Iepriekš jau informatīvi izskanējušās prognozes, ka nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ deputātiem būs jālemj par Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas posma slēgšanu un Vestienas pamatskolas likvidēšanu, 15. februāra domes ārkārtas sēdē piepildījās, un sagatavotie lēmumprojekti tika apstiprināti jau ar domes balsojumu.
Ar 2023. gadu – pamatskola
Kā pausts lēmumprojektā, 2019./2020. m. g. Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolā mācījās 166 izglītojamie (t. sk. vidusskolas posmā – 43), 2020./2021. m. g. – 158 izglītojamie (vidusskolas posmā – 38). 2022. gada janvārī vidusskolā mācījās 150 izglītojamie (vidusskolas posmā – 19, izglītojamo nav 10. klasē.). Noslēdzot šo mācību gadu, 2022. gada jūnijā 12. klasi pabeigs 15 izglītojamie, un 11. klasē paliks četri izglītojamie. Arī izglītojamo skaits pamatskolas posmā neliecina, ka situācija nākotnē ar izglītojamo skaita palielināšanos vidējā posmā varētu uzlaboties. Šobrīd esošais skolēnu skaits vidusskolas posmā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu pedagogu darba apmaksu no valsts mērķdotācijas, tas tiek kompensēts no pamatizglītības posmam saņemtā finansējuma. Pedagogus vidusskolas posmā ir grūti nodrošināt ar optimālām slodzēm, kā arī pedagogi ir darba apvienotāji. Vidusskolas vidējās izglītības posma skolēnu skaits ir kritiski mazs, ar kādu nākotnē būs arvien grūtāk nodrošināt labu izglītības kvalitāti, jaunā – kompetencēs balstītā – mācību satura ieviešanu, kā arī nākotnē normatīvos (Ministru kabineta noteikumi Nr. 583 „Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē") noteiktais paredz, ka, neizpildot noteiktos kritērijus, dibinātājam būs jāparedz finansējums vidējā izglītības posmā pedagogu darba samaksas nodrošināšanai.
Deputāte, izglītības un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja Valda Kļaviņa pirms ārkārtas sēdes notikušajā finanšu un attīstības komitejas sēdē vērtēja, ka brīnumi diez vai notikšot, vidusskolas posmā audzēkņu skaits diez vai palielināsies arī turpmāk.
– Lēmumprojektā attiecīgi ir plānots nākamajā mācību gadā 10. klasi neuzņemt, tāpat arī 11. klasi, un ar 2023. gada 1. septembri A. Eglīša Ļaudonas vidusskola pārtaptu par pamatskolu, – informēja Valda Kļaviņa. Viņa piebilda, ka jau vairāku gadu garumā ik pa brīdim skolēnu skaits vidusskolas posmā šeit bijis nepietiekams, taču šobrīd nonākts līdz tam, ka skaitļi runā paši par sevi.
Iepriekš rīkotas tikšanās gan ar skolas kolektīvu, gan pagasta pārvaldes vadību, gan vecākiem. Lai gan viedokļi par plānoto vidusskolas posma slēgšanu bijuši atšķirīgi, galvenā vēlme bijusi, lai šobrīd esošajiem četriem 11. klases audzēkņiem ļautu pabeigt arī 12. klasi šajā skolā.
– Diemžēl, bet situācija ir tāda, ka Ļaudona pārtaps par ļoti labu pamatskolu, un es tiešām tā domāju, jo paralēli tam ir arī pašvaldības investīcijas, jau šogad skolā tiks ieguldīts ap miljons eiro, siltinot un materiāltehniski uzlabojot šo mācību iestādi. Paralēli tam ir arī Ļaudonas asfalta projekts, šovasar Ļaudona ar asfaltu tiks savienota ar Madonu un pārējo pasauli, kas pavērs daudz labāku mobilitāti bērniem uz mācību iestādēm. Vidusskola ir tas posms, kad bērniem ir pēdējās trīs klases, viņiem jāsaņem labākais, lai kvalitatīvi var startēt augstskolā, – sprieda domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
Viņš atgādināja par kopējo valsts politiku, ka vidusskolām, kurās mācās zem 40 skolēniem, tuvāko triju gadu laikā valsts līdzfinansējums no pašreizējiem 80% tikšot samazināts uz 50% nākamgad un uz 0% – vēl pēc gada.
Deputāte Vita Robalte iebilda, ka vidusskolas posma slēgšana esot kā „plānveida nāve".
– Ceļu mēs taisījām, skrējām un meklējām, palīdzējām tam tapt, pati esmu ieguldījusies, un esmu priecīga par rezultātu. Bet tam ceļam ir jāved uz Ļaudonu, nevis cilvēki prom no Ļaudonas, – emocionāli izteicās deputāte.
