Madonā un vairākos novada pagastos 1. martā stājās spēkā jaunais SIA „Madonas siltums" tarifs, ko ir apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Martā un aprīlī tarifs būs 53,23 eiro par MWh, bet no 1. maija tas vēl nedaudz palielināsies – līdz 53,67 eiro par MWh. Jāņem vērā, ka par februārī patērēto siltumenerģiju maksāsim pēc iepriekšējā tarifa, kas atspoguļosies martā saņemtajos rēķinos.
Līdz šim Madonas pilsētā, Barkavas un Sarkaņu pagastā (Biksērē) tika piemērots tarifs 50,68 eiro apmērā par megavatstundu, līdz ar to tas palielināsies salīdzinoši ne-
daudz – aptuveni par 5 procentiem. Arī Aronas pagastā (Kusā) palielinājums nebūs tik būtisks, bet visvairāk – apmēram par ceturto daļu – tas pieaugs Dzelzavas pagastā (Dzelzavā un Aizpurvē) un Liezēres pagastā (Liezērē un Ozolos).
Jāatzīst, ka daudzviet Latvijā šajā apkures sezonā maksa par siltumu ir pieaugusi daudz būtiskāk un tarifs ir mainīts pat vairākas reizes. Fantastiskus apmērus tas sasniedzis Mārupes novadā, kur tas palielinājies līdz 127,29 eiro par megavatstundu jeb par 68,9%. Rīgā tarifs pieaudzis līdz 69,36 eiro, Talsu novadā – līdz 75,68 eiro, Jelgavā – līdz 63,36 eiro par megavatstundu, un šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl.
Attiecībā uz SIA „Madonas siltums" salīdzinoši mazo tarifa pieaugumu SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska aģentūrai LETA ir norādījusi, ka uzņēmuma apstiprinātais siltumenerģijas tarifs, kas ir zemāks par vidējo siltumenerģijas tarifu Latvijā, skaidrojams ar to, ka komersants kā kurināmo izmanto šķeldu un granulas. Visu nepieciešamo siltumenerģiju uzņēmums „Madonas siltums" saražo pats, izmantojot šķeldu (99,2% no siltumenerģijas apjoma) un kokskaidu granulas (0,8% no siltumenerģijas apjoma).
Lai gan pēdējā laikā tendence pieaugt esot arī atjaunojamo kurināmā resursu cenām, tās joprojām ir būtiski mazākas nekā dabasgāzei.
SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska, skaidrojot aģentūrai LETA salīdzinoši nelielo tarifa pieaugumu Madonā, uzsvērusi, ka tas ir saistāms arī ar SIA „Madonas siltums" veiksmīgu darbības organizēšanu, kas uzņēmumam ļāvusi nodrošināt stabilas darbības izmaksas ilgākā laika periodā.
Apstiprinātajā tarifā lielākais izmaksu pieaugums ir pamatlīdzekļu nolietojumam, darba samaksai ar sociālajām iemaksām, elektroenerģijas izmaksām un procentu maksājumiem. Salīdzinoši lielāks samazinājums ir iekārtu remonta un uzturēšanas izmaksām.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka „Madonas siltuma" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanā ir iespējamas kurināmā (šķelda, granulas) cenu izmaiņas, SPRK komersantam piešķīra arī atļauju pašam noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus. Proti, gadījumā, ja arī jaunais kurināmā līgums paredz mazākas kurināmā izmaksas, komersantam ir pienākums noteikt zemāku siltumapgādes tarifu vai arī to attiecīgi palielināt, ja pieaug kurināmā cenas. Ja šis pienākums netiek pildīts, SPRK var rosināt tarifa pārskatīšanu vai atcelt iespēju komersantam pašam to noteikt.
Sekojot siltumenerģijas cenu kāpumam visā valstī un arī jaunajam SIA „Madonas siltums" tarifam, mazāk satraukti ir siltināto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, jo pēc energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanas maksa ir samazinājusies, īpaši salīdzinot ar nesiltinātām mājām. Ne visās mājās varbūt ir sasniegts gaidītais maksas samazinājums un efekts nav tik liels, tomēr ieguvumi ir acīmredzami – mazāki apkures rēķini, atjaunota fasāde, siltināts pagrabstāvs, jumts un veikti citi uzlabojumi.
