Ziedojumu un palīdzības organizēšanā Ukrainai piedzīvota līdz šim šķietami nepieredzēta Latvijas atsaucība, tostarp individuāli no iedzīvotājiem. Tā arī kāds madonietis, kurš vēlējās palikt anonīms, domubiedru vidū organizē ziedojumu vākšanu Ukrainas teritoriālās aizsardzības vienībām un kareivjiem.
Jaunais vīrietis atklāj, ka no savāktajiem ziedojumiem, no kā tiek iegādāts aprīkojums – rācijas, droni, power bank, dažādas elektroniskās preces, siltās armijas formas u. c. Tāpat uz Ukrainu tiek vesti degvielas, ēdiena, drēbju krājumi, ko entuziasti ziedo „graudā". Pa šo laiku jau trīs reizes savākts un nogādāts palīdzības vedums Ukrainas aizstāvjiem.
– Kopumā esam aizveduši ap 1,5 tonnas ar konserviem vien. Tikko aizvedām divas mašīnas – džipus, ar ko viņiem braukt; vienu no tiem cilvēks vienkārši uzdāvināja. Katrā mašīnā vēl sakrāvām iekšā pa tonnai kravas – medicīnas preces, ēdienu, personīgos aizsarglīdzekļus. Ukrainā šobrīd šo elementāro lietu trūkst, viņi tās nevar pat nopirkt, – madonietis pastāsta.
Viņam Ukrainā ir ap 20 paziņu, draugu, šai valstī viņš vairākkārt viesojies. Personīgais aspekts apvienojumā ar notiekošā kara nežēlīgumu pamudinājis rīkoties. Ziedojumu vākšana netiek izsludināta plašāk, bet gan šāds aicinājums tiek izplatīts savu domubiedru – autosportistu un mednieku – whatsapp grupā. Atsaucības netrūkstot; vīrietis lēš, ka ziedojumu apmērs naudas izteiksmē šobrīd grozās piecciparu skaitļos.
– Tās ir lielas summas, protams, arī izmaksas tam, ko darām, ir lielas. Izbraukāt vienu reisu, caur Poliju, vien izmaksā ap 1500 eiro, –
teic viņš. Vēlmi palikt anonīmam viņš pamato ar to, ka nevēlas „aizbāzt slejas ar kaut kādu savu spalvu spodrināšanu. Kam vajadzīgs, tas sapratīs". Jau šobrīd ziņas caur domubiedriem aiziet arī tālāk, ārpus grupas sarakstes, un cilvēki ziedojumu vākšanas organizatoru uzmeklējot paši. Tāpat laikraksta „Stars" lasītāji, kuri vēlas atbalstīt šo palīdzības mērķi, caur redakciju var uzzināt viņa kontaktinformāciju. – Tagad vajag kādu dienu darbā pastrādāt. Kolīdz krava būs sakrājusies, braukšu pats vai sūtīšu citu – vienalga, bet vedīsim atkal nākamo, – viņš piebilst.
Kā notiek ziedojumu nogādāšana? Vīrietis pats iebraucis vien 100 metrus Ukrainā, izkrāvis kravu un pa diplomātisko rindu izbraucis ārā. Tālāk ziedojumus pāršķiro paši ukraiņi, sadala pēc nepieciešamības un nogādā teritoriālās aizsardzības vienībām, frontes līnijai dziļāk Ukrainā.
– Vieta, kur atrodas mani ukraiņu draugi, ir kalnos, relatīvā drošībā, vēsturiski šī vieta nekad nav ieņemta. Viņi nodrošinās un bruņojas arī paši, kā arī nogādā saziedoto pēc nepieciešamības tālāk. Tas ir mierīgais gals, bet tas, kas tur notiek, – vienkārši drausmas. Bijām uz maza robežpunkta, kur nav nenormāls stūķis. Bet tāpat tur ir, nepārspīlējot, 1000 transporta vienības, kas stāv Polijas pusē un gaida bēgļus. Cilvēki iet kājām, brauc ar autobusiem, humānās palīdzības plūsma caur robežu ir vienkārši nepārtraukta. Iebrauc iekšā, izkraujas Ukrainas neitrālajā zonā un brauc ārā. Kamēr nokrāvāmies, kas bija diezgan sarežģīta krava un prasīja stundu, pa to laiku stāvlaukumā visi transportlīdzekļi nomainījās trīs reizes. Uz pašas robežas, mazajā rindā, cilvēki stāv 4-5 dienas, jo tā ir līdz 10 kilometriem gara. Dokumentu noformēšana notiek ļoti lēni. Tiem, kas brauc ārā no Ukrainas, mašīnās ir mazi bērni, kuri no mašīnas ārā nav bijuši, normāli paskrējuši trīs dienas. Visi sēž mašīnās. Uz robežas darās vienkārši ārprāts. Bet arī palīdzība pienāk no visām valstīm, bija redzamas automašīnas principā ar visu Eiropas valstu reģistrācijas zīmēm. Virs robežas visu laiku var dzirdēt lidojam helikopterus, – viņš padalās novērotajā. Un uzreiz arī uzsver: – Bet ukraiņu veči ir savākti, organizēti, mierīgi, viņos ir nulle panikas. Viņiem absolūti netrūkst motivācijas, viņi vienkārši dara to, kas viņiem jādara. Pilnīgi cietām sejām. Cepuri nost! Mums, pārējiem, viņiem vienkārši jāpalīdz. To, ko viņi dara, viņi izdarīs, līdz pēdējai asins pilei cīnīsies, tas ir vairāk nekā skaidrs.
11.03.2022.