Lai arī pavasaris tikpat kā klauvē pie mūsu durvīm, februāris uz atvadām bagātīgi purina savus sniega pēļus. Pagaidām saulīte mūs priecē visai reti, un, lai arī visapkārt vēl valda ziemīgi laikapstākļi, Praulienas pašvaldības ēkā iespējams izbaudīt visus gadalaikus – līdz 26. februārim ikviens interesents tiek aicināts aplūkot audējas Guntas Sanderes paklāju izstādi „Kad daba un audekls satiekas".
– Mana dzimtā puse, bērnības zeme ir Meirāni. Dzīvoju vietā ar ļoti interesantu mājas vārdu – Kautderkalns. Vieta ir ļoti skaista un ūdeņiem bagāta – vienā pusē atrodas divi ezeri, bet otrā Aiviekste. Šī vieta ir arī kalnaina, ko uzreiz tā īsti nevar pamanīt, bet, piebraucot tuvāk manai mājai, skatam paveras brīnišķīgi skati. Tuvākais ir Baznīckalns, tad Bērzkalns, Liepkalns, Pilskalns un Kapukalns. Tad es vēl pasmejos, ka jāpieskaita mans Kautderkalns – un tad vispār būs vieni vienīgi kalni visapkārt, – smaidot saka Gunta Sandere.
Viņa ar paklāju aušanu nodarbojas jau ļoti ilgu laiku – divdesmit astoņus gadus. Pirmsākumi tam meklējami laikā, kad Gunta vēl strādāja Lubānas bērnudārzā. Kāda tante tolaik audusi gan paklājus, gan segas, šad tad savus darinājumus piedāvājusi un labprāt rādījusi.
– Vienureiz šī kundze ierosināja, lai es arī izmēģinu noaust kādu paklāju, uz ko atteicu, ka nekad mūžā neko tādu nedarīšu, jo tas nav domāts man. Bet beigu beigās kā piesēdos pie stellēm, tā turpat arī paliku. Krāsas, to kombinēšana man visu mūžu ir bijusi tuva un patikusi, līdz ar to es pieķēros aušanai un darbojos ar to gandrīz trīsdesmit gadu. Nav tā, ka aušanai laiku atvēlu tikai gada tumšajā sezonā, pieķeros pie šīs nodarbes visu cauru gadu – kad nu sanāk vairāk laika tam veltīt, kad mazāk. Tagad, kad esmu pensijā, varu nodoties paklāju darināšanai ar visu sirdi un dvēseli, bet laikā, kad vēl strādāju, protams, varēju tam pievērsties tikai brīvajos brīžos. Vienā istabā es griežu lupatiņas, otrā stāv stelles. Ko darīt ir itin visur, darbiņi atrodas ikvienā brīdī un gribas, lai rokas nemitīgi strādā. Tas gan nav labi, jo savā ziņā liecina par darbaholismu, bet man tas ir sirdsdarbs, kas ļoti patīk, un es tur neko nevaru padarīt, – nosaka Gunta, piebilstot – tam, kas patīk un sirdij tuvs, laiks atradīsies vienmēr.
Iedvesmu smeļas no dabas
Pēdējā laikā audējai gan nav sanācis paskaitīt, cik daudz paklāju pa šiem gadiem ir tapuši, bet, pēdējoreiz skaitot kilometrāžu, sarēķināts, ka noausti vairāk nekā pieci kilometri. Gunta Sandere atklāj, ka viņai sirdij tuva ir arī tamborēšana un adīšana, bet patlaban neatliek laika ar šiem rokdarbiem darboties – lielāks pieprasījums ir tieši pēc austajiem paklājiem. Mākslinieces skaistos darinājumus ir iespējams iegādāties ikvienam interesentam. Sociālo tīklu vietnē Facebook var aplūkot fotogrāfijas, kurās redzami Guntas austie paklāji. Sākotnēji par viņas nodarbošanos zinājuši tikai tuvākie cilvēki un ļaudis no draugu vai paziņu loka, bet šobrīd, kā teic pati Gunta, runas ir izplatījušās tautiņās, un par Guntas darinājumiem interesējas daudzi.
Iedvesmu paklāju aušanai Gunta Sandere smeļas dabā, cenšoties paklājos ieaust dabasskatus, kas gan redzami pa logu, gan iemūžināti fotogrāfijās. Protams, ne vienmēr ir iespējams darinājumā attēlot pilnīgi visu, kas redzams fotogrāfijā, tad Gunta cenšas paklājā ieaust kaut nelielu daļiņu.
– Nav arī sanācis paskaitīt, cik daudz paklāju esmu pārdevusi, pirms gada „Latvijas Valsts mežiem" noaudu aptuveni divdesmit paklāju, bet kopumā nav man tās uzskaites. Pārsvarā aužu divmetrīgus paklājus, jo man patīk tos noklāt pie gultas zemē, bet, tā kā man mājās ir divas stelles – vienas tādas, kurās var aust šaurākus paklājiņus (tie piemēroti priekšnamiem), un otrās – platākus, atkarībā no cilvēka vēlmes varu noaust viņam tīkamāko, – skaidro Gunta Sandere.
