Svētdien, 6. martā, piemiņas pasākumu pirmā Latvijas armijas komandiera, pulkveža O. Kalpaka atdusas vietā Visagala kapsētā atklāja vecākais kapelāns, majors Raimonds Krasinskis ar lūgšanu un klusuma brīdi varoņu piemiņai.
Lūgšanā un O. Kalpaka piemiņas godināšanā piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš, Latvijas armijas komandieri – pulkvedis Dainis Turlais, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, pulkvedis Juris Dalbiņš, ģenerālleitnants Raimonds Graube, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, vietnieki Aigars Šķēls un Zigfrīds Gora, Lubānas apvienības pārvaldes vadītājs Tālis Salenieks, O. Kalpaka piemiņas fonda valdes locekle Edīte Zaube, skolu un daudzi citi sabiedrības pārstāvji.
O. Kalpaka piemiņas pasākumā klāt bija arī jaunie Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes zemessargi un jaunsargi no Liezēres pamatskolas un Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas, kas 6. marta rītā "Liepsalās" deva solījumu.
– Lai mums nekad netrūktu vienotības, lai mēs būtu stipri savā garā! – cita starpā sacīja kapelāns, uzsverot, ka, atsaucoties uz notikumiem Ukrainā, Dievs liek vienotībai, dzimtenes mīlestībai degt mūsu sirdīs.
Savā uzrunā aizsardzības ministrs Artis Pabriks ar ticību nākotnei un Latvijas valstij aicināja pieminēt Oskaru Kalpaku. Taču viņš atgādināja, ka šogad šajā laikā vairāk ar domām un sirdi esam Ukrainā:
– Ukrainas tauta pārdzīvo uzbrukumu, protams, ka, katru rītu mostoties, jūtam līdzi, kā cīņās iet, vai Kijeva noturējusies, vai Mariupole noturējusies, vai mūsu palīdzība pienāk, vai tā ir pietiekama un ko vēl varētu darīt. Mūsu palīdzība ir, arī Latvijai paverot durvis bēgļiem un patvēruma meklētājiem.
Viņš aicināja ne tikai būt vienotiem, arī pārdomāt mūsu attieksmi un pozīciju gan pret sevi, gan pret Latvijas valsti: – Bieži dzirdam sūkstīšanos, ka pie mums jau viss ir slikti, ka aizbrauksim uz Īriju, tur būs labi, tur varēs sēnes lasīt, tur kāds gaida, šeit neko darīt nevaram. Mīļie latvieši, atcerēsimies, ka mēs dzīvojam mierā, mums ir iespēja dot mājas, telpas, gultasvietas, patvērumu ukraiņu bēgļiem, kas to situāciju, kāda ir pie mums, uztver kā sapni.
Tāpēc tiem, kas sūdzas, jāpaskatās, kāda situācija patlaban ir Kijevā. Latvija ir pārtikusi Eiropas Savienības valsts, droša valsts, un mums nav pamata panikai, mums ir visas iespējas. Pat ja kāds domātu pāriet Latvijas robežu, droši varētu to aizstāvēt. Neviens neprasītu "palikt savās vietās", savu valsti aizstāvētu tā, kā to tagad dara ukraiņi.
Taču, ja gribas padarīt Latviju drošāku, tad A. Pabriks to ieteica izdarīt – ar pieteikšanos jaunsargos vai zemessargos: – Nesaku to tāpēc, ka Latvija justos apdraudēta, bet tāpēc, ka ragavas taisām vasarā, un tāpat mums par savu drošību un labklājību ir jārūpējas jau šodien, neko neatliekot uz rītdienu. Karš ir briesmīgs, un, kas attiecas uz Ukrainu, esmu pārliecināts, ka Ukraina beigās būs uzvarētāja un mēs kopā palīdzēsim uzcelt jaunu valsti, atjaunot mājas, ceļus.
Agris Lungevičs pasākumā akcentēja: – Šajās dienās daudzi ģimenēs pārrunājam, ko nozīmē sava valsts, neatkarība,demokrātija, brīvība, miers… Oskars Kalpaks, cīnoties par Latvijas valsts brīvību un neatkarību, labi zināja brīvības cenu, par ko atdeva savu dzīvību.