Viņa arī pauda kļūdainu uzskatu, ka ar iepriekšēju domes lēmumu Ļaudonas vidusskolai ticis liegts uzņemt 10. klasi šajā mācību gadā. Tam kategoriski iebilda domes priekšsēdētājs, aicinot deputāti neizplatīt nepatiesu informāciju – 10. klase neesot nokomplektējusies nepietiekama izglītojamo skaita dēļ. Vita Robalte gan uzstāja uz to, ka pašvaldība var arī lemt skolu saglabāt, kas, protams, būšot nasta izmaksu ziņā.
Agris Lungevičs atgādināja, ka tas ir katra deputāta individuāls un arī kopīgs lēmums – vai vien četri bērni vidusskolas posmā ir kā signāls, kad lemt par statusa maiņu vai ne.
Viņa vietnieks Zigfrīds Gora piebilda, ka par līdzīgām tendencēm esot lasījis arī kaimiņnovadā Gulbenē, kur, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, palikšot tikai viena vidusskola. Arī Lejasciema un Lizuma vidusskolās šobrīd esot vien pa pieciem bērniem. – Tādas tās tendences ir, – deputāts secināja.
Ar balsu vairākumu, diviem „pret" (Sandra Maksimova, Vita Robalte) un vienu „atturas" (Iveta Peilāne) tika nolemts ar 2023. gada 1. septembri pārveidot Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolu par pamatskolu.
Vestienas pamatskolu likvidēs
Arī Vestienas pamatskolā pēdējos gados ļoti strauji notikusi izglītojamo skaita samazināšanās. 2020./2021. m. g. skolā bija 38 skolēni un 31 pirmsskolas audzēknis. Šobrīd Vestienas pamatskolā mācās 26 skolēni un 23 pirmsskolas audzēkņi. Arī Vestienas pagasta demogrāfiskā situācija neliecina, ka situācija nākotnē ar izglītojamo skaita palielināšanos skolā varētu uzlaboties. Liela daļa mācību darba skolā norit apvienotajās klasēs. Šobrīd esošais skolēnu skaits neļauj nodrošināt pilnvērtīgu skolas administrācijas un pedagogu darba apmaksu no valsts mērķdotācijas, papildus tiek piešķirts finansējums no pašvaldības budžeta. Pedagogus ir grūti nodrošināt ar optimālām slodzēm.
Valda Kļaviņa atklāja, ka rīkotajās tikšanās ar Vestienas skolas kolektīvu, pagasta vadību un vecākiem nebijis krasas viedokļu atšķirības.
– Arī bērnu vecāki labi apzinās, ka tas ir skumjš, bet pareizs lēmums. Ir sagatavots lēmumprojekts, kurā ir pateikts, starp kurām izglītības iestādēm tiek nodotas konkrētās programmas, kā arī paredzēts, ka pirmsskolas grupiņas paliek turpat Vestienā, – īsumā raksturoja Valda Kļaviņa.
Agris Lungevičs pauda viedokli, ka 26 bērniem apgūt 1.-9. klases mācību vielu apvienotās klasēs nav vērtīgi ne no mācību kvalitātes, ne socializēšanās prasmju apgūšanas viedokļa. Sarunās ar vecākiem jau ieskanējies tas, ka katra ģimene izvēlēsies sev piemērotāku mācību iestādi, kurā bērnam turpināt apgūt pamatizglītību; tad arī varēs rast konkrētākus risinājumus par audzēkņu pārvadājumiem.
– Jautājums bija arī par to, kā šo muižas ēku turpmāk apdzīvot. Varam ievietot pagasta pārvaldi, bibliotēku, ir bijusi saruna ar iedzīvotājiem par tūrisma centra izveidi, dažāda veida pakalpojumu centriņu, amatniecību un kaut ko tamlīdzīgu, vietējie grib veidot biedrību un ko tādu attīstīt. Tas saskan ar mūsu kopējo stratēģiju, ka Ērgļi, Vestiena ir viens no tūrisma virziena centriem. Ja izdotos savienot Ērgļus un Rīgu ar asfaltu, tas šo pusi pietuvinātu Rīgai, kas varētu būt papildus attīstāms virziens. Ēka ir sakārtota, centrālā apkure ir ierīkota, jādomā, kā citādi, ne kā mācību iestādi, to piepildīt, – piebilda domes priekšsēdētājs.
Deputāti vienbalsīgi nolēma likvidēt Vestienas pamatskolu, procesu uzsākot 2022. gada 15. jūnijā un pabeidzot 31. jūlijā. Vestienas pamatskolas izglītības programmu īstenošana nodota: 1.-9. klase – Ērgļu vidusskolai (izglītojamie brīvi izvēlas mācību iestādi izglītības turpināšanai); pirmsskolas izglītības programma – Ērgļu pirmsskolas izglītības iestādei „Pienenīte", nodrošinot pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu „Vāverītēs", Vestienā.
18.02.2022.