Ne velti par latviešu tautu bieži mēdz sacīt – „Mazs cinītis gāž lielu vezumu". Šis sakāmvārds kārtējo reizi ir pierādījis, cik plaša un līdzjūtīga spēj būt cilvēka sirds. Kamēr Ukrainā jau trešo nedēļu plosās karš, Latvijas iedzīvotāji nenogurstoši izrāda solidaritāti, atbalstu un sniedz gan finansiālu, gan materiālu palīdzību.
Savu devumu snieguši arī Lubānas iedzīvotāji – atsaucoties internetā publicētajam aicinājumam, vienas dienas laikā tika savāktas 25 kastes ar ukraiņu bēgļiem nepieciešamām mantām – dažādām medicīnas un higiēnas precēm, pārtiku un pat vietējo cilvēku adītām zeķēm.
– Informāciju ar aicinājumu palīdzēt pamanīju sociālo tīklu vietnē Facebook, ko tur bija ievietojusi Sandra Zariņa. Mani ļoti uzrunāja tieši rosinājuma vārdi lubāniešiem, lūgums viņiem iesaistīties palīdzības sniegšanā. Pati esmu lubāniete, un man būtu liels kauns par to, ja mēs nepalīdzētu. Lēmumu palīdzēt un iesaistīties pieņēmu dažu minūšu laikā, ierakstīju WhatsApp grupas čatā, vai vēl kāds būtu ar mieru piebiedroties. Lai arī katrs no sevis sniedz kaut mazumiņu, kopā sanāk daudz. Turklāt tiem, kuri arī vēlas palīdzēt, nebūtu katram savs mazumiņš jāved atsevišķi uz Madonu. Pirmā uz aicinājumu pievienoties atsaucās mana kolēģe, viņai sekoja arī biedrības meitenes, savukārt aptieku farmaceites piedāvāja palīdzēt lubāniešiem izvēlēties aptiekās tās preces, kuras iegādāties, lai pēcāk nogādātu Madonā. Vēlos gan pieminēt, ka neizceļu mūsu palīdzību kaut kā īpaši, jo ļoti daudzi apkārtējie dara labus darbus, izrāda iniciatīvas. Tas, ko mēs izdarījām, nav nekas sevišķs, taču es ļoti lepojos ar saviem domubiedriem, kuri atsaucās manam piedāvājumam iesaistīties šajā palīdzības sniegšanā. Priecājos, ka daudzviet notiek labas lietas, – stāsta Lubānas apvienības pārvaldes pirmsskolas izglītības iestādes „Rūķīši" audzinātāja Lidija Mičule.
Viņa neslēpj – sākotnēji uzmākušās bažas un uztraukums par to, cik daudz nepieciešamo mantu izdosies savākt nepilnas vienas dienas laikā, taču tas izdevies veiksmīgi. Galvenokārt tika iegādātas medicīniskās preces – medikamenti, dažādas higiēnas preces, sausā pārtika, bija pat pašrocīgi adīti zeķu pāri. Ir bijuši arī jautājumi, vai kastēs drīkst ielikt arī medu, taču tobrīd tas nebija saskaņots ar biedrības meitenēm. Bet palīdzības sniegšana turpinās, un ikviens, kurš nebija paguvis iesaistīties vai sākotnēji to nevēlējās darīt un nu ir pārdomājis, var sniegt savu atbalstu atkarībā no savas rocības un pieejamajiem resursiem.
