Ar tērpšanos dažādās maskās, skanīgu gājienu, jautrām spēlēm, rotaļām un uzkodām pie ugunskura 13. februārī tika aizvadīts Madonas bērnu un jauniešu centra kokļu studijas organizētais Meteņdienas pasākums.
Vieni no gadskārtu svētkiem
Meteņi ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Meteņdiena ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt par pavasara gaidīšanas svētkiem. Meteņu svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas, tostarp senlatvieši, gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū.
Nereti Meteņus svin arī septiņas nedēļas pirms Lieldienām, uzreiz pēc Meteņiem aizsākot katoļu lielo gavēni, kas ilgst līdz pat Lieldienām. Ja Meteņi tiek svinēti saskaņā ar Baznīcas nostādnēm, tie ik gadu iekrīt kādā februāra vai marta sākuma datumā.
Atkarībā no kultūrvēsturiskā novada Meteņi tiek saukti dažādos vārdos – par Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Jāmin fakts, ka senāk senlatviešu vārds „meti" apzīmēja „laika griežus", tāpēc Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem, nosaukti tieši šādā vārdā. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.
Atbalsta folkloras kopu dalībnieki
Jautāta, kā izdevās Meteņdiena Madonā, bērnu un jauniešu centra skolotāja Zita Gailīte pastāstīja:
– Prieks, ka mūs atbalstīja pārstāvji no vairākām folkloras kopām. Ieradās divi maskās tērpušies pieaugušie no Madonas kultūras nama folkloras kopas „Vērtumnieki", viens pārstāvis no Cesvaines folkloras kopas „Krauklēnieši", ģimene no Jaunjelgavas folkloras kopas „Āravieši", pārstāvji no Lizuma pagasta folkloras kopas „Lauce" un pārstāvji no Praulienas folkloras kopas „Praulīts". Galvenā auditorija bija Madonas bērnu un jauniešu centra bērni un arī pedagogi. Var teikt, ka svētki izdevās, kaut uz tiem ieradās piecdesmit procentu no sākotnēji plānotā dalībnieku skaita. Labi, ka bija šī korekcija, jo lielāku pūli pat nespētu apdziedāt, viss līdz ar to bija ideāli.
Pieredze, ko iepazīst piedaloties
Laikrakstam pastāstot par gatavošanos svētkiem, Zita Gailīte uzsvēra: – Galvenais šajā reizē bija bērniem ierādīt tautas tradīciju. To, kādas ir Meteņdienas rotaļas, dziesmas, izdarības un kāpēc ko darām, lai bērni būtu informēti. Nosaucot tikai vārdu vai izlasot grāmatā par Meteņiem, tas vien neko daudz neizsaka. Jā, Meteņi ir jaunā ražas gada sākums, jaunā gada sagaidīšana, bet pasākuma organizatoru pamatuzdevums bija parādīt bērniem, kas notiek Meteņos. Ko reāli tajos dara, kā pārģērbjas, kā maska svešā mēlē runā, kā uzvedas. Piemēram, Čigāns, ko lieliski atveidoja Bruno Podiņš, izpelnījās gan interesi, gan labdabīgus smieklus. Bērni bija priecīgi arī par rotaļu sadaļu, turklāt izdevās nobraucieni no Priežu kalna – laiks mūs patiešām lutināja.
Meteņdienai gatavojas jau iepriekš
Kokļu studijas nodarbībās skolotāja par Meteņiem ar audzēkņiem runāja jau krietni iepriekš. – Visas sarežģītās lietas, kas vairs organiski nenāk no mājām, kas nav ieaudzinātas dzimtas pārstāvjos kopš bērnības, kuras netiek nodotas no paaudzes paaudzē, kad par tām bērniem stāstu, – viņi īsti tās neizprot, – aizdomājās Zita. – Bērni noklausās, kaut ko atceras, bet nemāk paši pastāstīt, noformulēt. Tas nozīmē, ka nav sasaistes ar reālo dzīvi. Tāpēc kādu mēnesi iepriekš kopīgi lasījām, pētījām, runājām, tad mums iekrita attālinātais nodarbību periods, kad pandēmijas dēļ tikties klātienē nevarējām. Tiešsaistē runājām tālāk par maskošanās tradīcijas būtību, bērni gatavoja maskas, rīkojām konkursu par interesantāko darinājumu. Beigu beigās nekas cits man neatlika, kā novadīt pasākumu, lai visi taču arī paši izbauda Meteņus.
Bija dziesmas un arī cienasts
Meteņos dziedamās dziesmas pasākuma gaitā vairāk zināja folkloras kopu dalībnieki. Bērni dziedāja līdzi, jo bija kaut ko jau dzirdējuši un spilgtākos izteicienus, kas atkārtojas, labprāt piedziedāja. Organizatorus pasākuma veidošanā atbalstīja arī SIA „Junge", līdz ar to pēc darbošanās bija gan cienasts, gan silta tēja.
– Cilvēki ir ļoti atsaucīgi, mums tika sagādāta malka ugunskuram, un liekas, ka atslēgas vārds visam labajam šoreiz bija bērni. Lai radītu prieku un brīvības mirkļus bērniem, pieaugušie bija atvērti un dāsni, – secināja Zita Gailīte. – Kaut pašiem devējiem Meteņi varbūt neko daudz neizsaka, viņi bija gatavi pielikt plecu svētku sarūpēšanai. Tas bija labākais pasākums, ko nācies organizēt, viss sakrita kā tādā Rubika kubā – ļoti veiksmīga diena! Pati varbūt iztērējos un izšāvos, bet tas viss bija priekā. Un guvu arī atgriezenisko saikni. Kad nākamajā nodarbībā bērni cits citam teica: „Kāpēc tu nebiji? Bija tik ļoti forši!", sapratu, ka viss ir kārtībā. Bērni ar tādu aizrautību aizgūtnēm stāstīja un runāja par Meteņiem, ka nevarēja pat elpu atvilkt. Redzētais liecināja, ka viņi ir piepildīti un laimīgi. Tie bija īsti bērnu svētki, un Meteņi arī ir bērniem veltīti svētki.
1.03.2022.