīvistiem, izsūtāmo sarakstos tika iekļauti gan lielsaimniecību, gan mazāk turīgo māju saimnieki. Daudziem ļaudoniešiem garais moku ceļš sākās Mārcienas dzelzceļa stacijā.
Izsūtījumā Sibīrijā bija jāpavada vairāki ciešanu pilni gadi, daudzi to neizturēja, mira jau ceļā uz Sibīriju un tagad atdusas svešumā tālu no Dzimtenes. Taču arī tiem, kuriem pēc Staļina nāves laimējās atgriezties Latvijā, neatradās vieta vecāku un pašu celtajās mājās. Tikai pēc vairākiem gadu desmitiem, kad Latvija atguva neatkarību, izsūtītie varēja atgriezties savas dzimtas mājās.
Atceroties to dienu traģiskos notikumus un godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, katru gadu Ļaudonas centrā pie piemiņas akmens pulcējas represētie, A. Eglīša Ļaudonas vidusskolas skolēni, skolotāji, pagasta vadība un iedzīvotāji. Atceres brīdis 25. martā te notika arī šogad. To vadīja Ļaudonas kultūras nama vadītāja Anna Anita Amata, un tas bija ļoti kupli apmeklēts – piedalījās ap 200 cilvēku, viņu vidū arī ukraiņu bērni, basketbola kluba „Titans" dalībnieki, kuri ir ieradušies no kara plosītās Ukrainas un izmitināti vietējās skolas internātā.
Tika aizdegtas svecītes, nolikti ziedi, ar klusuma brīdi godināta izvesto piemiņa. Klātesošos uzrunāja Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Portnovs, skolas audzēkņi lasīja A. Eglīša dzeju, bija sagatavots arī muzikāls priekšnesums.
– Pēc pasākuma es, sociālā darbiniece Aija un kultūras nama vadītāja Anita apbraukājām visus represētos, kas tika izsūtīti uz Sibīriju tieši no Ļaudonas pagasta 1949. gada 25. martā un joprojām ir mūsu vidū. Tādu mums ir vienpadsmit. Ar katru sirsnīgi aprunājāmies, kā arī iepriecinājām ar vietējo mednieku un ražotāju sarūpētajiem našķiem, – pastāstīja Artūrs Portnovs.
30.03.2022.