Veikalos tik iecienītās un ērti lietojamās autiņbiksītes bērniem pirmajā dzīves gadā, kā arī dažādu izmēru pamperi vidē sadalās 800 gadu laikā, izstrādājumiem ar uzrakstu "Eco" vajadzīgs īsāks laiks. Tieši šo izstrādājumu kalni, kas nonāk vidē, pamudināja Lindu Dambenieci-Miglinieci pievērsties auduma autiņbiksīšu ražošanai ar zīmolu "Doopsis".
Mūsu novadniece Linda Dambeniece-Migliniece ar ģimeni dzīvo Rīgā, ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un ūdenssaimniecības katedrā mācībspēks, lasa studentiem lekcijas. Viņai ir bakalaura un maģistra diplomi bioloģijā, šobrīd Linda studē LLU doktorantūrā. Paralēli tiek likta lietā arī aizraušanās ar fotografēšanu un piedāvāti fotouzņēmuma "Linda Migla" pakalpojumi.
Alternatīva – pielietot auduma autiņbiksītes
Lindai šī izvēle saistās gan ar sava bērna audzināšanu, gan ar rūpēm par vidi.
– Vēl esot gaidībās, sāku meklēt google pirmās lietas, kas nepieciešamas manam bērnam, – parādījās visādas bērnu preču reklāmas, dažādi ražotāji. Tajā laikā, kad man bija aktuāla tēma – bērnu autiņbiksītes, Latvijā bija viens autiņbiksīšu ražotājs, kas ražo nedaudz citādāk. Soli pa solim sāku gudrot, ka arī pati varētu ko darīt lietas labā. Mana lielā motivācija bija ne ietaupījums, ne veselība, bet vides jautājums. Tieši par ekoloģiju aizdomājos, jo katram bērnam pirmajā dzīves gadā izlietoto autiņbiksīšu skaits sniedzas līdz 2-2,22 tūkstošiem. Lielākā daļa šo produktu dabā nenoārdās vai noārdās ilgā laika posmā. Ja saliek šos tūkstošus kopā un ja viss šis tilpums nonāk atkritumu poligonā, jo nav vietas, kur to visu pārstrādāt, varam iedomāties, kā šis kalns izskatās. Vienīgais, ko var veikt, – radīt alternatīvu ilgtermiņā. Manam bērnam nu jau ir beidzamie soļi auduma autiņbiksītēs.
Ar auduma autiņu palīdzību ir iespējams būtiski samazināt to ekoloģisko pēdu, kuru atstāj bērna audzināšana. Izmantojot auduma autiņbiksītes, var samazināt ietekmi uz vidi un poligonos noglabāto atkritumu daudzumu. Ja šos autiņus turpina izmantot arī nākamajiem bērniem, tad šis samazinājums ir vēl ievērojamāks, – atklāj zīmola radītāja.
"Doopsis" Latvijā ražo auduma autiņbiksītes
Linda Dambeniece-Migliniece, izvēloties palīdzēt dabai un audzināt bērnus atbildīgi, pagājušajā gadā izveidojusi zīmolu "Doopsis", kas piedāvā alternatīvu veikalā nopērkamajiem un tik ērtajiem izstrādājumiem, – videi un bērna veselībai draudzīgas, atkārtoti lietojamas auduma autiņbiksītes.
– Ja pirmā dzīves gada laikā vienam bērnam tiek patērēti apmēram 2-2,2 tūkstoši vienreizlietojamo autiņbiksīšu, iesākumā var pamēģināt izmēģināt kaut vienu daudzreizlietojamu auduma izstrādājumu. Ja tāda izvēle ir vides aizsardzības mērķis, tad katru dienu var saskaitīt, cik sauju atkritumu esi paturējis no sava poligona. Ja ir finansiāls mērķis, tad katru lietošanas reizi krājkasītē var iemest 25 centus. Atbildot, cik auduma autiņbiksīšu bērnam pirmā gada laikā vajag, saku, ka var iztikt ar astoņām auduma autiņbiksītēm, un paliks vēl mantojumā otrajam bērnam. Lielā matemātika ir aptuvena – sešas autiņbiksītes jāreizina ar dienu skaitu, cik bieži tās mazgā, plus vienas autiņbiksītes, kuras lieto.
"Doopsim" rūp gan bērnu veselība, gan vide, tāpēc esam nolēmuši kļūt par sociālo uzņēmumu un rūpēties par apkārtējās vides saglabāšanu un uzlabošanu, piesārņojuma mazināšanu ne tikai vārdos, bet arī darbos, – atklāj uzņēmīgā novadniece, viņa ir Madonas Valsts ģimnāzijas absolvente.