Daudzdzīvokļu māja Liezēres pagasta Ozolos (Ozolu ielā 10) ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kur ir sasniegts nospraustais mērķis, proti, rēķins par siltumu un kredītu apkures sezonas laikā ir mazāks, nekā par siltumu vien tika maksāts pirms mājas siltināšanas. Māja tika siltināta 2020. gadā, un pēc veiktajiem uzlabojumiem šī ir otrā apkures sezona, tātad ir iespējams salīdzināt.
Kā liecina SIA „Madonas siltums" publiskotie dati, viena kvadrātmetra apsilde šajā mājā 2019. gada oktobrī izmaksāja 0,50 eiro, novembrī – 0,89 eiro, decembrī – 1,01 eiro, 2020. gada janvārī – 1,04 eiro, bet 2021. gada oktobrī – 0,24 eiro, novemb-
rī – 0,36 eiro, decembrī – 0,55 eiro, 2022. gada janvārī – 0,50 eiro. Pie tam jāņem vērā, ka šī ziema, kā atzīst sinoptiķi, ir aukstākā pēdējā desmitgadē, taču maksa šajā mājā ir samazinājusies divas-divarpus reizes.
– Ar savas mājas siltināšanu esam ļoti apmierināti. Dzīvojam siltumā: temperatūra dzīvokļos ir +18 līdz +24 grādu robežās, bet rēķini par apkuri ir būtiski samazinājušies. Iepazīstoties ar laikrakstā „Stars" publicēto siltumenerģijas samaksu dzīvojamajās ēkās Madonas novada pagastos 2021./2022. gada apkures periodā, biju ļoti pārsteigta, ka mūsu māja ir teju vai pati lētākā māja SIA „Madonas siltums" apkalpes zonā. Pagaidām gan mums ir arī viens no mazākajiem tarifiem (42,60 eiro par megavatstundu), taču arī jaunais tarifs mūs nebaida. Pat pieliekot ceturtdaļu tam, ko esam maksājuši šajā sezonā, maksa tāpat būtu ievērojami mazāka nekā pārējās nesiltinātajās mājās Liezērē un Ozolos. Katrā ziņā satraukumu par jauno tarifu nav paudis neviens, jo siltuma izmaksas mūsu mājā jau nav tik lielas, pie tam tā ietekme droši vien būs redzama tikai nākamajā apkures sezonā, – gandarījumu par paveikto un iedzīvotāju izvēli neslēpj mājas vecākā Jana Teriška.
Jana atklāj, ka, piemēram, viņa par četristabu dzīvokli maksā mazāk nekā citi par vienistabas dzīvokli nesiltinātā mājā: – Tā pagājušajā mēnesī es par četristabu dzīvokļa apkuri samaksāju 49 eiro un vēl 62 eiro par kredītu, bet tas ir mazāk, nekā aukstākajos ziemas mēnešos par siltumu maksāju pirms mājas siltināšanas, kad saņēmu ap 130 eiro lielus apkures rēķinus. Kredītu mēs esam paņēmuši uz 20 gadiem.
Vaicāta, kā tiek uzstādīts siltuma režīms mājā, viņa pastāsta, ka tas tiek uzstādīts visai mājai vienāds. Ir viens atbildīgais, kas seko tam līdzi un nepieciešamības gadījumā, ja to pieprasa iedzīvotāji, maina parametrus siltummezglā. Katrā ziņā neesot tā, ka ikkatrs varētu iet un siltummezglā visu sagrozīt pēc sava prāta.
– Siltināt daudzdzīvokļu mājas es visiem iesaku, bet, protams, process ir ļoti garš, iedzīvotājiem ir grūti vienoties, daudzi baidās no kredītiem, pieaug būvniecības izmaksas, bet nekas jau nepaliek lētāks, arī siltums ne, – uzsver Jana Teriška.
4.03.2022.