– Zinu, ka ir arī tādi cilvēki, kuri atstāj aptiekas darbiniecēm naudiņu, un viņas, vadoties pēc saraksta, pievieno palīdzības kastēm tās preces, kuru trūkst. Nevarēšu pateikt konkrētu skaitu, cik daudz tieši lubāniešu iesaistījās aicinājumā palīdzēt, taču šim labajam darbam pievienojās arī sociālais dienests, Lubānas apvienības pārvalde, kas nodrošināja transportu, ar kura palīdzību varējām nogādāt kastes uz Madonu. Palīdzēja arī pensionāri, ļoti daudzi strādājoši cilvēki. Kad aizvedām kastes uz Madonu, meitenes, kuras tās saņēma, bija priecīgas un teica, ka darbs līdz pat vakaram būs nodrošināts, jo paies ilgs laiks, kamēr viss tiks sašķirots. Nepieciešamo mantu vākšana notiek organizēti un koordinēti, nav tā, ka katrs kaut ko iedomājas savākt un tad sūtīt. Jāteic tā – cilvēki ir dažādi un viņu viedokļi līdz ar to arī. Ir tādi, kuri uzskata, ka varbūt nevajag neko ziedot un palīdzēt, bet atsaucīgo cilvēku ar labajām sirdīm ir vairāk. Mēs gan nevaram novērst karu un tā radītās šausmas, sāpes cilvēkiem, kuri to piedzīvo, bet varam izdarīt labu palīdzot, varam izdarīt labu ar lūgšanām. Tas ir katra paša cilvēka ziņā – kā rīkoties un kā darīt. Ir tādi ļaudis, kuri savus labos darbus neizpauž skaļi, bet veic ziedojumus portālā www.ziedot.lv, – pārdomās dalās Lidija Mičule.
Ikviens lubānietis, kurš vēl ir šaubījies vai nav līdz galam sapratis, ko tieši var ziedot, bet vēlas palīdzēt, var doties uz aptiekām un konsultēties ar farmaceitēm, jo pie viņām ir saraksti ar nepieciešamajām precēm, kuras ir vajadzīgas. Noteikti var iegriezties arī sociālajā dienestā un savu ziedojumu atstāt tur. Pēc katra individuālās vēlēšanās ir iespēja atstāt arī savu vārdu un uzvārdu parakstoties vai ziedot anonīmi. Informācija tiks atjaunota arī Lubānas Facebook lapā, lai tā sasniegtu vairāk līdzcilvēku.
– Bieži vien esmu pārdomājusi to, ka mans ikdienas darbs ir viens no tiem, kad varu rādīt piemēru mazajiem bērniņiem un mācīt viņiem vissvarīgākās un vajadzīgākās rakstura īpašības – godīgumu, labestību, devīgumu. Tas būtu jādara visiem pieaugušajiem. Bērni kopē pieaugušo izturēšanos, attieksmi un rīcību pret cilvēkiem un situācijām. Pirmsskolas izglītības laiks ir īstais laiks, lai bērnus mācītu izturēties pret apkārtējiem līdzcietīgi, iejūtīgi un saprotoši. Runājot par šo emocionālo laiku – mazākās grupiņas bērnu vidū vēl nav izskanējis neviens jautājums par karu Ukrainā, taču mēs visu laiku viņiem uzsveram un atgādinām, ka ir jāpalīdz. Esam izdekorējuši bērnudārza logus ar zildzeltenām vizbulītēm un baltiem baložiem, lai apkārt valdītu miers un nebūtu kara. Lielāko grupiņu bērni tiešām satraucas par to, kas notiek pasaulē, un viņiem palīdzēt var pirmām kārtām vecāki – paskaidrojot, atbalstot un mācot rīkoties labi. Lai mācītos viens otram palīdzēt, organizējam dažādas labās akcijas. Rudenī mūsu bērni piedalījās Madonas BJC rīkotajā labo darbu konkursā un ieguva tajā 1. vietu balsojumā. Palīdzējām savākt lapas, pabarot zemnieku saimniecības rukšus. Kad varējām, devāmies apciemot seniorus un sarīkojām viņiem pa kādam koncertam, izcepām viņiem cepumus. Un vecāki ļoti priecājas par to, ka mēs to darām. Viņi ikdienā ir aizņemti ar saviem darbiem un rūpēm, taču es ticu un zinu, ka tik un tā viņi palīdz kaimiņiem vai citiem līdzcilvēkiem, izdarot kādu labu darbu. Ir izsludināts zīmējumu konkurss, kurā piedalīsies arī mūsu grupiņu audzēkņi, jo gan es, gan kolēģe esam uz viena viļņa un rūpējamies par to, lai bērniem būtu pozitīvas emocijas, lai viņi labi justos, – norāda Lidija Mičule.
Šī nav pirmā reize, kad viņa palīdz cilvēkiem – atbalsts apkārtējiem ticis izrādīts jau iepriekš, turklāt dažādos veidos. Lidija plāno šajā atbalsta akcijā iesaistīt vēl citus cilvēkus un turpināt darboties, cik vien tas būs iespējams.
15.03.2022.