Tā kā Linda ir uzaugusi Madonas novada Ļaudonas pagastā, "Doopsis" ir LIAA Madonas biznesa inkubatora pirmsinkubācijas absolvents, pieteikums iesniegts arī inkubācijas programmai.
– Maza ideja ir izaugusi lielos mērķos, tāpēc cītīgi strādājam. Tuvākajā laikā kļūsim par sociālo uzņēmumu un rūpēsimies par vidi ne tikai vārdos, bet arī lielos darbos.
Šā gada mērķis ir veidot savu darbnīcu, kaut jau ir sadarbība ar lielisku uzņēmumu, kas nodrošina šūšanas pakalpojumus, reizē darbojas sociālo uzņēmumu kategorijā, kas respektē vides jautājumus. Kad veidosim savu šūšanas darbnīciņu, tā atradīsies Madonas pusē, un izveidosim vismaz vienu jaunu darbavietu. Strādāsim arī pie jaunu produktu izveides, lai prieks ir ne tikai mazajiem dupšiem, bet arī mammām. Jaunajos produktos turpināsim izmantot arī autiņu šūšanas procesā radušos atgriezumus.
Mērķis – informēt, bet katram – savs lēmums
– Pagaidām nestrādāju ar pārliecināšanas metodi, lai jaunās māmiņas izvēlētos auduma autiņbiksītes. To vēl neuzskatu par savu misiju, jo katram ir savs lēmums, kāpēc rīkojas tā vai citādi. Internetā izlasīju lielisku salīdzinājumu – ir situācijas, kad lieto plastmasas dakšiņas un nazīšus, tāpat ir ar autiņbiksītēm, un ir situācijas, arī cilvēku dzīvesveids ir dažāds, kad vienreizlietojamās autiņbiksītes ir vienīgā izeja. Ir arī dažādi bebīši, dažādi materiāli, un nav tik vienkārši – paņem un lieto. Tāpēc nevienu nepārliecinu, bet par savu mērķi izvirzu informēšanu, arī sociālajos tīklos. Mēģinu izkliedēt bažas, atbalstīt un sniegt padomu, dalos pieredzē. Taču tā ir patiesī-
ba – ja ir piedāvājums, ar laiku rodas arī pieprasījums. Svarīgi ir pareizi rūpēties gan par bērnu, gan par auduma autiņiem, jo ir svarīgi arī tādi faktori kā ūdens cietība, veļas pulveris.
Izglābti apģērba gabali
Tā kā daudziem patīk nosaukums "Doopsis", tiem, kam nav mazuļu, ir cits piedāvājums.
– Piedāvājam arī lietotajos apģērbos atrastus un izglābtus oriģinālus apģērba gabalus, kas ir pāršūti un ieguvuši otro dzīvi. Apģērbi ir iegādāti lietoto apģērbu veikalos, lielākoties jauni, tādi, kam ir bijis kāds defekts, caurumiņš vai pleķītis. Tad izdomā, kā defektu uztaisīt par efektu – ar kādu oriģinālu griezumu vai sakombinējot ar citu audumu, un rodas pavisam jauna dizaina apģērbi. Arī no autiņbikšu atgriezumiem tiek šūtas noderīgas lietas, piemēram, priekšautiņi.
Kad jautāju Lindai, vai viņai vienmēr bijusi zaļā domāšana, viņa atbild: – Man liekas, ka es ar darbiem vairāk esmu zaļā, arī domāšana ir plastiska, no dzīves izrietoša.
Mēs katrs esam dažādi, tāpēc apģērbus katrs cenšas piemeklēt sev un priecājas, ka tādi tie ir tikai vienā eksemplārā.
"Siļķi kažokā" ir vieglāk sašķirot
Vaicāta, kā mājās šķiro atkritumus, Linda Dambeniece-Migliniece dalās pieredzē: – Mūsu ģimenē tā ir iegājies, ka šķirot – tas ir nepieciešami, kaut gan dažreiz viss tāpat nonāk vienā mašīnā. Ir tāds teiciens, ka "siļķi kažokā" ir vieglāk sašķirot nekā rasolu. To var tulkot tā – tas, kas nonāk vienā mašīnā, tāpat tiek pāršķirots, un, ja jau ir pāršķirots, tad ir vieglāk.
4.03.2022.