Izejmateriālus sarūpē gan radi, gan draugi
Visvairāk Guntai pie sirds iet tieši zilie un zaļie toņi, ar tiem viņai esot vispatīkamāk un mīļāk darboties, arī aust uzreiz esot vieglāk. Tāpat patīk aust paklājus arī smilšu krāsas toņos. Grūtāk darināt paklājus, kuros ietverti sarkanie toņi, jo tur vajagot vairāk piedomāt. Gunta Sandere mēdz noaust arī pa kādam tā sauktajam „vecmāmiņu paklājam" jeb svītrainajam tepiķītim. Viņa atminas, ka agrāk ne tuvu nebija pieejama tāda audumu un krāsu izvēle, kā tas ir mūsdienās, un paklāju aušanai tika izmantotas vecās drēbes, no kurām grieztas lupatiņas. Velkus Gunta pasūta no kādas sievietes Rīgā un ar to kvalitāti ir ļoti apmierināta, savukārt audumus viņai piegādā radi un draugi. Visvairāk vienmēr trūkstot pelēko toņu, jo tie tiek izmantoti košo toņu apslāpēšanai. Kā saka Gunta – ja tiks noausts tikai vienkrāsains, sarkans paklājs, tas būs ļoti šerps, bet, izmantojot klāt pelēko, balto vai melno, kopskats uzreiz kļūs mierīgāks, un paklājs nebūs izlecošs. Gunta piebilst, ka no liela audumu maisa beigu beigās sanāk diezgan maz materiāla, jo vispirms tiek noņemts liekais un nederī-
gais – apkakles un vīles. Savu lietoto apģērbu veikaliņu slēgusi kāda meitene un visus apģērbus atdevusi Guntai tālākai izmantošanai, jau divreiz viņu uzrunājis dienas centrs „Baltā ūdensroze" un arī piedāvājis audumus. Viena paklāja aušanai jāvelta aptuveni nedēļa, tas ir laikietilpīgs darbs, kas prasa pacietību un uzmanību.
Patlaban audējas darinātos paklājus ir iespējams aplūkot Praulienas pagasta pašvaldības ēkā. Šī nav vienīgā Guntas Sanderes darbu izstāde – krāšņie paklāji pabijuši arī Madonā, Meirānos, Lubānā, bet, kolīdz apskatei noslēgsies izstāde Praulienā, paklāji ceļos uz Cesvaini.
– Teikšu pavisam atklāti – sākumā nekādas īpašas domas vai mērķa šīs izstādes organizēšanā nebija. Antra Gotlaufa bija sazinājusies ar audēju un palūgusi viņai noaust vairākus paklājiņus, līdz ar to man tika piedāvāts izlikt apskatei Guntas Sanderes darinājumus. Izstādi atklājām pirms Valentīndienas. Varbūt kāds ne tikai izmantos iespēju un pasūtīs sev kādu darbiņu pie Guntas, bet arī iemēģinās roku, patstāvīgi noaužot kādu darinājumu. Interese jau ir visai liela – cilvēki nāk ne tikai aplūkot paklājus un par tiem priecājas, bet arī pērk. Es zinu, ka pircēji būs vēl, es tai skaitā, – smaidīga stāsta Saikavas tautas nama vadītāja Sarmīte Lazdiņa.
Līdz šim sadarbība ar Guntu Sanderi vēl nav bijusi, un šī ir pirmā reize, kad audējas darbi tiek izvietoti izstādē Praulienā. Pavisam apskatei pieejami divdesmit astoņi paklāji. Tie, kuri vēl nav paguvuši iegriezties Praulienas pagasta pārvaldes zālē, var to izdarīt un priecāties par skaistajiem darinājumiem katru darbdienu no pulksten 8 līdz 17, ievērojot pārvaldes darba laiku. Sarmīte Lazdiņa piebilst – lai aplūkotu izstādi, nav nepieciešams uzrādīt sertifikātu, jābūt tikai sejas maskai. Līdz šim izstādes apmeklētāju plūsma ir bijusi vienmērīga, nav veidojusies drūzma.
– Jāpiezīmē, ka šogad Prauliena svin savu 515. jubileju, līdz ar to visi pasākumi tiks rīkoti pagasta dzimšanas dienas zīmē. 25. jūnijā visas dienas garumā notiks dažādas aktivitātes. Šobrīd vēl grūti pateikt, kā viss notiks un izvērtīsies, esam jau aizrunājuši mūziķus, bet pagaidām ir grūti ieskicēt, vai koncertā piedalīsies pašdarbnieki vai kādi uzaicinātie mākslinieki. 19. februārī jau notika viena aktivitāte, kas bija šautriņu mešana, un tika noteikti labākie šautriņmetēji, izskanēja Sveču dienai veltītais koncerts, nākamais būs martā. Koncertus rīkojam vai katru mēnesi un arī turpmāk organizēsim dažādas aktivitātes un koncertus Praulienas jubilejas zīmē, – informē Saikavas tautas nama vadītāja.
LlNDA OZOLA
22.02.2022.