– Ko vairāk, tev, tēvzeme, par sirdi vēl var dot, – ar Vitas Krūmiņas dziedātajām tautas dziesmām un dzejas rindām ziedus pie pulkveža O. Kalpaka pieminekļa nolika POKPF aktīviste, piemiņas pasākumu cikla organizatore Edīte Zaube.
Bijušais Latvijas bruņoto spēku komandieris Dainis Turlais uzsvēra, ka kārtējā 6. marta diena, kad jau 30. reizi Visagala kapsētā pulcējamies, pieminot mūsu pirmo komandieri Oskaru Kalpaku, godinot un cildinot viņa varoņdarbu, tomēr ir pavisam citādāka: – Liekas, ka pavisam nesen, pirms 30 gadiem, pulcējāmies pārpildītajā Madonas kultūras namā, tikāmies ar iedzīvotājiem. Likās, ka nu jau viss, ka esam pārvarējuši 50 gadu okupāciju, mūsu priekšā ir skaista, labklājīga, saulaina nākotne, miers, saticība. Vēl īstu briedumu nav sasniegusi tā paaudze, kas piedzima 90. gadu sākumā, kad šodien sajūtam reāla kara vēsmu – netālu, un cilvēki, kas kara briesmas izjutuši, jau ir bēgļu gaitās nonākuši pie mums, un mēs labprāt sniedzam palīdzību un atbalstu. Man kā militāristam ar pieredzi jautā, vai var novērtēt no taktiskā un stratēģiskā viedokļa to, kas notiek Ukrainā. Varbūt pēc 30 gadiem vēsturnieki to varēs izdarīt, bet šobrīd man nav spēka nosaukt to, kas notiek Ukrainā, par karamākslu valstī, ko sauc par maizes klēti, kur cik ciemu, tik baznīcu, kur dzīvo absolūti mierīga tauta. Tanki, lielgabali var bombardēt pilsētas, kur palikušas sievietes un bērni, jo pārējie ir mobilizēti aizstāvēt un cīnīties pret iebrucēju. Tas ir bandītisks uzbrukums, nav cita nosaukuma. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pasaules sabiedrība par šādiem noziegumiem prasīs atbildību, un tādai ir jābūt. Esam runājuši arī par to, ka mūsu valsts neatkarība, pirmkārt, ir mūsu griba. Kurss, ko uzņēmām uz ES un NATO, šobrīd vairs nav vienkārši vārdi.
Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis piemiņas pasākumā, aicinot dažādu jomu speciālistus stāties Zemessardzē, pauda: – Atceroties Kalpaku, atceramies brīvības cīņas, lai nodibinātu neatkarīgu, brīvu valsti, un šodien mēs tādā valstī dzīvojam. Ukraina apliecina to, ka tautai, kura ir saliedēta, patriotiski noskaņota, pretī neviens nevar stāties. Ukraina šajās dienās ir pierādījusi, ka milzīgs pārspēks, milzīga ienaidnieka masa ar saviem tankiem, artilērijas sistēmām, militāru pārsvaru nespēj stāties pretī valsts patriotiem. Viņu centrālais spēks līdzinās mūsu Zemessardzei. Šodien Latvijas Zemessardze dod iespēju sagatavoties un vajadzības brīdī ar ieroci rokās būt gatavam aizstāvēt savu dzimteni. Šajās 10 dienās iesniegumu uzņemšanai Zemessardzē uzrakstījuši gandrīz 700 cilvēku, tāds skaits iepriekš bija gada garumā. Vēl pieņemam neskaitāmus zvanus. To, ka iedzīvotāji ir patriotiski, esam pierādījuši arī barikāžu dienās 1991. gadā – spējam saliedēties vēsturiski nozīmīgā situācijā.
6. martā O. Kalpaka piemiņas pasākumi noslēdzās Ļaudonas kultūras namā ar Nacionālo bruņoto spēku pūtēju orķestra grupas koncertu un Oskara Kalpaka pasākumu cikla uzvarētāju apbalvošanu.
8.03.2022.